Atzinums

Iebildums: Lūdzam 14.pielikuma "Preventīvie un gatavības pasākumi" 4.punktā precizēt izpildes termiņu "2023.-2027.gads" aizstāt ar "Pastāvīgi".

-

Lūdzam 14.pielikuma "Preventīvie un gatavības pasākumi" 10.punktā precizēt izpildes termiņu - aizstāt 2025.gadu ar 2026.gadu

-

VCAP grozījumu projekts paredz, ka "Vairākas nozares vai visu valsti skaroša apdraudējuma pārvaldīšanu vada un koordinē Krīzes vadības centrs." (6.lpp.). Tāpat VCAP ir noteikti reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji. No VCAP nekļūst skaidrs, vai tajā gadījumā, kad Krīzes vadības centrs pārņem visu valsti skaroša apdraudējuma pārvaldīšanas vadīšanu un koordinēšanu, Krīzes vadības centrs arī pārņem reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāja uzdevumus.
Ja nepārņem, tad nav skaidrs sadarbības mehānisms starp Krīzes vadības centru un reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāju. Lūdzam precizēt VCAP vai arī izziņā sniegt skaidrojumu.

-

Lūdzam papildināt VCAP ar shēmu, kādā veidā notiek sadarbība starp iesaistītajām institūcijām, kad vairākas nozares vai visu valsti skaroša apdraudējuma pārvaldīšanu vada un koordinē Krīzes vadības centrs.

-

Lūdzam papildināt 34.pielikuma grafiku ar informāciju par nākamajām valsts līmeņa mācībām, lai iestādes varētu savlaicīgi plānot resursus.

-

Lūdzam papildināt 28.pielikumu ar Starptautiskās atomenerģijas aģentūras USIE sistēmu, kura valstīm 24/7 nodrošina iespēju apmainīties ar informāciju par jautājumiem, kas ir saistīti ar kodolavārijām, radioloģiskiem incidentiem vai ārkārtas situācijām.
Kā arī lūdzam papildināt 28.pielikumu ar Eiropas Komisijas steidzamās radioloģiskās informācijas apmaiņas sistēmu ECURIE, kura ir agrīnās brīdināšanas sistēma radiācijas vai kodolavārijas gadījumā Eiropā.

-

Pamatojoties uz 2025.gada 26.augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr.533 “Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam” svītrot EVA

-

Sadaļā "Plānā lietotie saīsinājumi un abreviatūras" Pamatojoties uz 2025.gada 26.augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr.533 “Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam” svītrot saīsinājumu EVA

-

Lūdzam papildināt 12. pielikumu ar likumu Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību. 

-

Vēršam uzmanību, ka ar 2025.gada 27.maija Klimata un enerģētikas ministra rīkojumu Nr.1-2/24 ir apstiprināts Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2025. - 2030.gadam. Saskaņā ar novērtējumu Latvijā ir identificētas 35 nacionālālas nozīmes plūdu riska teritorijas.

Lūdzam precizēt, ka saskaņā ar novērtējumu Latvijā apzinātas 35 nacionālālas nozīmes plūdu riska teritorijas; Daugavas upju baseinu apgabalā – 15 (tai skaitā 3 Daugavas HES), Lielupes upju baseinu apgabalā – 8, Gaujas upju baseinu apgabalā – 3 un Ventas upju baseinu apgabalā – 9.
Sadaļā  "Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti" lūdzam precizēt, ka šobrīd spēkā Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2025. - 2030.gadam. 

Lūdzam svītrot Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk - KEM) kā "lēmuma pieņēmēju" un "par izpildi atbildīgo institūciju" 3.pasākumam "Jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība un ierīkošana, pamatojot ar hidroloģiskiem un hidrauliskiem aprēķiniem". KEM kā ministrija neveic pretplūdu aizsargbūvju būvniecību un ierīkošanu un nelemj par šādu būvju ierīkošanu, pretplūdu pasākumu īstenošana ir pašvaldību autonomā funkcija. 

-

Ievērojot, ka no 2025.gada 1. jūlija ir izveidots Krīzes vadības centrs, kura  uzdevums būs sagatavot lēmumu pieņemšanai vajadzīgos dokumentus, kā arī koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju, aicinām izvērtēt  nepieciešamību Valsts civilās aizsardzības plānā un arī  tā 27. pielikumā noteiktajā “Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji” noteikt kā reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāju -  Krīzes vadības centru, ņemot vērā tā kompetences koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju.  Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā attiecībā uz reģionālas vai valsts mēroga radiācijas avārijām  Krīzes vadības centra dalība būtu lietderīga, jo šāda mēroga avārijas iever dažādas jomas un nepieciešamību pārnozaru komunikācijai par nepieciešamajiem pasākumiem.
 

-

Lūdzam svītrot Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk - KEM) kā lēmuma pieņēmēju par  pasākuma "Vadlīnijas jūras krastu erozijas seku mazināšanai ieviešanu, balstoties uz erozijas klasēm, un dažāda veida krasta preterozijas risinājumu īstenošana" (10.punkts) īstenošanu, jo jūras krastu erozijas seku mazināšana tiek īstenota teritorijas attīstības plānošanas ietvarā. Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 3.septembra noteikumu Nr.586 "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 5.3.1 un 5.3.2. punktiem Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija veic normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās ministrijas funkcijas, tai skaitā nodrošina ar jūras telpisko plānojumu un piekrastes tematisko plānojumu saistītu pasākumu ierosināšanu, vadību un koordināciju un nodrošina teritorijas attīstības plānošanas metodisko vadību un uzraudzību. 

4.pielikuma 10.punktā kā lēmuma pieņēmēju norādīt VARAM.

Lūdzam precizēt, ka par 1.pasākuma "Meteoroloģisko un hidroloģisko apstākļu monitorings, vēsturisko datu uzkrāšana un analīze un nākotnes klimata scenāriju izveide" izpildi atbildīgā institūcija ir LVĢMC nevis KEM. 

-

Valsts civilās aizsardzības plāna 13. pielikuma Riska kopsavilkumā ir ietverta neprecīza informācija (piemēram, minēta dabasgāzes krātuves sistēma, nevis dabasgāzes uzglabāšanas sistēma), kā arī būtiski novecojusi informācija par dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmu. Turklāt pamatā tiek vērtēti dabasgāzes apgādes sistēmas tehnoloģiskie riski, kaut arī pašreizējos apstākļos arvien lielāku ietekmi uz dabasgāzes apgādes sistēmas darbības nepārtrauktību rada kiberuzbrukumu riski, kuri netiek vērtēti, un attiecīgi preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu kopumā  nav ietverti pasākumi, kas būtu veicami dabasgāzes sistēmas operatoriem, lai stiprinātu kiberdrošību. Bez tam ģeopolitiskās situācijas izmaiņu rezultātā būtiski pieaug fiziska apdraudējuma riski, kuru izvērtējums un preventīvie pasākumu arī būtu ietverami Valsts civilās aizsardzības plāna 13. pielikumā.

Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar dabasgāzes sistēmas operatoriem ir gatava sagatavot attiecīgas izmaiņas Valsts civilās aizsardzības plāna 13. pielikumā.
 

-

Valsts civilās aizsardzības plāna 19. pielikuma Riska kopsavilkumā ir ietverta neprecīza informācija (piemēram, minēts, ka elektroenerģijas sadales pakalpojumu sniedz viens, nevis astoņi sadales sistēmas operatori), kā arī būtiski novecojusi informācija par elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu. Turklāt pamatā tiek vērtēti riski, kas saistīti ar elektroenerģijas sadales sistēmu, kaut arī elektroenerģijas pārvades sistēma ir būtiska elektroenerģijas sistēmas daļa, kas nodrošina elektroenerģijas pārvadīšanu lielos attālumos no elektrostacijām Latvijā un ārpus tās līdz elektroenerģijas sadales sistēmai vai lielajiem elektroenerģijas lietotājiem. Pašreizējos apstākļos arvien lielāku ietekmi uz elektroapgādes sistēmas darbības nepārtrauktību rada kiberuzbrukumi, kuri netiek vērtēti, un attiecīgi  preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu kopumā  nav ietverti pasākumi, kas būtu veicami elektroenerģijas sistēmas operatoriem, lai mazinātu kiberuzbrukumu risku un stiprinātu kiberdrošību. Bez tam ģeopolitiskās situācijas izmaiņu rezultātā būtiski pieaug fiziska apdraudējuma riski, kuru izvērtējums un preventīvie pasākumu arī būtu ietverami Valsts civilās aizsardzības plāna 19. pielikumā.
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar elektroenerģijas sistēmas operatoriem ir gatava sagatavot attiecīgas izmaiņas Valsts civilās aizsardzības plāna 19. pielikumā.
 

-

Lūdzam izziņā skaidrot, kāpēc VCAP turpmāk neparādās Civilās aizsardzības Operacionālais vadības centrs. Ievērojot, ka VCAP grozījumiem nav anotācijas (vai cita veida paskaidrojošā dokumenta) vai grozījumu projekta, tad nav skaidra VCAP grozījumu būtība. Iestādēm ir sarežģīti izprast izmaiņas VCAP jau konsolidētā formātā.

-

Vēršam uzmanību, ka ar 2025.gada 27.maija Klimata un enerģētikas ministra rīkojumu Nr.1-2/24 ir apstiprināts Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2025. - 2030.gadam. 

Sadaļā  "Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti" lūdzam precizēt, ka šobrīd spēkā Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2025. - 2030.gadam. 

Ievērojot, ka Valsts civilās aizsardzības plāna 18. pielikumā noteiktais attiecībā uz Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes dambju un  citu hidrotehnisko būvju pārrāvumiem nav pārskatīts ilgu laiku, rosinām veikt tā izvērtēšanu, piesaistot akciju sabiedrības “Latvenergo” par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūvēm atbildīgos darbiniekus.    
 

-