Atzinums

DAIF Latvija iebilst pret projektu sagatavošanas fāzē sniegto skaidrojumu par kvalifikācijas definīciju programmas ietvaros un aicina precizēt un papildus skaidrot, ar ko programmas ietvaros tiek saprasta "kvalifikācija", ņemot vērā reālo apmācību pieprasījumu un vajadzības.
Attiecīgi, sniegtajos skaidrojumos projektu sagatavošanas fāzē tika norādīts, ka:
Ņemot vērā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru, tās sasaisti ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru un Eiropas Komisijas rādītāja definīciju, attiecīgais rādītājs aptver: · visas izglītības pakāpes (pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā izglītība); · visus izglītības veidus (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, akadēmiskā izglītība); · arī ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kvalifikāciju, ko apliecina profesionālās kvalifikācijas apliecība. Programmas ietvaros rādītājs attiecināms arī uz: · profesionālās tālākizglītības programmām, · profesionālās pilnveides izglītības programmām, · profesionālās izglītības programmas daļām, moduļiem vai moduļu kopām, kas ir atvasināti no akreditētu izglītības iestāžu licencētām programmām un tiek īstenoti atbilstoši tiem pašiem kvalitātes nosacījumiem; · studiju programmas moduļiem vai kursiem, kas ir atvasināti no akreditēta studiju virziena licencētām studiju programmām un atbilst tiem pašiem kvalitātes un vērtēšanas nosacījumiem.
Gadījumā, ja mācības tika īstenotas ārvalstīs, tad rādītājā ieskaita tās programmas, kuras atbilst augstāk minētajiem nosacījumiem un papildus ir iesniegts apliecinājums, ka attiecīgās programmas rezultātā iegūtās prasmes vai kompetences (kvalifikācija) ir pielīdzināmas Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai.

DAIF Latvija norāda, ka drošības un aizsardzības joma mācības, kas varētu tikt īstenotas ārvalstīs, pamatā var tikt nodrošinātas pie konkrētu spēju uzņēmumiem, kuri, piemēram, apmāca personas savu ražoto tehnoloģiju izmantošanā. Šādas apmācības - kas ir kritiski svarīgas pēc esošā regulējuma programmā nav klasificējamas nevienai no minētajiem kvalifikācijas veidiem - līdz ar to izslēdz iespēju piedāvāt vajadzīgas un pieprasījumā balstītas apmācību programmas.
Papildus tam jāmin arī apmācības tādās būtiskās jomās kā darbības nepārtrauktība un civilā aizsardzība, kuru saturs tiktu veidots un pielāgots atbilstoši aktuālajai situācijai un uzņēmumu vajadzībām, tādā veidā arī tām neesot jau kā gataviem studiju moduļiem vai kursiem, bet esot vairāk tieši kā neformālai izglītībai, taču ar lielu un būtisku ietekmi uz darba spēka prasmju pilnveidi. 
DAIF Latvija īstenotā Prasmju fonda ietvaros aktuāla forma būtu arī darba vidē balstītas mācības – kas saskaņā ar IZM sniegto informāciju ir profesionālās izglītības forma, kurā praktiskās iemaņas vismaz pusi no mācību laika apgūst reālā darba vidē uzņēmumā, bet teorētiskās zināšanas - profesionālās izglītības iestādē. Attiecīgi, drošības un aizsardzības jomā šādas prakstiskās iemaņas (atsevišķos gadījumos arī teorētiskās) būtu iegūstamas pie ārvalstu uzņēmuma (pamatā – ražotāja), kur noslēgumā varētu tikt izsniegts šī uzņēmumā apliecinājums vai sertifikāts par īstenotajām apmācībām.
 

-

DAIF Latvija aicina Izglītības un zinātnes ministriju pārvērtēt un precizēt MK noteikumu 5.punktā un 23.punktā iekļautos sasniedzamos uzraudzības rādītājus, ņemot vērā kopējo pieejamo finansējumu apmācību nodrošināšanai - attiecīgi, tiek identificēti riski par kvalitatīvu iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu atbilstoši prasmu fonda projektu mērķiem, identificējot iespējamās vidējās apmācību izmaksas uz vienu personu. Norādām, ka, piemēram, tieši tehnoloģiski ietilpīgu apmācību īstenošanai un prasmju ieguvei pieejamais vidējais finansējums uz vienu apmācāmo ir neatbilstoši mazs pretēji sagaidāmajam rezultātam projektu ietvaros.

DAIF Latvija lūdz pārvērtēt un precizē kvantitatīvo rādītāju skaitu Latvijas Drošības un aizsardzības industriju prasmju fonda projektā izņēmuma gadījumā, prioritāti vērtējot projektu mērķu sasniegšanu kvalitatīvi, nevis formālu kvantitatīvu rādītāju sasniegšanu.

Uzskatām, ka šādas izmaiņas Latvijas Drošības un aizsardzības industriju prasmju fonda projektā ir objektīvi pamatotas (atbilstoši aktuālajai ģeopolitiskajai un ekonomiskajai situācijai, un nepieciešamajai drošības un aizsardzības spēju attīstībai) un neradītu risku kopējā programmas mērķa sasniegšanai -  izstrādāt sociālajā dialogā balstītu Latvijai atbilstošu prasmju fondu darbības un finansēšanas modeli, lai attīstītu nozares komersantu darbinieku un potenciālā darbaspēka prasmes, sekmējot to ātru un efektīvu pielāgošanos darba tirgus attīstības vajadzībām.

-

DAIF Latvija aicina izslēgt no MK noteikumu 23.punkta prasību par unikālu personu iesaisti apmācībās, paredzot iespēju arī iznākuma un rezultāta rādītājos iekļaut kopējās apmācītās personas (piemēram, ja viena persona ir piedalījusies 2 apmācībās, tad arī "2" tiek iekļauts rādītājos). 
DAIF Latvija norāda, ka īpaši ņemot vērā papildus MK noteikumu 5.punktā plānotos rezultāta rādītājus  - 6 mēnešus pēc aiziešanas (pēc dalības projektā) atrodas labākā darba tirgus situācijā (personu skaits) - un šajā gadījumā arī drošības un aizsardzības jomas specifiku, kur bieži konkrētam darbiniekam ir nepieciešamas dažādu (integrētu) prasmju pilnveidošana un apmācība, būtu adekvāti arī vienas personas vairākas apmācības iekļaut kopējos iznākuma un rezultāta rādītājos. 
Būtiski, ka esošajos apstākļos, kad tieši drošības un aizsardzības jomā tehnoloģijas ļoti strauji mainās un vienam cilvēkam noteiktajā periodā ir nepieciešamas vairākas apmācības, nebūtu loģiski, ja programmas īstenošanas formālie nosacījumi bremzētu mērķtiecīgu un ilgtspējīgu apmācību īstenošanu. Būtiski, ka arī šobrīd – pēc aktuālajiem aizsardzības izaicinājumiem nacionālā līmenī, aizsardzības nozare ir norādījusi uz nepieciešamību būt aktīvā sadarbībā ar industriju un sekot līdzi tehnoloģiju attīstībai.
Papildus tam minams arī aspekts par ierobežota skaita konkrētu jomu speciālistu un kritiskā personāla pieejamību darba tirgū, kur apmācības var būt svarīgs motivācijas mehānisms kvalifikācijas paaugstināšanai un noturēšanai darba tirgū konkrētā uzņēmumā. Pat, ja arī programmas nosacījumi neaizliedz vienai personai piedalīties apmācībās vairākkārtīgi, pieejamais kopējais finansējums un sasniedzamie rādītāji rada risku par pilnvērtīgu un efektīvu apmācību īstenošanu.
 

-