Atzinums

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (turpmāk– LBA) ir iepazinusies Iekšlietu ministrijas (turpmāk - IeM) sagatavoto Informatīvais ziņojums (25-TA-787) (turpmāk - Ziņojums) un zemāk ir apkopoti vairāki apsvērumus, kurus LBA uztur un lūdz ņemt vērā Ziņojuma pieņemšanas un tam sekojošās ieviešanas gaitā, jo tā sagatavošanā nozares viedoklis netika prasīts.

Lai gan ziņojums ir  “Par trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu”, faktiski redzams, ka akcents ir uz problemātiku, kas skar Latvijas augstskolu studentus no trešajām valstīm. Turklāt, Ziņojumā nav vērtēta objektīvā nepieciešamība pēc darbaspēka (tai skaitā, publiskā pasūtījuma izpildei slimnīcu, ceļu u.c. pasūtījumu izpildē), kas nav pielīdzināma vēlmei kādai no augstskolām gūt papildus ienākumus. Faktiski redzams, ka sarežģītus jautājumus ir vēlme atrisināt ar vienkāršiem aizliegumiem, kas gala rezultātā tikai škietami risinās problēmu. Līdzīgas, bet tomēr dažādas situācijas dažādās jomās plānots risināt ar aizliegumiem.
Darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm jau ilgāku laiku ir objektīva nepieciešamība daudzās jomās un to lielākoties diktē nevis darba devēju vēlme vienkārši ievest pēc iespējas vairāk “lēto darbaspēku”, bet objektīvs vietējā darbaspēka trūkums. Iemesli tam ir daudz un dažādi un minētā nepieciešamība radusies ilgstošā laika periodā. Kā būtiskākos iemeslus būvniecības jomā var minēt ekonomikas dižķibeli, kuras laikā Latviju pameta dadzi būvniecībā nodarbinātie. Otrs iemesls ir lielā nestabilitāte būvniecības pasūtījumos, kur publiskais iepirkums kopumā veido līdz 50% no tirgus (atsevišķos sektoros tas faktiski ir dominējošais). Tā rezultātā daudzi Latvijas piederīgie, kas strādā, piemēram, Skandināvijā, neatgriežas Latvijā pat situācijās, kad Latvijā būtiski ir pieaudzis atalgojums būvniecības jomā (sevišķi kvalificētiem būvspeciālistiem), lai gan pēdējos gados arī Skandināvijā ir būtiski samazinājušies būvniecības apjomi. Ne mazsvarīgs apstāklis ir arī pēdējos gados publiski pieejamajai negatīvajai informācijai attiecībā neveiksmēm lielos publiskos būvniecības iepirkumos, kam tieši būtu jānodrošina stabils darbs visiem būvniecības nozarē nodarbinātajiem.

Papildus vēlamies kliedēt arī mītu, proti, vēršam arī uzmanību uz apstākli, ka nebūt ne visi galvenie būvdarbu veicēji vēlas objektos nodarbināt viesstrādniekus, jo tas nav ne lēti, ne arī vienkārši. Ārvalstnieka ievešana ir samērā dārgs un laikietilpīgs process. Tāpat, būvlaukumi, kuros viņi tiek nodarbināti, tiek pakļauti lielākām pārbaudēm, kas arī rada papildus izdevumus un neērtības būvniecības procesā.  



Attiecībā uz būvniecības jomu LBA ieskatā Ziņojumā iztrūkst vairāki aspekti, kas būtiski ietekmē viesstrādnieku nodarbināšanu:
Ziņojumā ir atsauces uz dažādu iestāžu statistikas datiem, kas ir ļoti labi, bet pilnībā iztrūkst informācijas par to, kā situāciju ietekmē Eiropas Savienības (ES) kopējais tirgus, tai skaitā, darbaspēka kustība un apsvērumi, vai kārtējo reizi Latvijas normatīvie akti ietekmēs tikai Latvijas komersantus, bet citās ES valstīs reģistrētās darbaspēka aģentūras un uzņēmumi turpinās uz Latviju nosūtīt darbaspēku ar citās ES valstīs izsniegtām atļaujām.
Būvniecībā, vismaz attiecībā uz būvlaukumiem, kuros ir elektroniskā darba laika uzskaite (būvdarbu līguma cena ir lielāka par 170 000 EUR), jau šobrīd visām atbildīgajām iestādēm ir iespēja efektīvi izsekot nodarbinātā gaitām. Līdz ar to LBA ieskatā būvniecības jomā vairāk ir runa par efektīvu kontroles mehānismu, nevis aizliegumiem, kas nerisinās pamatproblēmu.
Attiecībā uz Ziņojumā norādītajiem plānotajiem pasākumiem, LBA norāda, ka iebilst vairākiem piedāvātajiem pasākumiem, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ:

Pasākums nr. 2.3 Liegt uzņēmumiem, kuri veic darbā iekārtošanas funkcijas, uzaicināt ārvalstniekus ar ieceļošanas mērķi “Darbs”.
Faktiski tiek mēģināts ignorēt objektīvo realitāti un sarežģītu jautājumu risināt vienkārši – aizliegt, nevis radot jēgpilnu risinājumu. Un objektīvā realitāte ir tāda, ka reti kurš būvkomersants tiešā veidā nodarbojas ar trešo valstu darbaspēka piesaisti, jo nozares nestabilitātes dēļ pieprasījums ir ļoti svārstīgs. Tādējādi arī pieprasījums pēc darbaspēka nav pastāvīgs. Vienlaicīgi, nozares sezonalitētes dēļ, palielināts īstermiņa darbaspēka pieprasījums ir objektīva ir nepieciešamība, sevišķi liela apmēra būvlaukumos.
Attiecībā uz publiskiem iepirkumiem, LBA jau šobrīd redz, ka publiskos būvniecības iepirkumos piedalās ierobežots būvkomersantu skaits, kas nav apmierināti ar esošo sistēmu, bet tai mēģina pielāgoties. Rezultātā iesaistītie ir neapmierināti (tai skaitā, pasūtītāji) ar esošo sistēmu, bet daudzi būvkomersanti pat necenšas tur piedalīties, kā iemeslu minot procesu nesakārtotību.
Tādējādi LBA saskata, ka līdzīgi kā pēdējo gadu grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas radījuši tikai vairāk pārbaudes un birokrātiju, nevis ieguvumus, arī nodarbinātības jomā būs komersanti kas pielāgosies, bet palielināsies to būvkomersantu skaits, kas ierobežota darbaspēka pieejamības situācijās nepiedalīsies publiskos būvniecības iepirkumos. Tā vietā daudzi lieli būvkomersanti turpinās strādāt privātā sektorā, kas ir daudz konkurētspējīgāks un sakārtotāks. Savukārt, jomās, kur publiskais pasūtījums ir dominējošs (ceļubūve, enerģētika, u.c. infrastruktūra), publiskie pasūtītāji saskarsies ar vēl lielākiem izaicinājumiem.

Pasākums nr. 2.4 Izvērtēt iespēju izstrādāt grozījumus Imigrācijas likumā ierobežojot iespēju darba devējiem uzaicināt trešo valstu pilsoņus vienkāršajās profesijās (profesiju klasifikatoru 9. pamatgrupa) strādājošos (palīgstrādnieki, sētnieki, apkopēji, u.tml.).
Ziņojuma autori konstatē, ka būvniecībā šajās 9. pamatgrupas profesijās ir vislielākais īpatsvars starp ārvalstnieku nodarbinātajiem. Vienlaikus piedāvātais risinājums faktiski ir aizliegums iebraukt jau esošajiem minētajās profesijās nodarbinātajiem, jo kā jau norādījām, lielākoties būvkomersanti faktiski nenodarbojas ar tiešu darbaspēka piesaisti. Tādējādi tiek radīta ilūzija, ka tiek atrisināta viena problēma, bet darbaspēka pieejamības pusē tiek radīta vēl lielāka.


LBA apzinās, ka ir jautājumi, kas, saistībā ar trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu, ir jārisina arī būvniecības jomā, tāpēc zemāk norādīti vairāki risinājumi.

Īstermiņa risinājumi
efektivizēt kontroles mehānismus, izmantojot jau šobrīd pieejamos IT risinājumus (piemēram, vienotā elektroniskā darba laika uzskaites datubāze un BIS).
Pārskatīt noteikumus attiecībā uz darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem, pastiprinot to atbildību.

Vidējā un ilgtermiņā
Pilnveidot publisko iepirkumu sistēmu tādējādi, ka:
būvkomersantiem ir iespēja plānot kopējo būvniecības apjomu 3-5 gadus uz priekšu (neskaitot ārējos satricinājumus, šobrīd 1-2 gadi (https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/buvnieciba/2685-buvniecibas-produkcijas-apjoma-indeksi?themeCode=BUP). LBA ieskatā jomas sakārtošana mazinātu gan nepieciešamību pēc darbaspēka, jo būvkomersanti prognozējamā procesā būtu ieinteresēti investēt iekārtās, savukārt ārzemēs nodarbinātie Latvijas piederīgie daudz vairāk apsvērtu domu atgriezties strādāt Latvijā.
Publiskajam būvniecības iepirkumam jābūt tik pievilcīgam, lai tajā vēlas piedalīties maksimāli daudz pretendenti. Ņemot vērā publiskā pasūtījuma tirgus daļu, konkurences rezultātā tas vienlaicīgi arī pārējam sektoram palīdzētu kļūt daudz caurspīdīgākam, mazāk nodarbojoties ar pielāgošanos greizai sistēmai un ierobežojumu apiešanai, vairāk orientējoties uz būvniecības ieceres realizāciju.

 

-