Atzinums

Lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 2.punktu, ņemot vērā, ka no tā pašreizējās redakcijas kopsakarībā ar citām noteikumu projekta normām nav izsecināms skaidrs Integrētā riska informācijas sistēmas (turpmāk - sistēma) mērķis un tas, kādu Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumu  izpildei informācija tiek vākta un apstrādāta. Vēršam uzmanību arī uz to, ka noteikumu projekta 2.punkta formulējums paplašina Valsts ieņēmumu dienesta likuma  4.³panta astotajā daļā noteikto sistēmas mērķi -  nodrošināt informācijas uzkrāšanu un apmaiņu par konstatētiem un iespējamiem likumpārkāpumiem valsts ieņēmumu un muitas jomā noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un organizētās noziedzības apkarošanai, profilakses pasākumus saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai, nodokļu un muitas noziegumu atklāšanu un novēršanu, kā arī Eiropas Savienības muitas kodeksā noteikto risku pārvaldību un muitas kontroli.Tāpat vēršam uzmanību, ka kopsakarībā ar noteikumu projekta 3.-12.punktu nav skaidri secināms, par kādu personu loku informācija, tai skaitā fiziskās personas dati, tiek apstrādāti. Pašreizējā redakcija faktiski pieļauj jebkādas informācijas par jebkuru personu iekļaušanu un apstrādi sistēmā, turklāt izgūstot informāciju no citām valsts informācijas sistēmām.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kādu informāciju un kādā apjomā sistēmā plānots saņemt no "E-Lietas platformas pamatdarbības informācijas sistēmām". Nepieciešamības gadījumā lūdzam svītrot noteikumu projekta 18.9. apakšpunktu.

-

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa direktīvas (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI, (turpmāk - Policijas Direktīva) 10. pantā noteikts, ka personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, un ģenētisko datu, biometrisko datu apstrāde nolūkā veikt fiziskas personas viennozīmīgu identifikāciju, vai tādu datu apstrāde, kas attiecas uz veselību vai uz fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju, ir atļauta tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams, uz to attiecas atbilstošas garantijas attiecībā uz datu subjekta tiesībām un brīvībām, un:
a) tas ir atļauts Savienības vai dalībvalsts tiesībās;
b) lai aizsargātu vitālas datu subjekta vai citas fiziskas personas intereses; vai
c) šāda apstrāde attiecas uz datiem, kurus datu subjekts acīmredzami ir publiskojis.

Arī likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 8. pantā ir noteikts, ka īpašo kategoriju datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja šāda apstrāde ir noteikta attiecīgā likumā vai ir absolūti nepieciešama un ja uz šādu apstrādi attiecas datu subjekta tiesību garantijas un ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) personas datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu būtiskas datu subjekta vai citas fiziskās personas intereses;
2) tiek apstrādāti tādi personas dati, kurus datu subjekts pats ir publiskojis.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar noteikumu projekta 3.9. un 3.12. apakšpunktu sistēmā iekļauj un apstrādā arī īpašu kategoriju personas datus (tautība, dati par sodāmību), savukārt noteikumu projekta anotācijā nav norādīts pamatojums īpašu kategoriju personas datu apstrādei. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju, skaidrojot īpašu kategoriju personas datu apstrādes mērķi un tiesisko pamatu.

Turklāt Policijas Direktīvas preambulas 51. apsvērumā noteikts, ka datu apstrāde, kas varētu izraisīt fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu, ar atšķirīgu iespējamību un nopietnību var radīt risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, jo īpaši, ja [..] tiek apstrādāti dati par [..] sodāmību un noziedzīgiem nodarījumiem vai ar tiem saistītiem drošības pasākumiem. Papildus jānorāda, ja apstrādes darbības var radīt augstu apdraudējuma risku datu subjektu tiesībām un brīvībām sava rakstura, darbības jomas vai nolūku dēļ, pārzinim būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību, kurā jo īpaši būtu jāiekļauj pasākumi, garantijas un mehānismi, kas paredzēti, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību un parādītu atbilstību šai direktīvai. Ietekmes novērtējumiem būtu jāaptver nevis atsevišķi gadījumi, bet attiecīgās apstrādes darbību sistēmas un procesi.

Ņemot vērā minēto, norādām uz nepieciešamību veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, izveidojot attiecīgu informācijas sistēmu, un atspoguļot noteikumu projekta anotācijā informāciju par novērtējuma veikšanu.
 

-

Lūdzam skaidrot, kāpēc noteikumu projekta 3.11. apakšpunktā izvēlēts termins "pavalstniecība", nevis, piemēram, "pilsonība", un attiecīgi precizēt noteikumu projektu. Vēršam uzmanību, ka Latvijas tiesību sistēmā lieto terminu "pilsonis (pilsonība)". Savukārt terminu "pavalstniecība" lieto attiecībā uz ārvalstīm, kas ir monarhijas.

-