Atzinums

Konceptuāli VAS "Valsts nekustamie īpašumi" atbalsta būvdarbu procesa vienkāršošanu, atsakoties no vairākiem būvniecības dokumentu veidiem, ar mērķi novērst datu dublēšanos dažāda veida obligātajos būvdarbu dokumentos. Viens no MK noteikumu projekta izstrādes mērķiem ir pārskatīt būvniecības dokumentu nepieciešamību un piemērojamību, kas nozīmē arī attiecīgu izmaiņu ieviešanu visā nozarē.
Būvniecības likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkts definē būvniecības dokumentus, kur cita starpā ir minēts arī segto darbu pieņemšanas akts. MK 19.08.2014. noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi", piemēram, 12.¹ punktā ir dota atsauce uz visu veidu segto darbu pieņemšanas aktiem.
Vēršam uzmanību, ka iepriekš minētais MK noteikumu projekta mērķis īstenoties var tikai tādā gadījumā, ja vienotas izmaiņas tiek veiktas visos attiecīgo darbību regulējošos normatīvos vienlaikus.
Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekts paredz pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementu un segto darbu aktus aizstāt ar būvdarbu pieņemšanas aktu, atbilstoši grozījumi būtu iestrādājami arī Būvniecības likumā un MK 19.08.2014. noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi", kā arī izstrādājami nosacījumi, kas noteic BIS veicamās darbības. 
Ņemot vērā minēto, VNĪ atbalsta MK noteikumu projekta tālāku virzību ar nosacījumu, ka tiek izstrādāti atbilstoši grozījumi arī citos saistītajos normatīvos aktos.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz šobrīd nozares praksē nostiprinājušos segto darbu aktu nozīmību, proti, tie kalpo kā kontroles jeb atskaites punkts. Segto darbu akts apvieno vairākus ikdienas ierakstus, tam tiek pieliktas klāt izpildshēmas par izbūvētiem apjomiem un to izmēriem (zemgrīdas komunikācijas un to piesaistes, elektrības un vājstravu shēmas), veikto pārbaužu rezultāti (pamatnes sablīvējums zem ceļa seguma, krāsu biezuma mērījumi un t.t.). Ar segto darbu aktu tiek kontrolēts veikto darbu apjoms, izmantoto rasējumu aktualitāte un veikto darbu atbilstība.
Līdz ar to, ja ar MK noteikumu projektu ir paredzēts atteikties no segtajiem darbu aktiem (padarot tos par neobligātiem), tad šādai informācijai ir jāparadās ikdienas ierakstos. Ja iepriekš būvuzņēmējs nevarēja nodot pienācīgi noformētus segto darbu aktus, tad šobrīd būvuzraugs būs spiests noraidīt neatbilstoši noformētus ikdienas ierakstus. Tādējādi slogs būvdarbu veicējam nevis samazināsies, bet tieši pretēji - pieaugs.  
Kontrolējošās iestādes pārbauda veikto būvdarbu apjomus, pārskatot segto darbu aktus. Ja šādu aktu vairs nebūs, tad pieaugs ikdienas ierakstu nozīme, savukārt kontrolējošajām iestādēm palielināsies slogs, meklējot nepieciešamās pozīcijas starp ievērojamu skaitu ierakstiem. 

-

MK noteikumu projekts paredz izteikt Ēku būvnoteikumu 129.punktu šādā redakcijā:
"129. Ja būvniecības gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami veikto būvdarbu bojājumi, pirms darbu atsākšanas saskaņā ar būvdarbu veicēja iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu veicama atkārtota iepriekš veikto būvdarbu kvalitātes pārbaude. Par konstatētākajiem trūkumiem ir veicams ieraksts būvdarbu žurnālā.”
Vēršam uzmanību, ka praksē ar segto darbu pieņemšanas aktu netieši tika veikta arī izpildīto būvdarbu kontrole. Atsakoties no segto darbu aktiem un aizstājot tos ar būvdarbu pieņemšanas aktiem, ir jāstiprina būvdarbu kvalitātes kontroles sistēma, jo izstrādātais normatīvs paredzētu, ka uzņēmēja un pasūtītāja kompetencē tiek noteikta iespēja izvēlēties, par kādiem darbiem tiks sastādīts būvdarbu pieņemšanas akts. Tā kā var izveidoties situācijas, kurās ir būvdarbi, par kuriem netiek veikta kontrole (piemēram, fasādes darbi, kas neskar nesošās konstrukcijas, bet ir būtiski veikt kontroli, vai stiprinājumi, ventilējamās sistēmas u.c. ir atbilstoši izbūvēti), ir būtiski normatīvi nostiprināt kā obligātu nosacījumu uzņēmējiem un viņu apakšuzņēmējiem nodrošināt darbojošos iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu. 

-

MK noteikumu projekts paredz izteikt Ēku būvnoteikumu 128.punktu šādā redakcijā:
"128. Būvdarbus var turpināt, ja būvdarbu veicējs būvniecības informācijas sistēmā ir izveidojis un nodevis apstiprināšanai veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi jāpārtrauc un jāveic attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu."
Minētā norma ir skatāma kopsakarā ar Ēku būvnoteikumu plānoto 125.² punktu.
Nepiekrītam nosacījumam, ka gadījumos, kad būvuzrauga apstiprinājums vai ieraksts nav sniegts trīs dienu laikā, tiktu prezumēts, ka apstiprinājums un ieraksts ir veikts (noklusējuma piekrišana), jo var būt dažādi apstākļi, kāpēc akts nav apstiprināts trīs darba dienu laikā, taču tā nebūtu uzskatāma par automātisku piekrišanu.
Kā arī nesošajām konstrukcijām un ugunsdrošībai nozīmīgajām inženiersistēmām darbu turpināšana ir pieļaujama tikai pēc akta apstiprināšanas no visiem būvniecības dalībniekiem.

-

Piekrītam, ka ar MK noteikumu projektu tiek svītrots Ēku būvnoteikumu 126.punkts "126. Darbus, kuru pārbaude pēc pilnīgas būvdarbu pabeigšanas nav iespējama, pieņem uzreiz pēc to izpildes, sastādot segto darbu pieņemšanas aktu.", ar nosacījumu, ja tiek ņemti vērā VNĪ izteiktie iebildumi par MK noteikumu projektu, tai skaitā, konceptuālie par tiesību normu savietojamību un iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu stiprināšanu, izvērtējot visus norādītos riskus, lai BIS ievietojamās informācijas mazināšana nerada kvalitātes un kontroles samazināšanās risku.

-

MK noteikumu projekts paredz papildināt Ēku būvnoteikumus ar 125.³ punktu šādā redakcijā:
"125.³ Ja būvdarbu veicējs nav nodrošinājis būvuzraugam novērtēt veikto būvdarbu kvalitāti atbilstoši būvuzraudzības plānam, būvuzraugam ir tiesības apturēt būvdarbus un veikt atbilstošus ierakstus būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu.”
1. Minētajā normā nepieciešams veikt redakcionālu precizējumu, nosakot, ko tieši būvdarbu veicējs nav nodrošinājis būvuzraugam, piemēram "apstākļus".
2. Ierosinām aizstāt vārdu "apturēt" ar vārdu "pārtraukt". 
3. Vienlaikus, lai būtu nepārprotami skaidrs, kas tiek saprasts ar jēdzienu "nodrošinājis", lūdzam izteikt minēto normu šādā redakcijā:
"125.³  Ja būvdarbu veicējs nav nodrošinājis apstākļus būvuzraugam novērtēt veikto būvdarbu kvalitāti atbilstoši būvuzraudzības plānam, organizējot darbu pieņemšanu objektā un nodrošinot pielietoto materiālu atbilstības dokumentāciju un kvalitātes kontroles ierakstus, būvuzraugam ir tiesības pārtraukt būvdarbus un veikt atbilstošus ierakstus būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu.” 

-

MK noteikumu projekts paredz papildināt Ēku būvnoteikumus ar jaunu 125.² punktu:
"Būvuzraugs apstiprina veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu. Būvuzraugs būvuzraudzības plānā  norāda, kādus papildus ikdienas darbus  kontrolēs un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu ierakstu būvdarbu žurnālā.  Būvuzraugam  veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu jāapstiprina, kā arī ikdienas darbu kontroles ierakstu jāveic trīs darba dienu laikā.  Ja apstiprinājums vai ieraksts netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums un ieraksts ir veikts."
1. Lūdzam saglabāt būvdarbu vadītajam pienākumu organizēt veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu un būvuzraudzības plānā norādīto kontrolējamo darbu pieņemšanu, kā arī, ja nepieciešams, vizuāli fiksēt izpildītos segtos darbus pirms to aizsegšanas.
2. Būvuzņēmējam būtu nepieciešams veikt/organizēt pārbaudes izbūvētajam apjomam un jāsagaida būvuzrauga apstiprinājums par to, ka darbus var turpināt. Ņemot vērā, ka var būt gadījumi, kad būvuzraugs sniedz komentārus par neatbilstībām, nav korekti noteikt būvuzraugam par pienākumu vienmēr "apstiprināt" veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu. Lūdzam precizēt minēto normu, paredzot iespēju arī sniegt pamatotus komentārus par neatbilstībām. 
3. Nepiekrītam nosacījumam, ka gadījumos, kad būvuzrauga apstiprinājums vai ieraksts nav sniegts trīs dienu laikā, tiktu prezumēts, ka apstiprinājums un ieraksts ir veikts (noklusējuma piekrišana). Var būt dažādi apstākļi, kāpēc akts nav apstiprināts trīs darba dienu laikā, taču tā nebūtu uzskatāma par automātisku piekrišanu.
Nesošajām konstrukcijām un ugunsdrošībai nozīmīgajām inženiersistēmām darbu turpināšana ir pieļaujama tikai pēc akta apstiprināšanas no visiem būvniecības dalībniekiem. 

-

MK noteikumu projekts paredz papildināt Ēku būvnoteikumus ar jaunu 125.¹ punktu: "Par būves nesošo konstrukciju būvniecību ir sagatavojams veikto būvdarbu pieņemšanas akts (11.¹ pielikums). Būvniecības ierosinātājs un galvenais būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas vienojas par kādiem veiktajiem būvdarbiem ir jāsagatavo būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu pievieno darbu veikšanas projektam vai būvdarbu žurnālam."
Lūdzam precizēt minēto normu, paredzot iespēju būvdarbu ierosinātājam papildināt sarakstu būvdarbu laikā.
Vienlaikus norādām, ka apjomīgiem būvniecības objektiem pirms būvdarbu uzsākšanas būtu ļoti grūti vienoties par darbiem, kuriem būtu nepieciešams veikt pārbaudes un veidot būvdarbu pieņemšanas aktus. Vienlaikus, ja šajā procesā piedalās tikai pasūtītājs un būvuzņēmējs, pastāv risks, ka izbūvētajiem darbiem netiek veidoti būvdarbu pieņemšanas akti.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt minēto normu, norādot, ka būvdarbu ierosinātājs nosaka (nevis vienojas ar galveno būvdarbu veicēju) par kādiem būvdarbiem jāsagatavo būvdarbu pieņemšanas akts, kā arī noteikt, ka būvniecības laikā būvdarbu ierosinātājam ir tiesības precizēt (papildināt, atteikties) ar aktu apstiprināmo darbu sarakstu. 

-

MK noteikumu 121.punktu paredzēts izteikt šādā redakcijā: "121. Ierakstus būvdarbu žurnālā katru darba dienu veic būvdarbu vadītājs, un tiem jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Ja secīgo ikdienas būvdarbu specifika nemainās, būvdarbu žurnālā veic vienu ierakstu, norādot darbu uzsākšanas datumu un pabeigšanas datumu.  Būvuzrauga un autoruzrauga būvdarbu žurnālā izteiktie iebildumi vai norādījumi ir uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs veicis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus būvdarbu žurnālā par saviem veiktajiem darbiem veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji."
1. No minētā normas redakcijas nav saprotams, kāda ir būvdarbu žurnāla nozīme. Lūdzam definēt būvdarbu žurnāla mērķi un lomu būvniecības procesā. 
2. Ņemot vērā, ka būvdarbu žurnālā paredzēts veikt vienu ierakstu, lūdzam precizēt, kad tas tiek veikts  - sākot darbu vai pabeidzot, un pēc kāda principa tas tiek noslēgts.
3. Lai precīzāk definētu, kas ir "secīgie būvdarbi", lūdzam izteikt 121.punkta otro teikumu šādā redakcijā: "Ja secīgo ikdienas būvdarbu specifika un pielietotie materiāli konkrētā norādītā darbu zonā nemainās, būvdarbu žurnālā veic vienu ierakstu, norādot darbu uzsākšanas datumu un pabeigšanas datumu."  

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļā kā n gadu norādīt 2024.gadu, attiecīgi ietekmi uz budžetu atspoguļojot korektajā ailē. Vienlaikus sadaļas 6.punktā sniegto izdevumu aprēķinu lūdzam pārcelt uz 6.2.apakšpunktu.

-