Atzinums

Projekta ID
21-TA-353
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Mērnieku biedrība
Atzinums iesniegts
25.02.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Grozījumu projekta 44.panta pirmās daļas b apakšpunktā noteikts, ka par nekustamā īpašuma objektu Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un uztur šādas ziņas: kadastrālās uzmērīšanas datus (tai skaitā platība, zemes lietošanas veids, robežas, to precizitāte).
Lūdzam aizstāt vārdu “precizitāte” ar “mērniecības metode”, jo kadastra datos netiek reģistrēta informācija, cik precīzi noteiktas robežas, bet gan ar kādu metodi tās noteiktas.
Piemēram, informācijā zemes kadastrālajai uzmērīšanai tiek sniegtas ziņas par mērniecības metodi (uzmērīta, ierādīta, u.c.), no kā var secināt, ar kādu precizitāti zemes vienība noteikta.
 
Piedāvātā redakcija
Lūdzam izteikt 44. panta pirmās daļas b) apakšpunktu šādā redakcijā: kadastrālās uzmērīšanas datus (tai skaitā platība, zemes lietošanas veids, robežas, to mērniecības metode).
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Vienlaikus ar Grozījumu projektā 52.pantā paredzēto, ka  Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. decembrim pieņem grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi", svītrojot regulējumu par apgrūtinājumu plānu sagatavošanu, lūdzam grozīt arī Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 257.viens prim pantu, salāgojot un vienādojot termiņus, kādā var prasīt kļūdas labošanu no datu reģistrācijas vai aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā gan Valsts zemes dienestam, gan mērniecības darbu izpildītājam.
 Attiecīgi izteikt Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 257.viens prim punktu sekojoši: “Mērnieks, kurš pieļāvis robežu neatbilstību, bez atlīdzības labo zemes kadastrālās uzmērīšanas datus, sagatavojot jaunu zemes robežu plānu, situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu un ar tiem saistītos dokumentus, pamatojoties uz ierosinātāja iesniegumu, 5 gadu laikā no to reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā, neņemot vērā kamerāli pārzīmēto plānu reģistrāciju.”.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Par grozījumu projekta 16. pantu.
Grozījumu projekta anotācijā norādīts, ka nav rodams pamatojums, kāpēc žogi nebūtu reģistrējami un ir uzskatāmi par būvēm.
LMB ieskatā nav izprotms pamatojums, kāpēc žogi būtu reģistrējami kā būves.
Žogu reģistrēšana par būvēm ir pretrunā ar Ministru kabineta 2017. gada 9. maijā noteikumos Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” (6.punkts) noteikto, ka žogi ir labiekārtojuma elementi un tiem neizstrādā būvniecības dokumentāciju.
Nav arī cita regulējuma žogu izbūvei, nomaiņai vai atjaunošanai.
Žogu būvniecība skar īpašuma robežas, praksē sastopamies ar gadījumiem, kad žogu izbūvē vai atjauno, skarot cita īpašuma teritoriju, neatbilstoši īpašuma robežām. Kā rezultātā veidosies situācijas, ka žogs – būve var atrasties uz vairākām zemes vienībām.
LMB ieskatā nav pieļaujama žogu reģistrēt kā būvi, neparedzot tam attiecīgās būvniecības dokumentācijas izstrādi un izbūves pārbaudi, kā tas piemēram noteikts jaunbūvējamām būvēm. Tajā skaitā kontrolējot, vai ievērots Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 132.punktā noteiktais,  ka jaunbūvējamās būves izvieto ne tuvāk par 4 m no zemes vienības robežām.
Attiecībā par žogu izbūvi, izmēriem un attālumiem uz savstarpējās īpašumu robežas nav viennozīmīga regulējuma. Kā arī nav regulējuma un nav pienākuma nodot žogu ekspluatācijā un veikt izbūves atbilstības pārbaudi. Nav arī precizēts, kāda tipa žogus būtu jāvērtē kā būves (drāšu, koka utml.)
Līdz ar to, iebilstam par žoga kā būves reģistrēšanu bez iepriekš minēto jautājumu sakārtošanas.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Grozījumu projekta 93.1 pants paredz tiesības prasīt kļūdas labošanu ne ilgāk kā piecu gadu laikā no datu reģistrācijas vai aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā vai bezdarbības sākuma. Grozījumu projekta anotācijā sniegta argumentācija par objektīvi pieņemamo termiņu, kādā varētu notikt faktiskas izmaiņas kadastra objekta datos, piemēram, veikta telpu grupas pārbūve, zemes vienībai mainījušie lietošanas veidi. Tāpat šis būtu arī tāds termiņš, kurā varētu pieņemt, ka personai vajadzēja uzzināt par veikto kadastra datu aktualizāciju vai reģistrāciju.
Ņemot vērā minēto, ir jāpielīdzina mērnieka atbildības termiņu tam termiņam, kādā persona var prasīt kļūdas labošanu no datu reģistrācijas vai aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā Valsts zemes dienestam.
Uz mērnieka atbildības termiņu ir attiecināma tā pati argumentācija, kā uz kadastra datu labošanu – objektīvais termiņš, kādā personai bija iespēja pamanīt vai bija jāpamana nepilnības.
Turklāt mērniekam noteiktais 10 gadu atbildības termiņš ir pārāk garš periods, lai objektīvi noteiktu kļūdas rašanās apstākļus, kā arī ar kadastra objektiem notiek darījumi, mainās to īpašnieki, mainās arī to viedoklis par notikušo.
Piedāvātā redakcija
-