Atzinums

Vēlamies uzsvērt, ka biedrība “Zaļā brīvība” kopumā atbalsta projekta ELWIND ilgtspējīgu attīstību, apzinoties, ka ELWIND projekts ir ļoti svarīgs Latvijas pārejai uz atjaunīgo enerģiju un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, kā arī būtiski uzlabos Latvijas energoneatkarību. 
Tomēr esam pret šādas redakcijas likumprojekta pieņemšanu un norādām uz svarīgām pašreizējā projekta attīstības nepilnībām un riskiem, kuras konkrētais likumprojekts paver.  

Par likumprojektu kopumā 
Aicinām ELWIND projekta attīstības procesā Ekonomikas ministriju vairāk sadarboties ar Klimata un enerģētikas ministriju, kā arī Vides aizssardzības un reģionālās attīstības ministriju, jo no ministrijas pārstāvju savstarpējās komunikācijas noprotams, ka šāda sadarbība nenotiek vai arī tā nav produktīva.
 
Lai gan apzināmies, ka likumprojekts ir veidots ar mērķi atvieglot un pāatrināt ELWIND projekta attīstību, uzskatām, ka alternatīva - esošo normatīvo aktu sistemātiska grozīšana, paredzot iespēju publiskai, deleģētai iestādei virzīt un attīstīt nozīmīgus elektroenerģjias ražošanas un saistītās infrastruktūras projektus (tostarp jūrā) – ir atbilstošāka tiesiskās paļāvības principam un, pretstatā ierosinātajam likumprojektam, rada mazākus riskus godīgai konkurencei.  Tā būtu arī lietderīga, ņemot vērā, ka pastāv liela iespēja ka ELWIND nākotnē nebūs vienīgais šāda veida elektroenerģijas projekts, kuru līdz noteiktai stadijai attīsta valsts iestāde. Izsakām nožēlu, ka šāda pieeja - esošās likumdošanas sistemātiska sakārtošana - netika īstenota jau no projekta virzības pirmsākumiem. Tai pat laikā uzskatām, ka tas joprojām ir iespējams, ja tiek operatīvi un mēŗktiecīgi sagatavota likumu un MK kabineta noteikumu grozījumu pakete. 

Uzskatām, ka, ja likumprojekts tiek virzīts tālāk šādā redakcijā, neskatoties uz šajā viedoklī izklāstītajiem argumentiem, kā arī argumentiem, kurus ir paudusi VARAM un KEM, likumprojektam viennozīmīgi ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietver arī novērtējumu par projekta potenciālo ietekmi uz topošajām Natura 2000 teritorijām, atbilstoši Biotopu direktīvas 6.3 punktam un Eiropas Komisijas skaidrojumam (https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/11e4ee91-2a8a-11e9-8d04-01aa75ed71a1). 

-

Ņemot vērā to, ka IVN process ir tikai nesen iesācies un izpēte vēl nav veikta, bet jau tagad pateicoties LIFE REEF projektam, ir salīdzinoši ļoti daudz informācijas par dabas vērtībām, kas ir publiski pieejama (gan publiski pieejamas DDPS “Ozols” , gan no LFIE REEF projekta darbiniekiem un pieejama arī LIAA), nav loģiski, ka ELWIND īstenošana tiek ierobežota tikai E4 teritorijā. Jau tagad ir skaidrs, ka minētajā zonā ap Alku sēkli ir nozīmīgas dabas vērtības - ES nozīmes biotopi un putniem nozīmīgas teritorijas, tāpēc, pat, ja ELWIND attīstības/izpētes zona tiešā veidā nepārklājas ar potenciālo jauno Natura 2000 dabas liegumu zonām (bet ir tieši tām blakus un apkārt), vienalga ir liels risks, ka uz šīm dzīvotnēm un sugām tiks atstāta negatīva ietekme. Šo risku jau sākotnēji būtu iespējams mazināt, paplašinot ELWIND izpētes teritoriju arī ārpus E4, lai atstātu lielākas iespējas korekcijām, noslēdzoties IVN pētījumiem un LIFE REEF izpētes darbam. Attiecīgi, tad, kad ir iegūta skaidrība par izvēlētās teritorijas atbilstību, ir veicamas izmaiņas Jūras telpiskajā plānojumā. Atbilstoši tam, ko pauda VARAM Telpiskās plānošanas politikas nodaļas pārstāvji Vides konsultatīvās padomes š.g. 15. maija sēdē, pašreizējais Jūras telpiskā plānojuma zonu sadalījums nav izslēdzošs iemesls, lai Ministru kabinets nevarētu deleģēt LIAA un izsniegt licensi arī izpētei ārpus Jūras telpiskā plānojuma E4 zonas. 

-

Nacionālā interešu objekta statusa noteikšana ELWIND projektam šajā stadījā ir pretrunā ar vairākiem LR un ES likumdošanas aktiem. Pirmkārt, Teritorijas attīstības plānošanas likums, kā arī Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums paredz, ka nacionālo interešu objekta statusu nosaka objektam, kam jau IR veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra vai izdoti tehniskie noteikumi. Likumprojekta anotācijā minēts, ka “ņemot vērā, ka ietekmes uz vidi novērtējuma pētījumi noslēgsies tikai 2026.gadā, tad tiek rosināts ELWIND projektam, ieskaitot visai to veidojošai infrastruktūrai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā noteikt nacionālo interešu objekta statusu jau tagad, piemērojot atliekošo nosacījumu, ka ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāts ļaus attīstīt atkrastes vēja parku izvēlētajā teritorijā”. Norādām, ka šāds “atliekošais nosacījums” nav nostiprināts ne Latvijas, ne ES likumdošanas aktos. Tas arī nav minēts pašā likumprojektā. Nosakot nacionālo interešu objekta statusu tagad, tiek pārkāpts piesardzības un preventīvas darbības princips, kas nostiprināts LR Satversmes 115. Pantā, kā arī Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, 191. Punktā (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:12016E191), kā arī tiesiskās paļāvības princips.  

Attiecībā uz anotācijā minēto direktīvas 2023/2413 16.f punktu norādām, ka 44. Ievada punktā minēts, ka dalībvalstīm ir tiesības projektiem sevišķi svarīgo sabiedrības interešu statusu nepiemērot, ja ir skaidri pierādījumi par to, ka minētajiem projektiem ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz vidi, ko nevar mazināt vai kompensēt. Ņemot vērā pieejamo informāciju no LIFE REEF projekta un ievērojot piesardzības principu, uzskatām, ka pirms ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātu iegūšanas šādu statusu ELWIND projektam piemērot ir pāragri.

Turklāt norādām, ka direktīvas 2023/2413 16.f punkts neatceļ Biotopu direktīvas 92/43/EEK 6.4. punktā noteikto un Eiropas Komisijas skaidrojumā (https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/11e4ee91-2a8a-11e9-8d04-01aa75ed71a1) iekļauto, ka sevišķi svarīgo sabiedrības interešu pieeja kalpo par argumentu Natura 2000 teritorijām (šajā gadījumā - potenciālajām teritorijām) kaitējoša projekta vai plāna īstenošanai tikai tad, ja ir izvērtētas alternatīvas.  

-

“Institūciju vai organizāciju iebildumi vai ierosinājumi, kas sniegti pēc noteiktā termiņa, nav saistoši kompetentajai institūcijai un nav ietverami ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā." Ņemot vērā, ka ietekmes uz vidi novērtējums ir apjomīgs dokuments, kura izpētīšanai un analīzei nepieciešams nopietns darbs un laiks, uzskatām, ka šāda prasība apdraud sabiedrības līdzdalības iespējas un ir pretrunā ar Orhūsas konvenciju. Tāpēc rekomendējam to svītrot.  
 

-