Atzinums

Likumprojekta "Grozījumi Ieroču aprites likumā" (turpmāk - likumprojekts) 3. pants neiederas spēkā esošā likuma tekstā. 

Izstrādājot grozījumu likumprojektu, īpaši rūpīgi jāseko tam, kā izmaiņas integrēsies spēkā esošā likuma tekstā (likuma teksta konsolidācija), respektīvi, jāpārbauda, vai grozījumi loģiski un pareizi iekļausies spēkā esošā likuma tekstā (sk. Valsts kancelejas izstrādāto normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatu  https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/103).  Ņemot vērā minēto, rosinām pārskatīt likumprojekta 3. panta atrašanas vietu Ieroču aprites likuma tekstā. Proti, Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekta 3. pants loģiski neiekļaujas Ieroču aprites likuma I nodaļā "Vispārīgie noteikumi" un ir pārceļams citā vietā (nodaļā) Ieroču aprites likuma tekstā. 

-

Nav pamatojuma izņēmumam no vispārīgā paziņošanas regulējuma. Nav vērtēta paziņošanas regulējuma iespējamā ietekme uz administratīvā pārkāpuma procesu.

1. Likumprojektā paredzēts, ka Valsts policija izdoto administratīvo aktu paziņo tiešsaistē Ieroču reģistrā, vienlaikus tos nosūtot uz lietotāja oficiālo elektronisko adresi, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, vai norādīto elektroniskā pasta adresi, ja personai nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.

Paziņošanas likuma 9. panta trešā daļa noteic, ka dokumentu paziņo, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā. Tādējādi normatīvi noteiktais pamatprincips ir tāds, ka informācijas sistēmu var izmantot informācijas paziņošanai privātpersonai tikai tad, ja tā ir tieši piekritusi izmantot šādu saziņas veidu. Jebkāda cita pieeja ir vērtējama kā atkāpe, un ikviens šāds izņēmums ir rūpīgi pamatojams un piemērojams iespējami šauri. Turklāt joprojām saglabājama pieeja, ka privātpersonu vairāk ierobežojošai rīcībai vajadzīga tās pozitīva piekrišana (nevis iespēja atteikties, izvēlēties citu paziņošanas veidu u. tml.). Jāievēro arī tas, ka iedzīvotāju digitālās prasmes Latvijā ir zemas. Tikai 51 % iedzīvotāju tās ir vismaz pamatlīmenī (Brusbārde B. Digitālā nevienlīdzība Latvijā: cik būtiska un vai mazinās? www.makroekonomika.lv, 17.07.2024. Pieejams: https://www.makroekonomika.lv/node/6110).

2. Dokumentu nosūtīšanai pamatā izmantojami divi saziņas līdzekļi – pasta pakalpojumi (deklarētā dzīvesvietas adrese vai cita personas norādītā adrese) un oficiālā elektroniskā adrese. Citu saziņas līdzekļu izmantošana ir atkarīga no adresāta.

Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas pieejami un ērti privātpersonai (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotā daļa). Ērtums nozīmē arī to, ka pēc iespējas ir jāņem vērā privātpersonas vēlmes attiecībā uz to, kā viņai būtu ērtāk saņemt no valsts pārvaldes kādu pakalpojumu vai izpildīt kādu pienākumu, tādējādi nodrošinot, ka attiecīgo darbību ir viegli paveikt (Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2024, 77. lpp.). Elektronisko pakalpojumu pieejamība ir atbalstāma un arvien pilnveidojama, taču šādu pakalpojumu piespiedu raksturs ir vērtējams negatīvi.

3. Likumprojektā "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (Nr. 615/Lp14) ir paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma procesā dokumentu var paziņot, izmantojot valsts informācijas sistēmu, ja jomā, kurā izdarīts administratīvais pārkāpums, šīs valsts informācijas sistēmas izmantošana saziņai ar iestādi ir obligāta. Šāds ar krimināltiesiska rakstura sankciju piemērošanu saistīts regulējums prasa vēl rūpīgāk izvērtēt to personu loku, uz kuriem attiecas nozarē noteiktais valsts informācijas sistēmas izmantošanas pienākums. Nav saskatāms attaisnojums šādu paziņošanas kārtību attiecināt uz personām, kuras valsts informācijas sistēmu izmanto tikai atsevišķos gadījumos, reti vai neregulāri.

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ietvert skaidrojumu, vai un kā likumprojektā ietvertais regulējums varētu ietekmēt informācijas paziņošanu administratīvā pārkāpuma procesā.
 

-

Izvērtēt likumprojekta 3. panta pirmās daļas otrā teikuma un ceturtās daļas atbilstību Elektronisko dokumentu likumam. 

Atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3. panta pirmajai daļai prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Ierosinām izvērtēt likumprojekta panta atbilstību Elektronisko dokumentu likumam vai skaidri norādīt nosacījumus (kritērijus), kādiem jāizpildās attiecībā uz elektronisko dokumentu bez rekvizīta "paraksts", lai to varētu uzskatīt par dokumentu ar juridisko spēku. 

-

Tikai formālais likumdevējs var noteikt administratīvā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma saturu. Ja Ministru kabineta noteikumi ietekmē administratīvo atbildību vai kriminālatbildību, tad pilnvarojumam jābūt ārkārtīgi precīzam.

1. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka sankciju noteikšana par noziedzīgu nodarījumu ir saistīta ar demokrātijas un tiesiskuma izpratni valstī, tādējādi sankciju noteikšana kā politisks jautājums ir likumdevēja kompetencē (Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 11.3. punkts; Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 29. punkts). Minētais attiecināms arī uz administratīvo atbildību un citām krimināltiesiska (sodoša) rakstura sankcijām. 

Sodam ir jābalstās uz parlamenta (formālā likumdevēja) pieņemtu likumu vai parlamentam vismaz jābūt galvenajam un galīgajam likumdevējam (nulla poena sine lege parlamentaria) (Gröning L. Nulla Poena Sine Lege Parlamentaria? Democratic Legitimacy and European Penal Law. In: Legislation in Context: Essays in Legisprudence. Edited by Luc J. Wintgens. Hampshire: Ashgate, 2007, p. 185). Līdz ar to īpaša uzmanība pievēršama arī pilnvarojuma Ministru kabinetam kvalitātei, tā saturam, apjomam un citām pilnvarojumu raksturojošām pazīmēm. Sodošās normas precizitātei nav pietiekami, ja pārkāpuma pazīmes atrodamas izpildvaras normatīvajā aktā, kas balstīts uz nepietiekami precīzu pilnvarojumu (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 102. lpp.). Nav pieļaujama situācija, ka pārkāpuma saturu patiesībā noteiktu Ministru kabinets (izpildvara). 

2. Ja ir noteikta atbildība par rīcību bez atļaujas (licences u. tml.) vai ar to saistīto prasību pārkāpumiem, tad nepietiek tikai ar to, ka šāda atļauja likumā ir pieminēta. Piemēram, iespēja iegūt atļauju ir tieši atkarīga no normatīvi noteiktajām prasībām atļaujas saņemšanai. Turklāt prasības atļaujas saņemšanai ir būtiskākā atļaujas institūta sastāvdaļa. To saturs atklāj atļaujas mērķi un jēgu. Līdz ar to tiesisks un kvalitatīvs šādu prasību regulējums ir priekšnoteikums arī soda pieļaujamībai.

3. Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus.  
  
Prasība pēc noteikumu galveno satura virzienu norādīšanas nozīmē Saeimas obligātu saturisko virsvadību. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets var tikai konkretizēt (detalizēt) Saeimas pieņemto likumu, pie tam šī konkretizējuma virzienam jau jābūt noteiktam Saeimas likuma pilnvarojumā. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanā. Bez tam Ministru kabinetam, īstenojot šo pilnvarojumu, protams, jāņem vērā arī visa likuma mērķis, jēga, sistēma, kā arī tiesību sistēma kopumā (Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008-2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 185.-186. lpp.).
 
Jābūt skaidram pilnvarojuma mērķim, tā saturam un apjomam. Ar pilnvarojuma mērķi saprot to, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt attiecīgo jautājumu (Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 19. punkts). Pilnvarojuma saturs atklāj tā būtību un jēgu (Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punkts). Likumdevēja dotajam pilnvarojumam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam (Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punkts; Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005030306 10. punkts). Savukārt pilnvarojuma apjoms nozīmē to jautājumu loku, kurus institūcija, īstenojot likumdevēja doto pilnvarojumu, ir tiesīga noregulēt (Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.4. punkts). 

4. Ievērojot minēto, gan no vispārīgo pilnvarojuma kvalitātes prasību skatpunkta, gan no sodu tiesību aspekta nav atbalstāmi tāda veida pilnvarojumi kā noteikt "prasības ieroču atļauju saņemšanai", "prasības, kas jāievēro ieroču atļauju darbības laikā" vai "prasības licences saņemšanai". Pamatā šādam regulējumam ir jābūt ietvertam Ieroču aprites likumā.

Lūdzam pārskatīt visus likumprojektā un grozāmajā Ieroču  aprites likumā ietvertos pilnvarojumus Ministru kabinetam un nodrošināt regulējuma atbilstību iepriekš norādītajām prasībām.
 

-

Nav saskatāmi kritēriji, kas noteica to likumprojektā iekļaujamo administratīvo pārkāpumu loku, no kuru esības atkarīga iespēja iegūt atļauju (licenci). Likumprojektā esošais regulējums nav saskaņots ar administratīvās sodāmības institūtu.

1. Likumprojekts aizstāj grozāmajā Ieroču aprites likumā esošo norādi uz sīko huligānismu ar Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – Administratīvo sodu likums) lietoto apzīmējumu "sabiedriskās kārtības traucēšana". Šis grozījumus nerada būtiskas izmaiņas esošajā regulējumā.

Tāpat likumprojektā aizstāta norāde uz "ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasība" ar – "amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu". Šis grozījums būtiski paplašina līdzšinējā ierobežojuma apjomu. Turklāt jāievēro arī Administratīvo sodu likuma 4. panta piemērošanas prakse, kā arī tiesību sistēma kopumā. Dažkārt minēto atbildību nepamatoti piemēro procesuālo sankciju vai administratīvi tiesisku ietekmēšanas līdzekļu vietā. Vienlaikus administratīvā atbildība nav vienīgais veids, kā reaģēt uz pretdarbību amatpersonai vai tās darbības traucēšanu. Pat administratīvās atbildības sistēmā šāda veida pārkāpumu ir diezgan daudz.

Likumprojektā ierobežojums attiecināts arī uz gadījumiem, kad persona izdarījusi Administratīvo sodu likuma 11.¹ pantā minēto pārkāpumu, proti, pret personu vērsta agresīva uzvedība. Anotācijā skaidrots, ka minētais pārkāpums esot atvasināts no sīkā huligānisma. Lai arī atsevišķās situācijās var saskatīt līdzīgus elementus šiem pārkāpumiem, tomēr tie ir patstāvīgi un atšķirīgi pārkāpumi.

2. Anotācijā nav norādīti tie kritēriji, kas izmantoti, lai noteiktu attiecīgos ierobežojumus saistībā ar atsevišķiem administratīvajiem pārkāpumiem. Iespējams, varētu būt domāta šādu "likumpārkāpumu sabiedriskā bīstamība". Tomēr tāds kritērijs ir pavisam nenoteikts un, izvērtējot minētos pārkāpumus, secināms, ka tie pat administratīvās atbildības sistēmā ir vērtējami kā nosacīti viegli pārkāpumi.

3. Grozāmā Ieroču aprites likuma 23. panta 7. punktā  un 74. panta otrās daļas 1. punkta "g" apakšpunktā ir ietverts nosacījums "kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes". Šāds regulējums, iespējams, ir bijis mēģinājums pieskaņot ierobežojumu administratīvās sodāmības ilgumam. Taču tas būtībā maina sodāmības institūta regulējumu vai arī vērtējams kā nevajadzīgs un neprecīzs mēģinājums to dublēt. Vispārīgi persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes. Tomēr, ja sods nav izpildīts, persona uzskatāma par administratīvi sodītu vēl gadu pēc soda izpildes noilguma termiņa beigām (Administratīvās atbildības likuma 24. panta trešā un ceturtā daļa).

Administratīvās sodāmības tiesiskās sekas var izpausties kā 1) personu raksturojošs elements, ko ņem vērā, piemērojot administratīvo atbildību, 2) administratīvi tiesiskās sekas, kas likumā noteiktajos gadījumos neļauj pretendēt uz speciālo tiesību piešķiršanu. Pēdējā gadījumā administratīvās sodāmības tiesiskās sekas iziet ārpus administratīvo pārkāpumu tiesībām un iesniedzas materiālajās administratīvajās tiesībās (Smiltēna A. 4. nodaļa. Administratīvā soda piemērošana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 141. lpp.).

Tomēr, ja arī likumā iekļauj šāda veida tiesiskas sekas, nav pieļaujams mainīt administratīvās sodāmības pamatregulējumu, kā arī nav nepieciešams to atkārtoti ietvert nozares likumā. Pietiek norādīt, ka persona ir administratīvi sodīta par attiecīgajiem pārkāpumiem.

Ievērojot minēto, no grozāmā Ieroču aprites likuma izslēdzama norāde "kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes". Skaidrojumu par šā kritērija piemērošanu laikā (sodāmības esību) var iekļaut anotācijā.
 

-

Lūdzam papildināt likumprojektu, norādot fizisko personu datu apstrādes sistēmā nolūku, apstrādājamās personas datu kategorijas un datu subjektu kategorijas, kuru personas dati tiks apstrādi sistēmā. Paskaidrojam, ka gadījumā, ja personas datu apstrādē plānots izmantot kādus tehniskos līdzekļus, piemēram, datu apstrādi veiks informācijas sistēmā, šādu līdzekļu izmantošana ir uzskatāma par īpaši dziļi iejaukšanos personas pamattiesībās. Tādējādi šādā gadījumā apstrādes nosacījumi, vismaz valsts informācijas sistēmas nolūks, personas datu apstrādes sistēmā nolūks, apstrādājamo datu kategorijas un datu subjektu kategorijas, kuru personas datus apstrādās, būtu nosakāmi likumā. Minētais pamatojams ar apstākli, ka tikai likumdevējs ir tiesīgs izvērtēt iejaukšanās personas pamattiesībās nepieciešamību, subjektu loku uz ko šis pamattiesību ierobežojums attieksies un apstrādājamo personas datu apjomu, savukārt Ministru kabineta līmenī būtu iespējams lemt par mazāk būtiskiem datu apstrādes nosacījumiem, kā, piemēram, konkrētiem personas datu veidiem, datu glabāšanas termiņiem.
Ņemot vērā minēto, personas datu apstrādes sistēmā nolūks, datu subjektu kategorijas un sistēmā apstrādājamo datu kategorijas ir nosakāmas likumprojektā.

-

Lūdzam papildināt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt personas datu apstrādes kārtību Ieroču reģistrā, anotācijā aprakstot uz pilnvarojošās tiesību normas pamata izdodamo Ministru kabineta noteikumu saturu. Paskaidrojam, ka pilnvarojuma formulējumam Ministru kabinetam jābūt nepārprotamam un precīzam. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt skaidrai un precīzai. Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10. punktu). Ņemot vērā, ka Ieroču reģistrā tiek plānots apstrādāt fizisko personu datus, kas saprotams, kā personas pamattiesību uz personas datu aizsardzību ierobežojums, likumprojektā nepieciešams ietvert skaidru tiesību normu, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt pamattiesību īstenošanas kārtību. Savukārt anotācijā nepieciešams ietvert skaidrojumu par pilnvarojumā iekļautās tiesību normas paredzamo saturu, tādējādi nodrošinot savlaicīgu regulējuma satura plānošanu.

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā ir norādīts, ka gadījumā, ja Valsts policijā vērsīsies ārzemnieks, kuram Latvijā nav pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, ar iesniegumu, lai, piemēram, saņemtu Valsts policijā ieroča iegādāšanās atļauju, lai varētu iegādāties ieroci no Latvijas ieroča komersanta, vai lai saņemtu ieroča realizēšanas atļauju, lai Latvijā realizētu ārzemēs reģistrētu ieroci ieroču komersantam, tad Valsts policijas amatpersonas tiešsaistē Ieroču reģistrā aizpildīs iesniegumu administratīvā procesa ierosināšanai un nepieciešamās ieroču atļaujas saņemšanai. Attiecīgs risinājums tiks paredzēts Ministru kabineta noteikumos, kas noteiks atļauju saņemšanas kārtību.
Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma regulējums neparedz, ka iestāde varētu iesniegt iesniegumu iesniedzēja vietā.
Tā, piemēram, Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā, arī elektroniski bez droša elektroniskā paraksta, ja iestāde nodrošina, ka fiziskās personas identitāte ir pārbaudīta saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu. Iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta (juridiskajai personai – nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs), prasījums; uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā, un iesniedzējs to paraksta.
Turklāt, piemēram, Administratīvā procesa likuma 38. pants paredz regulējumu par pārstāvības noformēšanu, Administratīvā procesa likuma 39. pants paredz regulējumu par pārstāvja pilnvaru apjomu, un Administratīvā procesa likuma 40. pants paredz regulējumu par pārstāvības atsaukšanu un atteikšanos no pārstāvības.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Tādējādi, ja nepieciešams paredzēt citādāku regulējumā nekā to paredz Administratīvā procesa likums, tas jāietver speciālajā likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos. Turklāt šāda speciālā regulējuma nepieciešamības pamatojums ir norādams attiecīgā likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektā paredzēto regulējumu, kā arī precizēt anotācijā ietverto informāciju.
 

-

Ievērojot, ka attiecīgās licences tiek izsniegtas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot speciālajās tiesību normās ietverto regulējumu, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā, kur ietverts alternatīvo risinājumu izvērtējums, norādīto informāciju par to, ka personām, kas objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvas elektroniskajā vidē, tiek saglabāta iespēja Valsts policijā vērsties Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegumu likums nav piemērojams gadījumos, ja privātpersona vēršas iestādē ar iesniegumu par administratīvā akta izdošanu.
 

-

Lūdzam norādīt iesnieguma glabāšanas termiņu, anotācijā ietverot skaidrojumu, kas pamatotu to. Paskaidrojam, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu. Ņemot vērā minēto, aicinām papildināt likumprojektu, norādot iesnieguma glabāšanas termiņu, un anotāciju papildināt ar attiecīgu skaidrojumu, kas pamatotu datu glabāšanas termiņu.

-

Ievērojot, ka šobrīd spēkā esošā Ieroču aprites likuma 16. panta trešā daļa un 73. panta septītā daļa cita starpā paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt regulējumu par attiecīgo atļauju anulēšanu, aicinām izvērtēt likumprojektā paredzētajā Ieroču aprites likuma 16. panta trešajā daļā un 73. panta septītajā daļā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam un nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizēt to.
Norādām, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 11. pantam privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Latvijas Republikas Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Latvijas Republikas Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Ja Latvijas Republikas Satversme, likums vai starptautisko tiesību norma ir pilnvarojusi Ministru kabinetu, tad Ministru kabinets savukārt ar noteikumiem var pilnvarot pašvaldības.
 

-

Kaut arī anotācijā nav sniegts pamatojums likumprojekta 21. pantā paredzētajai Ieroču aprites likuma 46. panta papildināšanai ar trešo daļu, no likumprojekta 9. panta, ar ko Ieroču aprites likuma 18. pants tiek izteikts jaunā redakcijā, var secināt, ka Ieroču aprites likuma (pašreiz spēkā esošajā redakcijā) 18. panta otrā daļa tiek tikai pārcelta (proti, no 18. panta otrās daļas uz 46. panta trešo daļu). Vēršam uzmanību, ka norma sistēmiski neiederas 46. pantā, kurš regulē ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas izvešanu uz laiku no Latvijas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, tādēļ lūdzam izvērtēt un ietvert normu sistēmiski iederīgā vietā Ieroču aprites likumā, kā arī anotācijā sniegt pamatojumu grozījumam, jo pašreiz tas anotācijā nav atrodams.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši likumprojektā paredzētajam grozījumam Ieroču aprites likuma 51. pantā tajā būs minēti vārdi "pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmusī persona – Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsonis, saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā".
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektā paredzēto grozījumu Ieroču aprites likuma 51. pantā.
 

-

Iesakām precīzāk aprakstīt likumprojekta mērķi. Anotācijā ietvertais mērķis ir diezgan plašs un likuma piemērotājiem nesniedz skaidru priekšstatu par grozījumu nepieciešamību. 

-

Ievērojot, ka no likumprojektā un anotācijas 1.2. un 1.3. apakšsadaļā ietvertās informācijas izriet, ka likums stāsies spēkā 2026. gada 31. decembrī, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju, ka 2027. gada 1. janvārī Ieroču reģistrā būs pieejamas jaunās digitālas ieroču atļaujas un licences, un ar 2027. gada 1. janvāri attiecīgie Valsts policijas izsniegtie dokumenti zaudēs juridisko spēku.
 

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā, pamatojot likumprojekta 22. pantā ietverto Ieroču aprites likuma 51. panta grozījumu, ietverts šāds skaidrojums: "Ieroču aprites likuma 51. pantā ir noteikts, ka [..]. Savukārt Ieroču aprites likuma 14. panta sestajā daļā, septītajā daļā, astotajā daļā un devītajā daļā  ir noteikts konkrēts trešo valstu uzskaitījums, kuru pilsoņi būtu tiesīgi izmantot 51. pantā piešķirtas tiesības ievest Latvijā pastāvīgai glabāšanai un nēsāšanai ieročus un saņemt Valsts policijas ieroča atļauju. Starp minētiem Ieroču aprites likuma pantiem var rasties tiesību normu piemērošanas kolīzija. Ir nepieciešams precizēt Ieroču aprites likuma 51. panta tiesību normas." Saistībā ar minēto aicinām anotācijā izvērstāk pamatot to, kādēļ starp abām normām iespējama tiesību normu kolīzija, tostarp skaidrojot abu normu mērķi un tvērumu.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 4.1.6. apakšsadaļā ietverto informāciju, norādot korektu Ministru kabineta 2020. gada 25. februāra noteikumu Nr. 120 "Licenču un sertifikātu reģistra noteikumi" izdošanas datumu.
 

-

Aicinām anotācijā sniegt skaidrojumu par to, vai ar likumprojektā ietvertajiem grozījumiem netiek negatīvi ietekmētas Ieroču aprites likuma normas, kurās ir pārņemtas vai ieviestas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības. Proti, nepieciešams sniegt skaidrojumu, vai joprojām ir nodrošināta Ieroču aprites likumā ietvertā regulējuma pilnīga atbilstība Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam. Papildus aicinām izvērtēt un, ja likumprojektā pārņemtas vai ieviestas kādas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, aizpildīt anotācijas 5.1. apakšsadaļu un 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu. Kā arī aicinām anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīt korektu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. marta Direktīvas (ES) 2021/555 par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (kodifikācija) pieņemšanas gadu.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, sniedzot skaidru un saprotamu informāciju par likumprojektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei (lūgums skatīt Datu regulas 6. panta 1. punktā ietvertos pamatojumus), kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt likumprojekts, kādos konkrētos nolūkos, kā arī informāciju par to, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā. Papildus norādām, ka Datu regulas 5. pantā noteiktie personas datu apstrādes principi ir piemērojami kumulatīvi (Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 20. oktobra spriedums lietā C‑77/21 Digi, EU:C:2022:805, 47. punkts).

-