Atzinums

Par: Likumprojektā jāatrunā to, ka SOPA ir vienota valsts informācijas sistēma, ko uztur no valsts budžeta līdzekļiem.

Atbalstām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 11.09.2023. iebildumus par SOPA. SOPA ir jānosaka valsts informācijas sistēmas statuss un sistēmu jāuztur par valsts budžeta līdzekļiem, nevis katrai pašvaldībai atsevišķi, maksājot neskaitāmas izmaiņas, kas saistītas ar likuma un ministru kabineta noteikumu grozījumiem
 

-

Par: Likumprojekts būtu jāpapildina ar 23.1pantu:
“23.1pants Aprūpes pakalpojums bērniem”


Iebildums.
Likumprojekts neparedz, papildinot Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma  9.panta ar 1.1 daļu,  pašvaldībai pienākumu nodrošināt  Invaliditātes likuma 1.panta 12.punktā un 12.panta pirmās daļas 42punktā noteikto obligāti sniedzamo pašvaldības budžeta apmaksātu aprūpes pakalpojumu bērniem (personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojum,  aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu personas dzīvesvietā),

Iemesli šādam priekšlikumam:
Budžeta likumprojektu pakotnē tiek paredzēts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.pantu papildināt ar vienpadsmito daļu, paredzot valsts līdzfinansējumu pašvaldībai par bērna aprūpes pakalpojuma sniegšanai, taču, kā jau minēts, šāds  bērna aprūpes pakalpojums nemaz nav ietverts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, bet tas ir ietverts Invaliditātes likumā.
pašvaldībai pienākumu nodrošināt sociālos pakalpojumus jānosaka vienotā normatīvā aktā, lai neradītu domstarpības un arī privātpersonām būtu skaidri saprotams, kādus sociālos pakalpojumus pašvaldībai jānodrošina.

-

Nedrīkst pašvaldību atbildībā nodot jaunu funkciju-  sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar atkarības problēmām, neparedzot tam nekādu finansējumu.
Iebilstam likumprojektā 9.pantu papildināt (11) daļu 10.punktu. Likumprojekta tādejādi paredz funkciju – nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar  [..] atkarības problēmām [..] - nodot pašvaldību atbildībā.
Tam nepiekrītam, jo nododot jaunu pienākumu  pašvaldībai, netiek norādīts finansēšanas avots pašvaldībām šādas funkcijas nodrošināšanai.
Tāpat nav pamata Likumprojekta 21.pantu papildināt ar ceturto daļu, norādot, ka pašvaldības sociālajam dienestam, izvērtējot šā panta pirmās daļas 6. un 7. punktā un šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minēto personu vajadzības, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros ir jānodrošina: 1) sociālo mentoru; 2) sociālās rehabilitācijas programmas.”
Sociālo mentora definīcija netiek noteikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.pantā.

-

Esošā likuma 3.panta trešās daļas redakcija jau paredz, ka:
“(3) Kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.”.
Visas pašvaldības ir pārstrādājušas savus saistošajos noteikumos, un to izdošanas tiesiskais pamats ir norādīts Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma 3. panta trešo daļa.
Priekšlikums
Svītrot likumprojekta 9.panta (12) daļā teikumu: “Pašvaldība sociālos pakalpojumus un personu grupas nosaka saistošajos noteikumos."
Iemesli šādam priekšlikumam:
Visām pašvaldībā atkal būs jāgroza esošie saistošie noteikumi, precizējot to izdošanas tiesisko pamatu, norādot uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta  (12) daļu.
Par cik likumprojekts neparedz izdarīt grozījumu 3.panta trešajā daļā, likuma redakcija divos likuma pantos 3.panta trešajā daļā un  9.panta (12) daļā dublēs pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus.
Bez tam, likumprojekta 9.panta (12) daļa paredz saistošajos noteikumos noteikt tikai pašvaldības sociālos pakalpojumus un personu grupas, bet kurš tad noteiks nosacījumus 9.panta (11)daļā minētajiem pašvaldībai obligāti sniedzamajiem sociālajiem pakalpojumiem? Vai Ministru kabineta  noteikumi? Likumprojekts to neparedz.

-

Vispārē9js komentārs:

Lai pašvaldības savlaicīgi veikt nepieciešamās darbības Likuma projektā noteikto pakalpojumu ieviešanai, nepieciešams informēt pašvaldības par termiņu, no kura Likuma grozījumi stājas spēkā.

-

Par: 13.pants 8.daļa “Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus par šā likuma 35. panta pirmajā daļā noteikto pamata sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanu, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 30 procentu apmērā no mājsaimniecībām izmaksātā garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta”.


Ņemot vērā, ka Likuma grozījumi paredz veikt grozījumus 9.pantā, papildinot to ar 11 punktu, nosakot pašvaldībām par pienākumu nodrošināt noteiktus sociālos pakalpojumus noteiktām grupām, ir jāparedz valsts mērķdotācija pašvaldību izdevumu kompensācijai vismaz tādā pašā apmērā kā garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalstam (Likuma 13.pants 8.daļa “Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus par šā likuma 35. panta pirmajā daļā noteikto pamata sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanu, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 30 procentu apmērā no mājsaimniecībām izmaksātā garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta”)

Ierosinām Likuma 13.panta 8.daļu izteikt sekojošā redakcijā:
“Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus par šā likuma 35. panta pirmajā daļā noteikto pamata sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanu un 9.panta 11 punktā noteikto pakalpojumu nodrošināšanu, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 30 procentu apmērā no mājsaimniecībām izmaksātā garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta, kā arī 1.1 punktā noteikto pakalpojumu izdevumu segšanai.”)

-

Lai maksimāli izvairītos no tiesību normas interpretācijas, ka krīzes dzīvokļa pakalpojumu var saņemt arī bērns bez pilngadīgas personas pavadības, jo šobrīd krīzes dzīvokļa pakalpojums neparedz nepilngadīgu personu patstāvīgu izmitināšanu, ierosinām precizēt krīzes dzīvokļa pakalpojuma definīciju, izsakot to šādā redakcijā:
“48)  krīzes dzīvokļa pakalpojums - drošs patvērums vardarbībā cietušām pilngadīgām  personām un pilngadīgām  personām ar bērniem augsta vardarbības riska gadījumos, kad cietušo veselība un dzīvība ir apdraudēta”.

-

Uzskatām, ka grozījumu projekta redakcijā tiek sašaurināts aprūpes mājās pakalpojuma skaidrojums, jo neietver visas darbības, kas pašreiz faktiski tiek nodrošinātas aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros atbilstoši personas vajadzībām, t.i., personai tiek sniegta palīdzība ne tikai pašaprūpes vajadzību apmierināšanā, bet arī citu ikdienas aktivitāšu veikšanā (piemēram, produktu piegāde no veikala, atkritumu iznešana, saziņa ar  institūcijām, u.tml.). Nav saprotams, kas domāts zem vārdiem "aprūpes vajadzības".
Invaliditātes likuma 1.pantā jēdziens ”aprūpes pakalpojums” definēts kā -  pasākumu kopums personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un izteiktiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Šis pakalpojums ietver aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu personas dzīvesvietā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt  un vienādot jēdziena aprūpe mājās saturisko tvērumu.

 

-

Par: 10) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12.panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.

Rīgas valstspilsētas pašvaldībā kopš 2020.gada ir izveidota īpaša institūcija - Jauniešu atbalsta centrs (Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienība), kura veic prevenci sociālajā darbā un sociālo darbu ar jauniešiem pirms un pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas, uzsākot to  12 mēnešus pirms pilngadības sasniegšanas un turpinot darbu ar pilngadību sasniegušajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, nodrošinot individuālu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Rīgas pašvaldības pieredze liecina, ka ārpusģimenes aprūpē esoša bērna sagatavošana patstāvīgas dzīves uzsākšanai un integrācijai sabiedrībā kopumā ir veiksmīgi īstenojama arī nodrošinot sociālo darbu, sākot no 17 gadu vecuma. Iepazīstoties ar Likumprojekta anotācijā iekļauto problēmas aprakstu, nav atrodams pamatojums psihosociālā darba uzsākšanai ar bērnu no 16 gadu vecuma, nevis 17 gadu vecuma, kā tas ir bijis noteikts līdz šim. Līdz ar to nepieciešams arī papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.
JAC sniegto psihosociālo  palīdzību 2020.gadā saņēma 781, 2021.gadā – 941 jaunieši. 2022.gadā tie bija jau  987 jaunieši, no tiem 198 nepilngadīgie. Statistikas dati uz 2022.gada nogali liecina, ka ārpusģimenes aprūpē kopumā atrodas 1 487 Rīgas valstspilsētas pašvaldības bērni, no tiem vecuma grupā no 13 līdz 17 gadiem – 589 bērni. Stājoties spēkā likumprojekta grozījumiem, kas noteiktu pašvaldībai pienākumu uzsākt sociālo darbu ar ārpusģimenes aprūpe esošu bērnu jau no 16 gadu vecuma, būtu nepieciešams būtiski palielināt pašvaldības resursus (gan administratīvos, t.sk. speciālistu piesaiste, gan finansiālos) šāda pakalpojuma nodrošināšanai.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. pantā noteikti valsts pienākumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā, nosakot, ka valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem nodrošina sociālo rehabilitāciju [..] bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem. Šobrīd ar likumprojekta grozījumiem 9.pantā plānots analogu funkciju – nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar  [..] atkarības problēmām [..] - nodot pašvaldību atbildībā, tajā pat laikā nenorādot finansēšanas avotu šādas funkcijas nodrošināšanai.

Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka gadījumā, kad pašvaldībai tiek noteikti papildus pienākumi vai paplašināta pakalpojuma sniegšanas funkcija (t.sk. pakalpojuma saņēmēja mērķgrupa), nepieciešams noteikt arī šīs funkcijas finansēšanas avotu. Konkrētajā gadījumā nepieciešams noteikt valsts finansējumu ne mazāk kā  50 % apjomā.
 

-

Par: aizstāt 1. punktā vārdus “un personu grupām” ar vārdiem “personu grupām un kopienu”;

papildināt pantu ar 10. punktu šādā redakcijā:
“10) nodrošināt datu ievadi pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un citu materiālo atbalstu, ko sociālais dienests ir izmaksājis atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam.”


Šobrīd Latvijā nav vienotas pieejas, kādi dati tiek ievadīti pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā. Katrai pašvaldībai tā ir atšķirīga, atkarībā no pašvaldību finansēšanas iespējām, tāpat kā kārtība, kādi dati un kādā apjomā tiek ievadīti. Līdz ar to būtu nepieciešams izveidot reglamentētu, vienotu kārtību pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammai.

-

Likumprojekts paredz atsevišķu pašvaldībām noteikto funkciju nodrošināšanas uzsākšanu, atšķirīgos periodos. Vienlaikus Likumprojekta grozījumos noteiktais skaidri nepasaka, vai pašvaldību atbildībā noteikto pakalpojumu sniegšana tiks līdzfinansēta no valsts budžeta un kādā apjomā. Nepieciešami precizējumi par finansēšanas avotu un finansējuma apjomu sadalījumu starp valsts un pašvaldības budžetu.

-

Par: Likumprojekta anotācija 3. punkts 3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Vai projekts skar šo jomu?


Ņemot vērā, ka pašvaldībām būs pienākums nodrošināt noteiktus sociālos pakalpojumus, kuri līdz likumprojekta stāšanās spēkā brīdim bija pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva, likuma grozījumi radīs būtisku pašvaldību sociālās jomas izdevumu pieaugumu. Rosinām papildināt likumprojekta anotāciju ar ietekmi un pašvaldību budžetiem.

-