Atzinums

Biedrība “Latvijas Apdrošinātāju asociācija” (turpmāk – LAA) ir secinājusi, ka Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma prasības, tajā skaitā, piemēram, apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta (IPID) izsniegšana, neattiecas uz lielo risku apdrošināšanu. Esošais izņēmums ir ieviests tādēļ, ka lielo risku apdrošināšana pamatā ir saistīta uz profesionālo darbu, līdz ar to LAA ieskatā arī Apdrošināšanas līguma likuma (ALL) prasības par vienkāršo valodu nebūtu pareizi (no vienotas piemērojamības viedokļa) attiecināt uz tādiem fizisko personu apdrošināšanas līgumiem, kas aptver lielos riskus, piemēram, gaisakuģu, kuģu, gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskā atbildība, kuģu īpašnieku civiltiesiskā atbildība u.c. 
LAA šo jautājumu ir pārrunājusi arī ar Latvijas Banku, kura norādīja, ka piekrīt, ka pēc analoģijas ar citu prasību izņēmumiem lielajiem riskiem, arī grozījumu priekšlikumu ALL 8. un 19. panta prasības par vienkāršo valodu un risku identificēšanu polisē varētu neattiecināt uz lielajiem riskiem.
Šo prasību mērķis ir sasniegt “parasto cilvēku – fizisko personu”, līdz ar to uz lielajiem riskiem nebūtu attiecināms. Vienlaikus Latvijas Banka norādīja, ka atbalsta ALL 8. un 19. panta grozījumos veikt precizējošus papildinājumus, atbilstoši LAA piedāvātajai redakcijai.
 

(1) [..] Lai veicinātu apdrošinājuma ņēmēja – fiziskās personas – izpratni par apdrošināšanas līguma noteikumu saturu, apdrošināšanas līguma noteikumus sagatavo vienkāršajā valodā, pēc iespējas ņemot vērā Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartos noteiktos vienkāršās valodas veidošanas principus un vadlīnijas, izņemot, ja apdrošināšanas līgums attiecas uz lielo risku apdrošināšanu.
 

Biedrība “Latvijas Apdrošinātāju asociācija” (turpmāk – LAA) ir secinājusi, ka Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma prasības, tajā skaitā, piemēram, apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta (IPID) izsniegšana, neattiecas uz lielo risku apdrošināšanu. Esošais izņēmums ir ieviests tādēļ, ka lielo risku apdrošināšana pamatā ir saistīta uz profesionālo darbu, līdz ar to LAA ieskatā arī Apdrošināšanas līguma likuma (ALL) prasības par vienkāršo valodu nebūtu pareizi (no vienotas piemērojamības viedokļa) attiecināt uz tādiem fizisko personu apdrošināšanas līgumiem, kas aptver lielos riskus, piemēram, gaisakuģu, kuģu, gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskā atbildība, kuģu īpašnieku civiltiesiskā atbildība u.c. 
LAA šo jautājumu ir pārrunājusi arī ar Latvijas Banku, kura norādīja, ka piekrīt, ka pēc analoģijas ar citu prasību izņēmumiem lielajiem riskiem, arī grozījumu priekšlikumu ALL 8. un 19. panta prasības par vienkāršo valodu un risku identificēšanu polisē varētu neattiecināt uz lielajiem riskiem.
Šo prasību mērķis ir sasniegt “parasto cilvēku – fizisko personu”, līdz ar to uz lielajiem riskiem nebūtu attiecināms. Vienlaikus Latvijas Banka norādīja, ka atbalsta ALL 8. un 19. panta grozījumos veikt precizējošus papildinājumus, atbilstoši LAA piedāvātajai redakcijai.
 

(4) Lai veicinātu apdrošinājuma ņēmēja – fiziskās personas – izpratni par noslēgto apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas polisē norāda visus apdrošināšanas līguma noteikumos ietvertos apdrošināmos riskus, atzīmējot apdrošinātos riskus un neapdrošinātos riskus. Neapdrošinātie riski ir tādi, kuri ir ietverti apdrošināšanas līguma noteikumos, bet apdrošinājuma ņēmējs nav izvēlējies tos apdrošināt. Apdrošinātājam nav pienākuma izpildīt šīs normas prasības, ja apdrošināšanas līgums attiecas uz lielo risku apdrošināšanu

 

2024.gada novembrī notika LAA un Latvijas Bankas (LB) sarakste par nepieciešamību jaunajam regulējumam noteikt pārejas periodu. Savā vēstulē LAA LB pilnībā piekrīt, ka šo plānoto prasību piemērošanai būtu nepieciešams noteikt pārejas periodu, turklāt ir pamatoti, ka grozījumos noteiktās prasības nepiemēro apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti laikā līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai.
Vienlaikus LB norādīja parējas periodus, kas LB ieskatā ir pamatoti un samērīgi, un tie ir 
• īpašuma apdrošināšanas, palīdzības apdrošināšanas, sauszemes transporta apdrošināšanas un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumiem varētu noteikt īsāku pārejas periodu, piemēram, divus gadus (atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 19. panta pirmās daļas 1., 3., 8., 9. un 18. punktam);
• pārējiem apdrošināšanas līgumiem varētu noteikt garāku pārejas periodu, piemēram, četrus gadus (atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 19. panta pirmajai un otrajai daļai, izņemot pirmās daļas 1., 3., 8., 9. un 18. punktu).
Ievērojot minēto, kā arī to, ka sarakstē Ekonomijas ministrija un Finanšu ministrija tika pievienoti kā adresāti, LAA lūdz noteikumu projektā iekļaut LB kā uzrauga noteiktos samērīgos pārejas periodus.
 

-

Attiecībā uz  pārejas periodu ALL plānotajiem grozījumiem 19. pantā, kas paredz apdrošināšanas polisē norādīt visus apdrošināšanas līguma noteikumos ietvertos apdrošināmos riskus, atzīmējot apdrošinātos riskus un neapdrošinātos riskus, LB piekrita, ka būtu nosakāms viena gada pārejas periodu no grozījumu spēkā stāšanās dienas.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka sarakstē Ekonomijas ministrija un Finanšu ministrija tika pievienoti kā adresāti, LAA lūdz noteikumu projektā iekļaut LB kā uzrauga noteikto samērīgo pārejas periodu.
 

-