Atzinums

Projekta 1.2.apakšpunkts paredz svītrot Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"" 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24.punktu. Minētās normas tiek svītrotas, jo  tās ir noteiktas piemērojamos standartos.
Vēršama uzmanība,  ka ar  Ministru kabineta 2016.gada 21.septembra rīkojumu Nr.534 “Par konceptuālo ziņojumu “Par Latvijas  nacionālās standartizācijas sistēmas pilnveidošanu”” atbalstītajā  konceptuālajā ziņojumā “Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas pilnveidošanu” ir norādīts, ka standarts ir tehniska specifikācija, ko pieņēmusi atzīta standartizācijas iestāde privāto tiesību jomā, atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai. Standarti tiek izmantoti kā viens no politikas atbalsta instrumentiem, taču tie nav uzskatāmi par tiesību aktiem, jo tie pēc savas būtības, izstrādes un pieņemšanas procedūras konceptuāli atšķirīgi no tiesību aktiem. Kā galvenās atšķirības starp normatīvajiem aktiem un standartiem var minēt:
• Pretstatā tiesību aktam, kas regulē valstī pastāvošo tiesisko attiecību moduli, standarti ir dokumenti, kuros tiek paredzētas tehniskās prasības attiecīgajam ražojumam, procesam, pakalpojumam vai sistēmai. Tajos tiek atspoguļots zinātnes, jaunrades un tehniskās attīstības līmenis attiecīgajā sektorā, kurš ir atzīstams par vēlamu.
• Standartus atšķirībā no tiesību aktiem, kurus pieņem attiecīgi tam pilnvarota publiska persona un tas kļūst saistošs tā adresātiem, apstiprina institūcija, kurai nepiemīt likumdevēja tiesības.
• Standarti tiek pieņemti, ievērojot konsensa principu, iesaistot šajā procesā ieinteresētās puses – produktu ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, lietotājus, patērētāju interešu aizsardzības organizācijas, sertifikācijas, testēšanas, akreditācijas, akadēmiskās vides pārstāvjus, kontroles un uzraudzības organizācijas. Savukārt tiesību aktu rada valsts institūcijas, lai definētu attiecīgo personu vai personu grupu uzvedības priekšrakstus.
• Standarti ir autortiesību objekti, kuri ir pieejami par maksu, savukārt pieeju tiesību aktiem valsts nodrošina brīvi un bezmaksas.
• Normatīvais akts ir obligāts rīcības priekšraksts, savukārt atbilstība standartiem vispārīgi nav obligāta, izņemot atsevišķus gadījumus.
Tādējādi ir konstatējama pietiekoši skaidra robežšķirtne starp tiesību aktu un standartu. Tādējādi uz standartiem nav attiecināmi tie paši principi, kas tiek piemēroti normatīvajiem aktiem, tai skaitā nepieciešamību nodrošināt brīvu un bezmaksas pieeju.
Šobrīd būvnormatīvā (viena tiesību aktā) ir noteiktas būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases un to klasifikācija, kas padara regulējumu saprotamu piemērošanai. Ugunsreakcijas klasifikācijas svītrošana no būvnormatīvā radīs daudz jautājumu tā piemērošanā. Tas pastarpināti radīs administratīvo slogu gan būvspeciālistiem, gan uzraugošajām institūcijām.
Ņemot vērā minēto,  precizēt projektu vai tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu.

-

Projekta 1.3.apakšpunktā ietvertais 100.3.apakšpunkts  paredz, ka telpās, kas paredzētas publiskiem pasākumiem, kuros cilvēku skaits pārsniedz 250, sienu un griestu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz D-s2, d0. Norādāms, ka nav saprotams termina “telpās, kas paredzētas publiskiem pasākumiem” tvērums. Atkarībā no izvirzītajām ugunsdrošības prasībām  Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" 5.punkts nosaka būvju un telpu lietošanas veidus. Ņemot vērā minēto, lai tiesību norma būtu nepārprotami skaidra, lūdzam precizēt projekta 1.3.apakšpunktā paredzētā 100.3.apakšpunkta ietverto regulējumu, attiecinot prasības uz konkrētiem telpu vai būvju lietošanas veidiem, proti, sasaistot to ar minētā būvnormatīva 5.punktu.   Piemēram, izteikt projekta 1.3.apakšpunktā paredzēto 100.3.apakšpunktu šādā redakcijā:
“100.3. IV, IVa un V lietošanas veida būvēs vai telpās, kurās cilvēku skaits pārsniedz 250, sienu un griestu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz D-s2, d0, iekštelpās atklāti instalēto kabeļu, izolēto vadu, koaksiālo kabeļu un optisko šķiedru kabeļu ugunsreakcijas klase ir vismaz Dca s2, d2, a2.”

-

III lietošanas veida būvēs un telpās uzturas aprūpējamas personas, kuras iespējams nevarēs patstāvīgi evakuēties ugunsgrēka gadījumā. Tādējādi risinājums, kas nodrošinās mazāku dūmu un toksisku gāzu izdalīšanos ugunsgrēka gadījumā un sekmēs iespēju aprūpējamās  personas sekmīgi evakuēties ir vitāli svarīgs. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt projekta 1.3.apakšpunktu ar  100.4.apakšpunktu šādā redakcijā :
“100.4. III lietošanas veida būvēs un telpās ar augstākā stāva grīdas līmeni virs 28 metriem,  sienu un griestu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz D-s2, d0, iekštelpās atklāti instalēto kabeļu, izolēto vadu, koaksiālo kabeļu un optisko šķiedru kabeļu ugunsreakcijas klase ir vismaz Dca s2, d2, a2.”
 

-

 Svītrot projekta 1.4.apakšpunktā ietvertajā 100.² punktā vārdu “funkcionāli”.
 

-