Atzinums

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma saturu, būtību un nosaukumu, koncentrējoties uz informāciju, kas aptver iespējas 
investoru piesaistei, ņemot vērā, ka ārzemnieka personas apliecība (eID karte)  ir tikai viens no ārzemnieka elektroniskās identifikācijas un elektroniskā paraksta radīšanas rīkiem, bet pati par sevi nevar veicināt investoru piesaisti, ja šim mērķim nav citu pietiekamu pasākumu. Vienlaikus no informatīvā ziņojuma satura saprotams, ka arī ārzemnieka piekļuve Latvijas digitālajai videi ir pamata izaicinājums un to ir iespējams sasniegt ar elektroniskās identifikācijas un elektroniskā paraksta rīku pieejamības nodrošināšanu ārzemniekam. Norādāms, ka eID karte ir tikai viens no valsts nodrošinātajiem elektroniskās identifikācijas un elektroniskā paraksta rīkiem, Latvijā radīta un plaši izmantota arī eParaksts mobile lietotne un 2026.gadā paredzēta Eiropas digitālās identitātes maka (EDIM) ieviešana, tādēļ ir nepieciešams vērtēt elektronisko rīku pieejamību kopsakarā.Tāpat lūdzam ņemt vērā, ka Latvijā izdota ārzemnieka eID karte ir viens no ārvalstniekiem pieejamiem instrumentiem, un papildus tam ārzemniekiem ir izmantojams arī citas Eiropas Savienības valsts izsniegts Eiropas vienots kvalificēts elektroniskais paraksts, kas izsniegts atbilstoši  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 23.jūlija regulai (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK.





 

-

Lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu, precizējot statistiku, atbilstoši PMLP sniegtajai informācijai un ņemot vērā, ka atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likuma 5.panta (2¹) daļā noteiktajam ārzemnieka personas apliecību izsniedz ārzemniekam, kurš Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d", "e", "f" un "i" apakšpunktā minētajos gadījumos reģistrēts Fizisko personu reģistrā, proti, personām kurām ir tiesiska saikne ar Latviju, uz kuras pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu un izglītības jomā vai attiecībā uz kuru pie Latvijas Republikas zvērināta notāra ir sastādīts notariāls akts, kuras vēlas saņemt Latvijas personas apliecību (elektroniskās identifikācijas karti), lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību, kuras vēlas Latvijā saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus elektroniski, izmantojot Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas izsniegto elektroniskās identifikācijas līdzekli un personām, kuras ir patvēruma meklētājs Latvijas Republikā. Latvijā ārzemnieka eID kartes ir izsniegtas ne tikai personām, kuras vēlas veicināt ekonomisko sakaru attīstību, bet arī citiem Fizisko personu reģistra likuma 4. pirmās daļas 2. punkta "d", "e", "f" un "i" apakšpunktā minētajiem subjektiem. No visām līdz šim brīdim izsniegtajām ārzemnieka eID kartēm tikai nelielu daļu, proti 339 no kopumā izsniegtajām 6 246 ārzemnieka eID kartēm sastāda personas, kuru mērķis - dibināt uzņēmumus un veicināt ekonomisko sakaru attīstību, savukārt pārējās ārzemnieka eID kartes izsniegtas citu mērķu sasniegšanai.
 

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma 2.2. sadaļas nosaukumu un satura izklāstu, koncentrējoties uz ārzemniekiem pieejamajiem (eID) vai potenciāli pieejamajiem (eParaksts mobile un EDIM) autentifikācijas un e-paraksta rīkiem, izvērtējot katra no tiem būtību, pieejamību un nepieciešamos procesu pilnveidojumus.
 

-

Lūdzu precizēt informatīvajā ziņojumā ietverto informāciju, ka eParaksts mobile saņemšanai ir nepieciešams Latvijā izsniegts personu apliecinošs dokuments (pase vai eID karte) vai uzturēšanās atļauja, ņemot vērā, ka ārzemnieka personas apliecība (eID karte) ir personu apliecinošs dokuments Personu apliecinošu dokumentu likuma izpratnē. Kā arī svītrot norādi uz uzturēšanās atļauju, jo uzturēšanās atļauja ir viens no personas apliecības veidiem.
 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma tekstu, papildinot, ka ārzemnieka personas apliecība tiek izgatavota divu darba diena laikā pēc dokumentu iesniegšanas PMLP. 
 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma sadaļas "Lietošanas dinamika un galvenie strukturālie ierobežojumi" 1.punkta pēdējo teikumu, ņemot vērā Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” 18.punktu, ka jau šobrīt persona, kura uzturas ārvalstī un ir informējusi pārstāvniecību, ka objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, veselības stāvokļa vai dzīvesvietas attāluma dēļ) nevar ierasties pārstāvniecībā, lai saņemtu izgatavotu ārzemnieka personas apliecību (eID karti), to var saņemt ar ierakstītu pasta sūtījumu vai kurjerpastu. 
 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma saturu, izvērtējot gan personas apliecības (eID karte), gan eParaksts mobile, gan drīzumā ieviešamā EDIM ietekmi uz ziņojumā izvirzītajiem mērķiem. Vienlaikus lūdzam atspoguļot kā šo rīku plānots izmantot kā uzņēmējdarbības veicināšanas rīku, jo šobrīd ziņojumā konkrēti soļi nav minēti un nav norādes kādi pasākumi un kuram būtu veicami.
 

-

Lūdzam precizēt ziņojumā aprēķinātos ienākumus no valsts nodevām par ārzemnieka personas apliecības (eID kartes) izsniegšanu un uzņēmuma dibināšanu, ņemot vērā PMLP norādīto, ka lielākā daļa ārzemnieka eID kartes saņēmēju nav ši informatīvā ziņojuma subjektu grupa.


 

-

Svītrot informatīvā ziņojuma "4.Turpmākie soļi"  2.punktā PMLP, jo iestāde, kuras kompetencē ietilpst jautājumi par to, kādi pakalpojumi tiek sniegti katrā pārstāvniecībā, ir Ārlietu ministrija. Attiecīgi par uzdevuma izvērtēt iespējas elastīgākai ārzemnieka eID kartes saņemšanai ārvalstīs, atbildīgo būtu nosakāma Ārlietu ministrija, nevis PMLP. Vienlaikus norādām, ka informatīvajā ziņojumā nav vērtēta šāda pakalpojuma paplašināšanas ekonomiskā ietekme, tai skaitā pārstāvniecību darba nodrošināšanai un attiecīgi potenciālais ieguvums valstij.
 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma "4.Turpmākie soļi" 3.punkta uzdevuma saturu, paredzot Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, ieviest nevis ārzemnieka eID kartes piedāvājuma iekļaušanu investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas aktivitātēs, bet Latvijas izsniegta e-paraksta iekļaušanu minētajās aktivitātēs.
 

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 2.2. sadaļā “Latvijas ārzemnieka eID karte: esošais regulējums, funkcionalitāte un ierobežojumi uzņēmējdarbības attīstībai” aizstāt tekstu: “Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktu ārvalstnieka ziņas Fizisko personu reģistrā tiek iekļautas tikai tad, ja pastāv konkrēts juridisks pamats, piemēram, uzņēmuma dibināšana vai dalība kapitālsabiedrībā Latvijā, pārstāvības tiesību īstenošana, nekustamā īpašuma iegāde vai pārvaldība Latvijā, kā arī citu darbību veikšana Latvijā, kuru nodrošināšanai nepieciešama personas identifikācija valsts informācijas sistēmās, tādējādi personas iekļaušana Fizisko personu reģistrā nav patstāvīgs administratīvs process, bet gan saistīts ar konkrētu tiesisko pamatu .” ar šādu tekstu:
“Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmajā daļā ir noteikts Fizisko personu reģistra subjekta loks, par kuriem ziņas tiek iekļautas un aktualizētas Fizisko personu reģistrā. Piemēram, Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta “d” apakšpunktā ir noteikts, ka ziņas par ārvalstnieku iekļauj un aktualizē, ja viņam veidojas tiesiska saikne ar Latviju, tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu un izglītības jomā. Tādējādi ziņu iekļaušana Fizisko personu reģistrā tiek nodrošināta tikai par Fizisko personu reģistra likumā noteiktajiem subjektiem.”.
 

-

Svītrot no informatīvā ziņojuma sadaļas "4.Turpmākie soļi" 2.punkta “Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar PMLP un Ārlietu ministriju izvērtēt iespējas elastīgākai   ārzemnieka   eID   kartes   saņemšanai   ārvalstīs   un   Ekonomikas ministrijai   sadarbībā   ar  Finanšu   ministriju   un   finanšu   sektora   uzraudzības institūcijām izvērtēt attālinātas uzņēmumu norēķinu kontu atvēršanas iespējas ārvalstniekiem.” vārdus "Iekšlietu ministrijai" un "PMLP", ņemot vērā, ka pakalpojumu pieejamība, ko nodrošina Latvijas Republikas pārstāvniecības ārvalstīs ir Ārlietu ministrijas kompetencē.  Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 18.1 punktā noteikto, persona, kura uzturas ārvalstī, ārzemnieka personas apliecības izsniegšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz vai uzrāda Ārlietu ministrijas noteiktajā Latvijas pārstāvniecībā.

-

Informatīvā ziņojuma sadaļas “4. Turpmāki soļi” 3.punktā ir šāds pirmais teikums “Ekonomikas   ministrijai   un   Latvijas   Investīciju   un   attīstības   aģentūrai sadarbībā ar nozares iestādēm ieviest “vienas pieturas” risinājumu un nodrošināt ārzemnieka   eID   piedāvājuma   iekļaušanu   investīciju   piesaistes   un   eksporta veicināšanas aktivitātēs.” Lūgums precizēt par kādām konkrēti nozares iestādēm ir runa, kā arī precizēt iestāžu atbildību sadalījumu punktā minēto pasākumu veikšanai.
 

-

Lūdzam precizēt tabulas sadaļu "Kur un kā piesakās" aprakstu, kas attiecas uz Latviju, norādot, ka sākotnēji ārvalstniekam ir jāsniedz ziņas iekļaušanai Fizisko personu reģistrā, un pieteikšanās ārzemnieka personas apliecībai (eID kartei) notiek pēc tam, kad ziņas par personu ir iekļautas Fizisko personu reģistrā. Papildināt sadaļu ar informāciju, ka Pārvalde ir informējusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par vienotu kontaktpunktu Pārvaldē gadījumiem, ja LIAA rīcībā ir ziņas, ka ārzemnieka eID karti nepieciešams izsniegt potenciālam investoram, nodrošinot iespējami ātrāku un ērtāku ārzemnieka eID kartes saņemšanu Pārvaldē, tostarp, nodrošinot ar informāciju par konkrētu apmeklējuma vietu un laiku. Svītrot sadaļā esošās iekavas, kas attiecas uz PMLP un precizēt, ka vēstniecībā izdošanai sagatavoto ārzemnieka eID karti, vēstniecība var nosūtīt ārzemniekam ar ierakstītu pasta sūtījumu vai kurjerpastu, ja ārvalstnieks to ir lūdzis, piemēram, dzīvesvietas attāluma dēļ.
 

 

-

Lūdzam precizēt tabulas sadaļā "Mērķauditorija" aprakstu, norādot visu ārzemnieka personas apliecības (eID kartes) saņēmēju loku, atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d", "e", "f" un "i" apakšpunktiem. Papildus informējam, ka ārzemnieka eID kartes saņemšana nav obligāta, ņemot vērā, ka ārzemniekam var būt pieejams citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegts elektroniskās identifikācijas un paraksta sertifikāts.
 

-

Lūdzam precizēt tabulas sadaļā "Ko praktiski darīt" aprakstu, kas attiecas uz Latviju, norādot, ka ar ārzemnieka personas apliecību (eID karte) var apliecināt savu identitāti elektroniskajā vidē un klātienē.

-

Lūdzam precizēt tabulas sadaļā "Lietotāja pieredze" ietverto aprakstu, kas attiecas uz Latviju, norādot, ka PMLP vietnē ir ietverta atbilstoša informācija par ārzemnieka personas apliecību (eID kartes) un tās noformēšanas kārtību, tostarp, ietverta norāde uz Ārlietu ministrijas mājas lapu, kur pieejams to pārstāvniecību saraksts, kurās var noformēt un saņemt ārzemnieka eID kartes, kas savukārt novirza uz katras konkrētās vēstniecības mājas lapu.

-

Lūdzam papildināt tabulas sadaļā "Izdotās personas apliecības" aprakstu, kas attiecas uz Latviju, atbilstoši PMLP sniegtajai informācijai, ka lielākā daļa no ārzemnieku personas apliecības (eID kartes) saņēmējiem nav šī ziņojama subjektu grupa.
 

-

Svītrot Ministru kabineta protokollēmuma 3. punktā vārdus “sadarbībā ar Iekšlietu ministriju”, jo nav lietderīgi Ministru kabinetam atsevišķi lemt par uzdevuma došanu Iekšlietu ministrijai. Proti, Ekonomikas ministrija var pieprasīt statistikas datus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par izsniegto eID apjomu.

-

Vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas kompetencē nav jautājumi par personas elektronisko identifikāciju, kas ļauj personām autentificēties un piekļūt pakalpojumiem, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Līdz ar to no Ministru kabineta protokollēmuma projekta 4. punkta ir svītrojami vārdi "Iekšlietu ministrijai".

-

Protokollēmuma projekta 4.punkts nosaka, ka Iekšlietu ministrijai līdz 2026. gada 31. maijam izvērtēt nepieciešamos resursus analoga digitālās identitātes (Igaunijas e-rezidences programmas) ieviešanai Latvijā.  No informatīvā ziņojuma nav saprotams, kāpēc šāds uzdevums ir piekritīgs Iekšlietu ministrijai. Ievērojot, ka nav skaidrs šī punkta tvērums, lūdzam precizēt 4. punkta redakciju, svītrojot Iekšlietu ministriju. 
 

-

Iekšlietu ministrija nav kompetentā iestāde par digitālās identitātes jautājumiem, tāpēc precizējama protokollēmuma 4.punkta redakcija svītrojot Iekšlietu ministriju.

-

Lūdzam svītrot Ministru kabineta protokollēmuma projekta 5.punktu, ņemot vērā, ka pakalpojumu pieejamība, ko nodrošina Latvijas Republikas pārstāvniecības ārvalstīs ir Ārlietu ministrijas kompetencē. 
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 18.1 punktā noteikto, persona, kura uzturas ārvalstī, ārzemnieka personas apliecības izsniegšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz vai uzrāda Ārlietu ministrijas noteiktajā Latvijas pārstāvniecībā.

-

Lūdzam svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 5.punktā doto uzdevumu, ņemot vērā, ka pakalpojumu pieejamība, ko nodrošina Latvijas Republikas pārstāvniecības ārvalstīs ir Ārlietu ministrijas, nevis Iekšlietu ministrijas vai PMLP kompetencē. 
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 18.¹ punktā noteikto, persona, kura uzturas ārvalstī, ārzemnieka personas apliecības izsniegšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz vai uzrāda Ārlietu ministrijas noteiktajā Latvijas pārstāvniecībā.

-

Attiecībā uz protokollēmuma 7.punktu un tā apakšpunktiem, nav saprotama paredzētā Iekšlietu ministrijas kompetence 7.1., 7.2., 7.3. apakšpunktā minēto pasākumu ieviešanā. Lūdzam attiecīgi precizēt protokollēmuma 7.punktu.
 

-

Informatīvajā ziņojumā nav veikts izvērtējums par attālināta pakalpojuma procesa ieviešanu ārzemnieka eID kartes saņemšanai, kas būtu par pamatu attiecīgā lēmuma pieņemšanai. Līdz ar to Ministru kabineta protokollēmuma projektā nav paredzams Iekšlietu ministrijai pienākums līdz 2026. gada 31. decembrim ieviest attālinātu pakalpojumu procesu ārzemnieka eID kartes saņemšanā. Ievērojot minēto, Ministru kabineta protokollēmuma projekta 7. punkts ir attiecīgi precizējams.

-