Atzinums

VADDA ir izvērtējusi VM sagatavoto un TAP izsludināto rīkojuma projektu un pievienotos dokumentus un sniedz sekojošu viedokli.

VADDA atzinīgi vērtē sagatavoto (pārstrādāto) ziņojumu par valsts līdzdalības pārvērtēšanu SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, kas nesalīdzināmi ar iepriekš izsludināto projektu, ir pilnīgi citā kvalitātē. Pēc būtības atbalsta valsts līdzdalības saglabāšanu minētajās kapitālsabiedrībās, vienlaicīgi norāda uz sekojošo.

Atbilstoši Ārstniecības likuma 54.1pantam, klīniskā universitātes slimnīca (turpmāk arī – KUS) ir daudzprofilu stacionārā ārstniecības iestāde, kura atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
sniedz pacientiem sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus;
piedalās bakalaura, maģistra, rezidentu un doktora studiju programmu un rezidentūras programmas īstenošanā;
veic zinātnisko un pētniecisko darbu ārstniecības jomā un veicina jaunu ārstniecības metožu un medicīnas tehnoloģiju ieviešanu.
Stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi:

Viennozīmīgi, atbilstoši Latvijas ģeogrāfiskajam lielumam un iedzīvotāju skaitam, pie esošās veselības aprūpes politikas un valsts apmaksāto pakalpojumu sistēmas, nav efektīvi iesaistīties jauniem pakalpojumu sniedzējiem stacionāro, īpaši terciāro, pakalpojumu tirgū. Vienlaicīgi vēlamies uzsvērt, ka Ziņojumā izteiktais apgalvojums, ka “privāto tirgus dalībnieku kapacitātes trūkums SVAP jomā, kā arī paredzama nevēlēšanās sniegt nerentablus pakalpojumus, ir galvenais iemesls valsts līdzdalības saglabāšanai“, nav korekts, jo veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā valsts vēsturiski ir būvējusi esošo sistēmu, izstrādājot normatīvos dokumentus, piesaistot ES fondus u.tml., tā, lai privātās ārstniecības iestādes tiktu izslēgtas no valsts stacionāro pakalpojumu sniegšanas. Vēl jo vairāk, radījusi tam mākslīgus šķēršļus. Neraugoties uz to, arī šobrīd stacionāros valsts apmaksātos pakalpojumus nodrošina atsevišķas privātās ārstniecības iestādes pa tiešo vai pastarpināti. Turklāt privātajai ārstniecības iestādei neinteresantu stacionāro pakalpojumu paplašināšanu rada jau gadiem izveidojusies sistēma ES fondu piesaistē, dominējošu uzsvaru liekot uz KUS, kā arī iztrūkstošie, ticami, plānošanas dokumenti, kas būtu saistoši gan turpmāko lēmumu pieņēmējiem, gan pakalpojumu sniedzējiem. Privātais, pirms iegulda savus līdzekļu (nereti aizņemoties) rūpīgi izvērtē to atdevi arī ilgtermiņā.
VADDA ieskatā, Izvērtējumā nav pietiekami detalizēta  tirgus nepilnība sīkāk pakalpojumu griezumā. Arī Konkurences padome vairākkārt ir uzsvērusi uz nepieciešamību tirgus nepilnību vērtēt pakalpojumu griezumā. Stacionāro pakalpojumu kontekstā būtiski uzsvērt uz dienas stacionārajiem pakalpojumiem, kas būtiski atšķiras no “klasiskajiem”. VADDA ieskatā, tieši dienas stacionārie pakalpojumi ir tie, kurus nepieciešams kritiski izvērtēt, vai kādā daļā tirgus nav pašpietiekams un KUS nav jāturpina vai vismaz jāpaplašina iespēju  (NVD slēdzot līgumus) valsts apmaksātos pakalpojumus (arī apjoma palielināšana) sniegt arī privātajām ārstniecības iestādēm. 
Nav noslēpums, ka papildu NVD finansējumam, valsts papildus no valsts budžeta vai ES fondiem piesaista arī citu papildu finansējumu. Savukārt šī uzlabotā infrastruktūra vai iekārtas, kas tiek iegādātas par šiem līdzekļiem, tiek izmantotas gan stacionārajiem pakalpojumiem, t.sk. dienas, gan ambulatorajiem. Šobrīd publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka valsts papildus publiskajām slimnīcām energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai piešķirs ap 12 milj eur. Kāpēc tikai publiskajām un tikai slimnīcām, bet ne visām ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus (ievērojot ieņēmumu struktūru, proporciju)? Rēķini tiek saņemti, nedalīti pa pakalpojumu veidiem, uz visu infrastruktūru! No valsts puses tas pierāda, ka kādi ir priviliģētāki par citiem ! Tā nav tikai attieksme, tādi lēmumi konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem padara negodīgu, kropļojošu!

Izvērtējumā tiek teikts, ka, “RAKUS sastāvā ietilpst pieci stacionāri – “Gaiļezers”, “Latvijas Onkoloģijas centrs”, “Biķernieki”, “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” ar dažādu profilu centriem un klīnikām, kā arī Patoloģijas centrs. Katram stacionāram ir sava specialitāte un tajos tiek piedāvāti Latvijā unikāli veselības aprūpes pakalpojumi.” Publiski pieejamā informācija par šo “stacionāro pakalpojumu unikalitāti” neliecina. Piemēram, SIA “VESELĪBAS CENTRS “BIĶERNIEKI”” mājas lapā (https://site-875476.mozfiles.com/files/875476/Maksas_pakalpojumi_ar_10_10_2022_gala_korigets.pdf) publiski pieejamā informācija par pieejamajiem pakalpojumiem norāda pilnīgi pretējo: tiek sniegti oftalmoloģijas, ģimenes ārsta, vakcinācijas, zobārstniecības, rehabilitācijas, ūdens dziedniecības, masāžas, fizikālās terapijas u.c. pakalpojumi. Turklāt ģimenes ārsts, nav pat sekundārā aprūpe, kas izriet no deleģējuma KUS, bet gan primārā, savukārt zobārstniecība nav ne primārā, ne sekundārā aprūpe.
Izvērtējumā teikts, “Lielākajos SVAP segmentos, piemēram, neatliekamajā medicīnā, onkoloģijā privātās ārstniecības iestādes SVAP nesniedz”. Tas gluži neatbilst patiesībai, jo robotizētas radioķirurģijas pakalpojumus gan šobrīd kā Siguldas slimnīcas sadarbības partneris sniedz SIA SRC Sigulda, gan vairākkārt tika uzrunāts NVD par pakalpojumu apjoma palielināšanu, Gremošanas slimību centrs GASTRO veic gremošanas sistēmas onkoloģisko slimību prevenciju, diagnostiku, ārstēšanu, kā arī paliatīvo aprūpi. GASTRO nodrošina:
Kuņģa pirmsvēža stāvokļu un agrīnu audzēju ārstēšanu;
Zarnu pirmsvēža stāvokļu un agrīnu audzēju ārstēšanu (polipektomija, zarnu audzēju rezekcija endoskopiskas operācijas laikā);
Endoskopiskās ultrasonogrāfijas (EUS) – gan diagnostiskas, gan terapeitiskas (ārstnieciskas);
Paliatīvā aprūpe (stentu ievadīšana, perkutāna endoskopiska gastrostomija (PEG)).
Ir arī citi biedri, kuri gatavi iesaistīties onkoloģijas pacientu ārstēšanā, piemēram, Ādažu privātslimnīca, SIA.
Tāpat ziņojumā tiek norādīts, ka  “privāto tirgus dalībnieku kapacitātes trūkums SVAP jomā, kā arī paredzama nevēlēšanās sniegt nerentablus pakalpojumus, ir galvenais iemesls valsts līdzdalības saglabāšanai.” Minētais ir aizskarošs un nepamatots, jo, pirmkārt, privātās ārstniecības iestādes vienmēr piedalās visos NVD izsludinātajos iepirkumos, otrkārt, sniedz gan pelnošus, gan zaudējumus nesošus pakalpojumus, jo uz valsts apmaksāto sadaļu rezultātu vērtē kopā. Turklāt pakalpojumu sniedzēju struktūra kardināli mainītos, ja valsts nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi finansējuma un citu atbalstu sniegšanā visiem valsts apmaksāto pakalpojumu sniedzējiem, nedalot tos pēc īpašniekiem. Nav noslēpums, ka lielākā daļa infrastruktūras KUS tiek nodota bezatlīdzības lietošanā, daļa no iekārtām patapinājuma līgumos (arī pašvaldības ārstniecības iestādēm).
Tāpat minētais, ka “pastāv zināms risks, ka privātās ārstniecības iestādes nespēs pietiekami operatīvi vai pietiekamā apjomā izpildīt pakalpojumu kvalitātes un drošības prasības,” neiztur kritiku, jo privātās ārstniecības iestādes, līdzīgi kā KUS, operativitāti, kvalitāti, drošumu vienmēr ir nodrošinājušas, nereti pat augstākā līmenī, īpaši, ja runājam par kvalitātes standartu ieviešanu, uzturēšanu.
Ziņojumā teikts, ka “privāts komersants var atteikties no nerentablu valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanas vai kompensēt peļņas daļu, palielinot maksas pakalpojumu cenas.”  Tas, ka  zaudējumi, ko radījuši valsts apmaksātie pakalpojumi (tarifi, kuri nenosedz pat pašizmaksu) ietekmē maksas pakalpojumu cenas ir neapstrīdams fakts. Taču ir nekorekti to attiecināt tikai uz privātajām ārstniecības iestādēm. Tajā pašā Ziņojumā tiek norādīts, “ Apstāklis, ka atsevišķus maksas SVAP sniedz arī privātas ārstniecības iestādes, pats par sevi neizslēdz RAKUS tiesības darboties šajā tirgus segmentā. Lielākā daļa sniegto SVAP ir valsts apmaksāti. Valsts apmaksāto SVAP sniegšana nav rentabla (nav konkurētspējīga). Lai samazinātu zaudējumu apmēru (no 2017.-2020.gadam gandrīz 10 000 000 euro), RAKUS maksas pakalpojumu cenas tiek noteiktas atbilstoši tirgus situācijai, lai segtu izmaksas un nodrošinātu ieņēmumus. Maksas pakalpojumu cenas tiek regulāri pārskatītas un paaugstinātas.”. 
 Tāpat Ziņojumā teikts, ka “Privātais sektors, kura mērķis ir gūt peļņu, veselības aprūpes krīzes situācijās nav motivēti pārkārtot savu darbību, lai tas atbilstu akūtām sabiedrības vajadzībām atšķirībā no RAKUS, kas Covid-19 pandēmijas laikā ievērojami ierobežoja  citus pakalpojumu un atvēra 741 gultas vietas  Covid-19 pacientiem”. Minētais ir kliedzoši un neatbilst patiesībai!  Covid-19 pandēmijas laikā privātās ārstniecības iestādes, īpaši kuras ir apvienojušās VADDA, nepārtraukti komunicēja ar VM un NVD, SPKC, kā var operatīvi iesaistīties un sniedza lielu atbalstu pandēmijas pārvarēšanā. Turklāt uzsākot pakalpojumu sniegšanu, nemaz nezinot vai un kā tie tiks apmaksāti, kompensēti no valsts. Nekavējoties tika pārkārtoti procesi, resursi, lai aktīvi iesaistītos šajā krīzes situācijā: lielāko daļu nodrošināja testēšanā, vakcinācijā, inficētajiem un viņu kontaktpersonām izveidoja atsevišķus koridorus sekundāro pakalpojumu nodrošināšanā, t.sk. mājas vizītes, tika piedāvātas (aizdotas), t.sk. KUS slimnīcām iekārtas, piesaistīti cilvēkresursi, tika piedāvāts daļu no KUS uzņemšanas nodaļu pacientiem (neinficētie) novirzīt uz privātajām ārstniecības iestādēm, tika piedāvātas brigādes un transports inficēto pacientu pārvadāšanai, tāpat privāto iestāžu vadītāji, darbinieki un viņu ģimenes locekļi brīvdienās, svētku dienās iesaistījās SPKC zvanu centra darbā kontaktpersonu apzināšanā, LJMC pilnīgi no jauna izveidoja jaunu nodaļu ar 22 gultām, lai nodrošinātu Covid-19 pacientu  ( neakūtu) pārņemšanu no RAKUS u.tml.
VADDA aicina tomēr  tādas aizskarošas, nomelnojošas frāzes, kuras nav balstītas uz pierādījumiem, no Ziņojuma izslēgt. Tāda retorika valdības ziņojumā ne tikai pretnostata pakalpojumu sniedzējus, bet arī grauj privāto ārstniecības iestāžu reputāciju sabiedrībā.
VADDA nepiekrīt Ziņojumā izteiktajam apgalvojumam, ka “RAKUS darbība SVAP tirgū nerada negatīvu ietekmi uz privātā sektora inovācijām un attīstību”. Politiskie lēmumi, VM kā RAKUS kapitāldaļu turētāja pieņemtie lēmumi, kas balstīti nereti uz haotiskiem, neprognozējamiem, necaurspīdīgiem lēmumiem, pieņēmumiem attiecībā uz veselības aprūpes sistēmas attīstību un pienākumu, atbildības sadalījumu starp sistēmas dalībniekiem, kā arī neskaidro brīvo tirgu, vistiešāk ietekmē privātā sektora investīcijas, attīstību. Lai kaut ko ieguldītu, jāzina spēles nosacījumi. Nereti, kad privātā ārstniecības iestāde investē lielus līdzekļus kādā inovatīvā pakalpojumā vai iekārtā, pēc neilga laika, piesaistot papildu līdzekļus, arī ES fondu, identiska vai līdzīga iegāde tiek veikta KUS. Turklāt tas nereti notiek arī gadījumos, kad privātais ar šo dārgo inovatīvo iekārtu nodrošina arī valsts apmaksātos pakalpojumus, rindas uz tiem ir 3-5 dienas! Tas notiek bez kvalitatīva izvērtējuma, vai pieprasījums būs un kā tas ietekmēs privātā ieguldītās investīcijas!
Ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi:
Ziņojumā teikts: “AVAP iepirkšana no privātajiem tirgus dalībniekiem nesamērīgi sarežģītu un sadārdzinātu RAKUS piedāvātos stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus. Pacientam nāktos pārvietoties no stacionāra uz privātām ārstniecības iestādēm, lai saņemtu nepieciešamos AVAP, un pēc tam atgriezties stacionārā.”  Pēc VADDA ieskatiem, ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi ir nodalāmi no stacionārajiem pakalpojumiem, jo, ja kādu izmeklējumu veic pacientam esot stacionārā, tas ir vērtējams pie stacionārās aprūpes pakalpojumu. Līdz ar to minētais par sarežģītību un/vai dārdzību attiecībā uz stacionāros esošo pacientu pārvadāšanu uz citu ārstniecības iestādi ambulatoro pakalpojumu saņemšanai, neiztur kritiku. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka praktiskie piemēri norāda, ka arī esot pacientam stacionārā nereti jāguļ un jāgaida 10 dienas, lai varētu veikt DT izmeklējumu diagnozes noteikšanai, kas pēc VADDA ieskatiem nav pieņemami ne no ārstēšanas, ne no finansējuma puses raugoties. Šādos gadījumos būtu tikai loģiski, ka DT izmeklējums tiktu nodrošināts nekavējoties tajā pašā ārstniecības iestādē ( kaut vai ambulatorajā sadaļā) vai arī citā ārstniecības iestādē.
Tāpat, pēc mūsu ieskatiem, Ziņojumā tiek norādīti atsevišķi ļoti vispārīgi secinājumi, pieņēmumi, kuri nav balstīti pilnīgi ne uz kādiem datiem, pētījumiem, aptaujām, pierādījumiem. Piemēram, “Ņemot vērā, ka tieši AVAP ir tā RAKUS komercdarbības daļa, kas vismaz daļēji ir rentabla, paredzams, ka arī publiskās un privātās partnerības modelis AVAP daļā varētu būtiski apgrūtināt valsts pienākumu izpildi veselības aprūpes jomā, jo RAKUS atstātu tikai nerentablo komercdarbības daļu. Turklāt šāda diferencēta pieeja AVAP pieejamību stacionāra pacientiem padarītu lielā mērā atkarīgu no privātā partnera nodomiem pildīt publiskās un privātās partnerības līgumu, kā arī varētu radīt būtisku risku sabiedrības veselībai gadījumā, ja privātais partneris bankrotētu vai nolemtu izbeigt savu darbību.” “Ievērojot minēto, AVAP un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu nošķiršana radītu būtiskus draudus sabiedrības veselībai “. Vai minētajam apgalvojumam, pieņēmumam ir pierādījumi? Vai ir kāds piemērs, kur privātā ārstniecības iestāde ir bankrotējusi, iniciējusi lauzt līgumu ar NVD? Turklāt ir atsevišķi pozitīvi pierādījumi jau šobrīd ar PPP elementiem veselības aprūpē, piemēram, diagnostikas, laboratoriju pakalpojumu nodrošināšanā.
Arī šajā Ziņojuma sadaļā  tiek izteikti ne ar ko nepamatoti, aizskaroši apgalvojumi -“Pilnīga AVAP iepirkšana no privātā sektora varētu apdraudēt stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.” Gan ieviestās kvalitātes sistēmas, gan pacientu atsauksmes, gan neatkarīgi veiktie pētījumi apliecina pilnīgi pretējo, nereti tieši privātajās ārstniecības iestādēs pakalpojuma kvalitāte ir augstāka.
Ziņojumā teikts, ka ““Saimnieciskās darbības un publisko funkciju nodalīšanas princips” ir izpildīts. RAKUS nav normatīvi vai līgumiski tiešā veidā deleģēti specifiski valsts pārvaldes uzdevumi AVAP jomā.” Publiski nav iegūstama informācija, vai papildus piesaistītie līdzekļi no valsts budžeta, ES fondiem, valdījumā nodotā infrastruktūra, patapinājumā iekārtas u.c. atbalsta mehānismi tiek nodalīti un izmantoti tikai un vienīgi publisko funkciju veikšanai (valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanai, pētniecībai, rezidetu apmācībai u.tml.)  Līdz ar to šādam apgalvojumam nav pamatojuma.
Studentu un rezidentu apmācība:
Ārstniecības likuma 1. panta 19. punkts paredz, ka rezidentūra ir darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi esoša ārsta izglītošana valsts valodā specialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā.  “Līdz ar to RAKUS izglītības pakalpojuma galvenie saņēmēji ir jaunie ārsti, kas ir darba tiesiskajās attiecībās ar RAKUS. Papildus minētajam, RAKUS izglītības pakalpojumus saņem arī māsas, medicīnas studenti, kuri vēl nav ieguvuši ārsta diplomu, un citas topošas ārstniecības personas. Studentiem RAKUS sadarbībā ar augstskolām nodrošina teorētisko un praktisko zināšanu apguvi, kas nepieciešama ārsta kvalifikācijas iegūšanai.”
Ziņojumā teikts, ka “Atbilstoši Noteikumu Nr. 685 13.punktam daudzprofilu slimnīcas slēdz līgumus ar RAKUS par nepieciešamās sadarbības nodrošināšanu rezidentu apmācībā.” Minētais neatbilst MK noteikumu 13. punktam, jo tas runā par tiesībām ārstniecības iestādei, pēc saskaņošanas ar augstskolu, slēgt līgumu ar citu ārstniecības iestādi, kurai ir atbilstošs darbības profils un apmācības iespējas. Turklāt prasība uz rezidentu apmācībām, lai būtu daudzprofilu ārstniecības iestāde, nav attiecināma uz visām specialitātēm un ne uz visu programmu (MK 12. punkts).

Ziņojumā izteikts apgalvojums, ka “RAKUS īstenotā rezidentu apmācība neietekmē privātā sektora pieeju darbaspēkam tādā mērā, lai mazinātu vēlmi turpināt darbību ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu tirgū.” VADDA nepiekrīt šādam apgalvojuma, jo esošā sistēma rada nevienlīdzīgu piekļuvi darbaspēkam - ārstniecības personām, kā arī privātajām ārstniecības iestādēm tas rada papildu finanšu resursus.  Minēto var pamatot ar sekojošo:
1.rezidentūra galvenokārt notiek KUS, 4. līmeņa slimnīcās un mazāk zemāka līmeņa slimnīcās, savukārt pārējās ļoti mazā apjomā. Nav noslēpums, ka KUS lielu daļu no rezidentūras rezidentus izmanto kā darbiniekus uzņemšanas nodaļās. Rezultātā par šiem pakalpojumiem KUS pilnu samaksu samaksā NVD (kur ietverts arī atalgojums), neraugoties, ka par daļu rezidentam tiek samaksāts atsevišķs atalgojums no cita finansējuma (MK 685)
2. privātā ārstniecības iestāde nevar pretendēt uz valsts apmaksātu rezidentu, jo pēc rezidentūras pabeigšanas piecu gadu laikā tam vismaz 3 gadus jāatstrādā publiskajās ārstniecības iestādēs. (Nav noteikts, ka tikai valsts apmaksāto pakalpojumu sadaļā!)
3. Ņemot vērā, ka rezidentūras pamatā ir darba tiesiskās attiecības, tad gadījumos, kad valsts nemaksā algu rezidentam (maksas rezidenti), bet to dara topošais darba devējs (tiek slēgts trīspusējs līgums: augstskola, rezidents, ārstniecības iestāde), tad, neraugoties, ka rezidentūru iziet (strādā) KUS, algu maksā topošais darba devējs.
Esošā sistēma ir radījusi atšķirīgu attieksmi starp darba devējiem, radot papildus šķēršļus darbinieku piesaistei un papildus finanšu izdevumus privātajām ārstniecības iestādēm, padarot tos nevienlīdzīgākā situācijā salīdzinājumā ar KUS Turklāt arī ar tām privātajām ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Turklāt šīs priekšrocības, ko gūst KUS, nav nošķiramas no maksas pakalpojumiem.
Ziņojumā minēts: ““Princips “vienlīdzīga regulējuma nodrošināšana” ir izpildīts. Noteikumi Nr. 685 paredz speciālu regulējumu attiecībā uz universitātes slimnīcām. Piemēram, Noteikumu Nr. 685 13. punkts paredz, ka daudzprofilu slimnīcām ir jāslēdz līgumi ar universitātes slimnīcām par sadarbību rezidentūras programmu izpildes nodrošināšanā. Vienlaikus 14.punkts noteic, ka, ja rezidentūras studiju programmas apgūšana notiek PSKUS vai RAKUS, augstskola nodrošina ne mazāk kā 20 % no rezidentūras programmas apmācības laika citā ārstniecības iestādē. Taču šis regulējums neietekmē privātā sektorā iespējas nodrošināt visaptverošu rezidentu apmācību attiecīgās specializācijās.” Tas neatbilst patiesībai, MK noteikumos 14. punkts vispār ir svītrots 09.08.2022., arī 13. punkts, kā jau iepriekš VADDA norādīja ir cita redakcija. Līdz ar to VADDA ieskatā “Princips “vienlīdzīga regulējuma nodrošināšana”” netiek ievērots.
Ziņojumā godīgi pateikts, ka “Rezidentu un studentu apmācība ir viens no PSKUS jauno darbinieku piesaistes veidiem”.
Ziņojumā izteiktajam apgalvojumam, ka “PSKUS darbība medicīnas studentu un rezidentu apmācībā neatstās negatīvu ietekmi uz privātā sektora inovācijām un attīstību veselības aprūpes tirgū. Jāņem vērā, ka jaunie speciālisti, kas studiju vai rezidentūras laikā ir apguvuši teorētiskās un praktiskās iemaņas PSKUS, uzreiz pēc rezidentūras vai vēlākā karjeras posmā mēdz uzsākt darbu arī privātajā sektorā.” VADDA nepiekrīt, jo jebkura uzņēmuma attīstību, inovācijas ļoti cieši ietekmē personāla pieejamība, tā zināšanas, prasmes, īpaši apstākļos, kad pieejamais personāls darba tirgū ir nepietiekams un ar katru gadu noveco. Pie šādiem apstākļiem, valsts radītiem šķēršļiem, privātajām ārstniecības iestādēm tiek radīti būtiski šķēršļi attīstībai, jo veselības aprūpē vienlīdz svarīga ir gan tehnoloģiju, metožu attīstība, gan cilvēkresursu potenciāls, prasmes, spējas, zināšanas.
Telpu iznomāšana:
Pamatdarbības nodrošināšanai nevajadzīgās platības KUS iznomā dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un preču tirgotājiem, piemēram, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, pārtikas un nepārtikas preču tirgotājiem, aptiekām, pašapkalpošanās dzērienu automātu izvietošanai, u.c. Telpas tiek iznomātas arī primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem – ģimenes ārstiem, kā arī veselības aprūpes sniedzējam ginekoloģijas un ģenētikas jomā. Telpas tiek iznomātas arī publisko tiesību subjektiem – universitātēm, medicīnas studiju vajadzībām.
Valdījumā esošās telpas KUS iznomā atbilstoši izstrādātajiem iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, diemžēl publiski nav iespējams ar tiem iepazīties, līdz ar par šo sadaļu VADDA nevar izteikties, vai KUS ar valdījumā nodoto īpašuma izīrēšanu rīkojas juridiski korekti un kā gādīgs saimnieks.
Secinājumi
Ņemot vērā, ka Ziņojumā par visiem 3 KUS aprakstošā daļa secinājumi ir gandrīz identiski, tad VADDA neuzskata par lietderīgu to atkārtot vēlreiz par pārējiem 2 KUS. Iepriekš minētais attiecināms uz Ziņojumu kopumā.
Pēc būtības VADDA atbalsta valsts līdzdalības saglabāšanu KUS, vienlaicīgi aicina ziņojumu papildināt ar izvērtējumu par dienas stacionārajiem pakalpojumiem, jo tirgus būtiski atšķiras no klasiskajiem stacionārajiem pakalpojumiem,  kā arī atteikties no primāro pakalpojumu  sniegšanas, jo tas ir pretrunā ar Ārstniecības likuma 54.1panta nosacījumiem. Tāpat, VADDA ieskatā, ambulatorie pakalpojumi ir atstājami un ir attīstāmi tikai tajā daļā, kas skar terciāros ambulatoros pakalpojumus un kuri saistīti ar stacionāro pakalpojumu nodrošināšanu (pirms un pēc operācijas laikā).
Ziņojumā ir iekļautas arī pozitīvas citētas atziņas no Konkurences padomes. “...lai ietekmētu konkurenci, kas var vairot pakalpojuma kvalitātes uzlabošanos, būtu apsverama jaunu un inovatīvu medicīnisko iekārtu iegādes ierobežošana. Tādā veidā ļaujot privātajam sektoram vairāk attīstīt unikālu AVAP sniegšanu jomās, kas nav saistītas ar stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Valstij AVAP tirgū būtu jākoncentrējas uz tādiem pakalpojumiem, kas pašlaik tirgū netiek piedāvāti un no privāto ārstniecības iestāžu viedokļa būtu uzskatāmi par nerentabliem.[1] Kā arī tajos segmentos, kas ir svarīgi stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus nodrošināšanai.” Minētajam VADDA pilnībā pievienojas!!!
Konkurenci kropļojošu, nevienlīdzīgu attieksmi pret veselības pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. valsts apmaksāto pakalpojumu sniedzējiem, VADDA uzskata  jauno speciālistu sagatavošanā, sadalījumā- rezidentu, kas mācījušies pa valsts budžeta līdzekļiem. Ja šīs nosacījums netiek pārskatīts, tad vismaz to paplašināt uz tām ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. VADDA aicina VM veikt nepieciešamos grozījumus MK noteikumos, lai šo nevienlīdzīgo attieksmi izslēgtu.
VADDA aicina  aizskarošas, nomelnojošas frāzes, kuras nav balstītas uz pierādījumiem (skat. iepriekš tekstā) no Ziņojuma izslēgt. Tāda retorika valdības ziņojumā ne tikai pretnostata pakalpojumu sniedzējus, bet arī grauj privāto ārstniecības iestāžu reputāciju sabiedrībā.

-