Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta likumprojekta tālāku virzību, jo nav saprotams, kādēļ nav ņemta vērā saskaņošanas sanāksmē panāktā vienošanās par vairākiem Likumu grozījumu punktiem un  pat veikti papildinājumi, kas netika apspriesti.  Tādēļ lūdzam ņemt vērā visas LPS 13.01.2022.izteiktās iebildes un atkārtoti tikties saskaņošanas sanāksmē, lai kopīgi vienotos par likuma grozījumiem!

-

vienošanās sanāksmē tika panākta, kā veidot  reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru. lūdzu, to respektēt!

-

papildināt, kā nodrošināt  (finansēt) reģionālā plāna ieviešanu, jo 23.p.redakcija neļauj iekļaut to tarifā, citi finansēšanas avoti nav norādīti.

-

nepieciešams vispirms paredzēt brīdinājumu, tad pēc atkārtotas  nodrošinājuma neiesniegšanas var atcelt atļauju.

(111)  Ja atkritumu apsaimniekotājs trīs mēnešu laikā no brīža, kad beidzies finanšu nodrošinājuma termiņš un saņēmis brīdinājumu, nav iesniedzis šā likuma 12. panta 1.2 daļā noteikto finanšu nodrošinājumu, Valsts vides dienests atceļ atkritumu apsaimniekošanas atļauju.”

Piedāvājam  trešo teikumu reducēt tikai uz parku un dārzu atkritumu dedzināšanu gadījumos, kad tas ir nepieciešams atbilstoši normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību. Vairumā gadījumu pašvaldību saistošajos noteikumos jau arī līdz šim ir iekļāvušas normu, kas pieļāva tikai kaitēkļu bojātu zaru un augu sadedzināšanu, ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personas mantai.  
Šobrīd arvien vairāk iedzīvotājus aicina izveidot kompostēšanas vietas  un aicina vākt dalīti BNA atkritumus, šāda atļauja dedzināt, vairs nedos stimulu šķirot. Bažas  valstpilsētu pašvaldībām arī, ka,  atļaujot dedzināt lapas, tiks reizē sadedzināti citi atkritumi,  līdz ar to radot piesārņojumu.

15.pantā: papildināt pirmo daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:
“Atkritumu dedzināšana ir atļauta tikai speciālās sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kuras ir saņēmušas piesārņojošas darbības atļauju. Citās apkures iekārtās vai ugunskuros atkritumu dedzināšana ir aizliegta, izņemot dārzu un parku atkritumu dedzināšanu to rašanās vietās gadījumos, kad tas ir nepieciešams atbilstoši normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību”
 

uzturam prasību, ka nedrīkst veidot paralēlas sistēmas, bet prasīt pašvaldību atbildību par mērķu izpildi. nav saprotams, ar kuru apsaimniekotāju slēdz līgumu, kurš ievada datus atskaišu sistēmā. MKN 546.nosaka, ka informāciju par atkritumu apsaimniekošanu apkopo LVĢMC, bet šeit nesaprotama kārtība.
Atkritumu apsaimniekošanas likums neparedz tādu terminu kā "izlietots terciārs (transporta) iepakojums".
Grozījumos paredzētais terciārais materiāls ir dalīti vācami atkritumi, kuri ir kopējās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sastāvdaļa un tos jāapsaimnieko atkritumu apsaimniekotājam, kuriem ir līgums ar pašvaldību. Minētā norma no grozījumiem ir jāsvītro.
 

dzēst šo daļu vai skaidri noteikt, ka arī tirgotāji iekļaujas kopējā sadzīves atkritumu sistēmā!

atkārtoti uzturam jautājumu, vai tiks izstrādāts regulējums par BNA kompostēšanu mājsaimniecībās, par tā apjoma iekļaušanu pārstrādes normās?

-

Likumprojektā daudzviet nav ievērota vienota kārtība terminu definēšanā, kas rada sajukumu. Piemēram,  AAL joprojām tiek  izmantots termins ,,atkritumu poligons” , ka arī tiek lietots termins ,,sadzīves atkritumu poligona apsaimniekotājs”. Atkritumi, kurus nespēsim reģenerēt vai pārstrādāt, tiks apglabāti poligonā – speciāli izveidotā un aprīkotā vietā atkritumu apglabāšanai. Turklāt, likumprojekta grozījumos, papildinot 1.pantu ar 29.punktu, tiek piedāvāts termina “reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs” skaidrojums – pašvaldību izveidota atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrība, kas veic attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību noteiktās funkcijas, īstenojot valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā un reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus”. Ir nekorekti viena normatīvā akta ietvaros vienu un to pašu terminu lietot dažādās nozīmēs: RAAC kā pašvaldību izveidota atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrība un RAAC kā atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras objekts, vieta, kur fiziski tiek veiktas atkritumu apsaimniekošanas, pētniecības un attīstības darbības. Termina ,,reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs” lietošanu būtu nepieciešams sistēmiski pārskatīt/izvērtēt visā plānoto grozījumu tekstā. Turklāt, no likumprojekta nepārprotami saprotams, ka poligona apsaimniekotājs var arī nebūt RAAC, Kaut arī saskaņošanas sanāksmē vienojāmies, ka RAAC veido uz poligona bāzes!

Izteikt 21. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) To pašvaldību administratīvajās teritorijās, kuras atrodas attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, radītos sadzīves atkritumus apglabā tikai attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona sadzīves atkritumu poligonā”
 

atkārtoti norādām, ka nevar dažādos pantos/ tiesību normās viena normatīvā akta un regulējuma ietvaros vienu terminu lietot dažādās nozīmēs: patlaban piedāvātā grozījumu likumprojekta redakcijā terminu ,,reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs” lieto apzīmējot gan subjektu, gan objektu.

-