Atzinums

Atkārtoti informējam, ka Finanšu ministrija neatbalsta, ka nekustamā īpašuma (kadastra Nr.6001 001 0238) Tirgus ielā 19, Krāslavā, Krāslavas novadā, atsavināšanu veic Krāslavas novada pašvaldība, ņemot vērā šādus apsvērumus:
1) Krāslavas novada pašvaldība nekustamo īpašumu  Tirgus ielā 19, Krāslavā, Krāslavas novadā, kopš 2016.gada nav izmantojusi Ministru kabineta 2016.gada 12.janvāra rīkojumā Nr.15 "Par valsts nekustamā īpašuma Tirgus ielā 19, Krāslavā, Krāslavas novadā, nodošanu Krāslavas novada pašvaldības īpašumā” (turpmāk - MK rīkojums Nr.15) minētās funkcijas - saimnieciskās darbības veicināšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā un bezdarba samazināšanai, īstenošanai un atbilstoši MK rīkojuma Nr.15 2.punktā noteiktajam Krāslavas novada pašvaldībai nekustamo īpašumu bez atlīdzības jānodod valstij, ja tas vairs netiek izmantots šā rīkojuma 1. punktā minētās funkcijas īstenošanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, primāri nekustamais īpašums ir nododams atpakaļ valsts īpašumā;
2) Atbilstoši anotācijā norādītajam, kopš 2016.gada Krāslavas novada pašvaldība nav veikusi ieguldījumus nodotajā nekustamajā īpašumā  Tirgus ielā 19, Krāslavā, Krāslavas novadā;
3) Krāslavas novada pašvaldība plāno nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus izmantot pašvaldības īpašumā esoša nekustamā īpašuma jumta seguma pārbūvei, lai nodrošinātu Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 5., 11. un 14.punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju izpildi nevis MK rīkojuma Nr.15 minētās funkcijas īstenošanai.

Vēršam uzmanību, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.⁴ daļa nosaka, ja valsts nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, bet funkcija vai deleģētais pārvaldes uzdevums tiek saglabāts un īpašums nav nepieciešams citai publiskai personai vai tās iestādei, Ministru kabinets pēc motivēta atvasinātas publiskas personas priekšlikuma ar rīkojumu var atļaut šādu nekustamo īpašumu atsavināt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ministru kabineta rīkojumā nosaka institūciju, kura organizē konkrētā nekustamā īpašuma novērtēšanu un atsavināšanu, un publisko personu, kuras budžetā ieskaitāmi atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc faktisko atsavināšanas izdevumu segšanas. Ja atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi vai to daļa pēc faktisko atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitāmi atvasinātas publiskas personas budžetā, Ministru kabineta rīkojumā nosaka, kādā apjomā, kādam mērķim un kura nekustamā īpašuma un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi ir piešķirami.

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus un ņemot vērā Finanšu ministrijas kompetenci valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā, kā arī Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju, ka nekustamais īpašums Iekšlietu ministrijai nav nepieciešams, aicinām VARAM lūgt Krāslavas novada pašvaldību pieņemt lēmumu par nekustamā īpašuma Tirgus ielā 19, Krāslavā, Krāslavas novadā, nodošanu atpakaļ valstij Finanšu ministrijas valdījumā.

-

Lūdzam precizēt arī anotācijā ietverto skaidrojumu, ka: “Iegūtie finanšu līdzekļi tiks ieguldīti publiskas infrastruktūras izveidei (pašvaldības īpašumā esošas ēkas remontam), kas vienlīdz un bez maksas būs pieejama visiem sabiedrības locekļiem.”, jo Nekustamais īpašums nav kvalificējams kā publiskā infrastruktūra, bet gan pirmšķietami attiecībā uz Krāslavas novada bāriņtiesu un Krāslavas novada Pašvaldības policiju tas tiek izmantots valsts pārvaldes funkciju, kas nav saistītas ar saimniecisko darbību, veikšanai, un attiecībā uz Krāslavas novada bibliotēku tā pirmšķietami tiek izmantota visiem sabiedrības locekļiem pieejamu bibliotēkas pakalpojumu nodrošināšanai, kas kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, un kas potenciāli nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, ja atbilstoši VARAM izvērtējumam ikgadējie bibliotēkas ieņēmumi nepārsniedz 50% no tās kopējiem izdevumiem.

-

Attiecībā uz nekustamajā īpašumā Dīķa ielā 5, Krāslavā (turpmāk – Nekustamais īpašums), esošo Krāslavas novada bibliotēku vēršam uzmanību, ka anotācijā ietvertais skaidrojums: “Līdz ar to gadījumā, ja attiecīgā attiecīgā ēka, tai skaitā, bibliotēka ir visai sabiedrībai pieejama bez maksas, kalpo sociālam un kultūras mērķim, uzskatāms, ka tās darbībai nav saimniecisks raksturs un attiecīgi publisko līdzekļu piešķiršana tās remontam nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komisijas paziņojuma [34.]punktā noteikto.” ir precizējams, tajā iekļaujot konkrētu VARAM izvērtējumu par to, vai Krāslavas novada bibliotēka atbilst vai neatbilst Komisijas paziņojuma 34.punkta prasībām. Vienlaikus, ņemot vērā, ka atbilstoši publiski pieejamajai informācijai Krāslavas novada bibliotēka piedāvā arī maksas pakalpojumus (skat.: https://www.bibliotekakraslava.lv/index.php?p=3067&lang=633&pp=16705), lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, vai Krāslavas novada bibliotēkas ikgadējie ieņēmumi no tās sniegtajiem maksas pakalpojumiem nepārsniedz 50% no tās kopējiem ikgadējiem izdevumiem (skat. Komisijas paziņojuma 34.punktu). Attiecīgi gadījumā, ja ieņēmumi no maksas par pakalpojumu nepārsniedz 50% no kopējiem izdevumiem, var secināt, ka atbalsts attiecīgajam subjektam tiks piešķirts nesaimniecisku darbību veikšanai un publisko līdzekļu piešķiršana, tostarp, bibliotēkas jumta seguma nomaiņa nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts. Savukārt, gadījumā, ja ieņēmumi no maksas par pakalpojumiem pārsniedz 50% no kopējiem izdevumiem, tad uzskatāms, ka bibliotēkas darbība kopumā ir kvalificējama kā saimnieciska un pasākums ir jāvērtē atbilstoši KAKL 5.pantā minētajām komercdarbības atbalsta raksturojošām pazīmēm, tai skaitā, 4.pazīmei (ietekmei uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū). Ja tiek konstatēts, ka kumulatīvi izpildās visas KAKL 5.pantā minētās komercdarbības atbalsta raksturojošās pazīmes, tad atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, un tā piešķiršanā jāievēro kāds no komercdarbības atbalsta regulējumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt anotācijā ietverto skaidrojumu par komercdarbības atbalsta neesamību attiecībā uz Nekustamajā īpašumā esošo bibliotēku

-

Anotācija ir papildināta ar informāciju, ka nekustamajā īpašumā Dīķa ielā 5, Krāslavā (turpmāk – Nekustamais īpašums), atrodas ne tikai Krāslavas novada bibliotēka, bet arī Krāslavas novada bāriņtiesa un Krāslavas novada Pašvaldības policija. Līdz ar to ir nepieciešams papildināt anotācijā sniegto izvērtējumu par komercdarbības atbalsta neesamību, piešķirot nekustamā īpašuma Tirgus iela 19, Krāslavā, atsavināšanas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus ēkas, kas atrodas Nekustamajā īpašumā, jumta seguma nomaiņai. Skaidrojam, ka (1) attiecībā uz minētajā ēkā izvietoto Krāslavas novada bāriņtiesu no komercdarbības atbalsta viedokļa pirmšķietami ir secināms, ka bāriņtiesa realizē valsts pārvaldes funkcijas, kas nav saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu, un ka (2) attiecībā uz minētajā ēkā izvietoto Krāslavas novada Pašvaldības policiju ir secināms, ka, ievērojot Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (turpmāk – Komisijas paziņojums) 17.punktu, pašvaldības policija kā subjekts, kas īsteno valsts varu un veic darbības, kuras ir valsts varas prerogatīvu neatņemama daļa, komercdarbības atbalsta kontekstā nav kvalificējama kā saimnieciskās darbības veicēja. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam anotācijā iekļaut izvērtējumu komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā arī attiecībā uz Nekustamajā īpašumā esošo Krāslavas novada bāriņtiesu un Krāslavas novada Pašvaldības policiju.

-