Projekta ID
22-TA-888Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
24.01.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Iebildums
Anotācijas 1.5 sadaļā “Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums” tika atzīmēts, ka pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums netiks veikts. Anotācijas 1.6. sadaļā “Cita informācija” ir iekļauta informācija, ka Veselības ministrija (turpmāk – VM) 2022. gadā ir uzsākusi veikt pētījumu "Par alkohola lietošanu, tā radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem Latvijā”.
VM norāda, ka izvērtējot likumprojektā iekļauto ierobežojumu ietekmi, tiks skatīti šādi rādītāji - reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš litros uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, kā arī pēdējā gada laikā riskanto un pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvaru (darbspējas vecumā 15-64 gadi), attiecīgi, vērtēts, kā minētie rādītāji mainās gadu griezumā kopš ierobežojumu pieņemšanas.
No otras puses, VM skaidro, ka “ieviesto ierobežojumu efektivitāti varēs izmērīt tikai pēc vairākiem gadiem, jo ietekme uz kopējo patēriņu vai pārmērīgo alkohola lietošanu nebūs redzama uzreiz - īstermiņā, bet gan būs redzama ilgtermiņā” (t.i. pēc 25 gadiem).
VM arī norāda, ka kādus citus papildus izvērtējumus Veselības ministrija neplāno veikt.
VM paskaidrojumā minētie ziņojumi un publikācijas nav vērtējamas kā regulējuma ex-post izvērtējumi, tie ir attīstības un tendenču monitorings.
Ekonomikas ministrija piekrīt, ka “alkoholisko dzērienu lietošanas cēloņi un sekas ir starpnozaru jautājums, turklāt alkoholisko dzērienu patēriņu var ietekmēt ne tikai likumprojektā iekļautās prasības, bet arī citi, ar likumprojektu nesaistīti faktori, piemēram, fiskālā politika, kara vai pandēmijas apstākļi”, tieši tāpēc ir būtiski izvērtēt, vai jaunie ierobežojumi, pienākumi un prasības, kas jāpilda uzņēmējiem, kas prasa no viņiem biznesa procesu pārskatīšanu, rada papildus izmaksas un peļņas samazināšanos, ir mērķtiecīgi un adekvāti, vai tiešām tie ir nepieciešami mērķa sasniegšanai. Citādi rodas situācija, ka uz uzņēmējiem tiek uzliktas konkrētas prasības, pienākumi un izmaksas, kuru nepieciešamība un faktiskā ietekme nevar tikt izvērtēta, jo “nedrīkst nodalīt likumprojektā iekļauto prasību ieviešanas ieguvumu no citiem paralēli veicamajiem pasākumiem, kas ietekmē iedzīvotāju alkohola lietošanas paradumus”. Šajā gadījumā jāsecina, ka VM ieskatā nav iespējams pārliecināties, vai ieviestas izmaiņas tiešām kaut-ko ietekmē.
Ņemot vērā, ka likumprojektam ir būtiska sociālekonomiska ietekme - tas paredz virkni ierobežojumu un papildu prasību dažādu jomu uzņēmējiem (t.sk izmaksas, kas nav monetāri novērtētas, taču pirmsšķietami pārsniegs 30 000 euro uz mērķgrupu), kā arī būtiski ietekmē reklāmas tirgu, ir nepieciešams identificēt atbilstošo mērķi, noteikt sasniedzamā mērķa izmaiņu apjomu (par cik un kādā termiņā izmainīsies izvēlētie rādītāji salīdzinājumā pret bāzes gadu), monitorēt izvēlēto rādītāju izmaiņas un novērtēt faktisko ietekmi vidējā termiņā (t.i. 3-7 gados).
Atkārtoti aicinām ievērot Ministru kabineta 2016. gada 31. augusta rīkojuma “Par konceptuālo ziņojumu "Ietekmes pēcpārbaudes ieviešana"” 2. un 4. punktus un paredzēt likumprojekta ex-post izvērtējumu, aizpildot anotācijas 1.5 sadaļu “Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums” un norādot visas TAP portāla anotācijas veidlapas sadaļas: veicamā ex-post izvērtējuma aprakstu, termiņu, autoru, kā arī konkrētus sasniedzamos rezultātus, kas tiks apskatīti, vērtējot ieviesto ierobežojumu un prasību faktisko ietekmi.
VM norāda, ka izvērtējot likumprojektā iekļauto ierobežojumu ietekmi, tiks skatīti šādi rādītāji - reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš litros uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, kā arī pēdējā gada laikā riskanto un pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvaru (darbspējas vecumā 15-64 gadi), attiecīgi, vērtēts, kā minētie rādītāji mainās gadu griezumā kopš ierobežojumu pieņemšanas.
No otras puses, VM skaidro, ka “ieviesto ierobežojumu efektivitāti varēs izmērīt tikai pēc vairākiem gadiem, jo ietekme uz kopējo patēriņu vai pārmērīgo alkohola lietošanu nebūs redzama uzreiz - īstermiņā, bet gan būs redzama ilgtermiņā” (t.i. pēc 25 gadiem).
VM arī norāda, ka kādus citus papildus izvērtējumus Veselības ministrija neplāno veikt.
VM paskaidrojumā minētie ziņojumi un publikācijas nav vērtējamas kā regulējuma ex-post izvērtējumi, tie ir attīstības un tendenču monitorings.
Ekonomikas ministrija piekrīt, ka “alkoholisko dzērienu lietošanas cēloņi un sekas ir starpnozaru jautājums, turklāt alkoholisko dzērienu patēriņu var ietekmēt ne tikai likumprojektā iekļautās prasības, bet arī citi, ar likumprojektu nesaistīti faktori, piemēram, fiskālā politika, kara vai pandēmijas apstākļi”, tieši tāpēc ir būtiski izvērtēt, vai jaunie ierobežojumi, pienākumi un prasības, kas jāpilda uzņēmējiem, kas prasa no viņiem biznesa procesu pārskatīšanu, rada papildus izmaksas un peļņas samazināšanos, ir mērķtiecīgi un adekvāti, vai tiešām tie ir nepieciešami mērķa sasniegšanai. Citādi rodas situācija, ka uz uzņēmējiem tiek uzliktas konkrētas prasības, pienākumi un izmaksas, kuru nepieciešamība un faktiskā ietekme nevar tikt izvērtēta, jo “nedrīkst nodalīt likumprojektā iekļauto prasību ieviešanas ieguvumu no citiem paralēli veicamajiem pasākumiem, kas ietekmē iedzīvotāju alkohola lietošanas paradumus”. Šajā gadījumā jāsecina, ka VM ieskatā nav iespējams pārliecināties, vai ieviestas izmaiņas tiešām kaut-ko ietekmē.
Ņemot vērā, ka likumprojektam ir būtiska sociālekonomiska ietekme - tas paredz virkni ierobežojumu un papildu prasību dažādu jomu uzņēmējiem (t.sk izmaksas, kas nav monetāri novērtētas, taču pirmsšķietami pārsniegs 30 000 euro uz mērķgrupu), kā arī būtiski ietekmē reklāmas tirgu, ir nepieciešams identificēt atbilstošo mērķi, noteikt sasniedzamā mērķa izmaiņu apjomu (par cik un kādā termiņā izmainīsies izvēlētie rādītāji salīdzinājumā pret bāzes gadu), monitorēt izvēlēto rādītāju izmaiņas un novērtēt faktisko ietekmi vidējā termiņā (t.i. 3-7 gados).
Atkārtoti aicinām ievērot Ministru kabineta 2016. gada 31. augusta rīkojuma “Par konceptuālo ziņojumu "Ietekmes pēcpārbaudes ieviešana"” 2. un 4. punktus un paredzēt likumprojekta ex-post izvērtējumu, aizpildot anotācijas 1.5 sadaļu “Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums” un norādot visas TAP portāla anotācijas veidlapas sadaļas: veicamā ex-post izvērtējuma aprakstu, termiņu, autoru, kā arī konkrētus sasniedzamos rezultātus, kas tiks apskatīti, vērtējot ieviesto ierobežojumu un prasību faktisko ietekmi.
Piedāvātā redakcija
-