Atzinums

Satiksmes ministrija vērš uzmanību uz vienu aspektu, kas, šķiet, projekta tapšanas gaitā nav bijis pieteikami izvērtēts, proti, anotācijas 6.1. apakšpunktā minētais projekta izstrādē iesaistīto institūciju saraksts neietver Satiksmes ministriju, lai gan projekts tieši skar valsts autoceļu tīkla plānošanu. Anotācijā (risinājuma aprakstā) saistībā ar jauno 5.2.1 apakšnodaļu kā piemērs minēta tieši  sarkano līniju un transporta infrastruktūras teritorijas robežu precizēšana. Satiksmes ministrijas ieskatā šādos gadījumos vienkāršotā kārtība rada risku. Projekta 95.15. apakšpunktā paredzētais pārbaudes kritērijs (vai grozījums nerada personai jaunu vai nelabvēlīgāku tiesisko regulējumu) vērtē ietekmi uz konkrēto zemes īpašnieku, bet neietver mehānismu, kas ļautu identificēt gadījumus, kad formāli neitrāla vai personai pat labvēlīga sarkanās līnijas korekcija vienlaikus likvidē valsts ceļu tīkla attīstībai nepieciešamu rezervi. Tā kā noteikumu projekta 74.2 punkts izslēdz arī vispārējā kārtībā paredzēto institūciju nosacījumu un atzinumu saņemšanas mehānismu, ceļa īpašnieks vai pārvaldītājs šādu grozījumu var uzzināt jau pēc tā spēkā stāšanās. 
Lūdzam izvērtēt minēto aspektu un attiecīgi precizēt projektu. 

-

Vēršam uzmanību, ka ne pašos noteikumos, ne Teritorijas attīstības plānošanas likumā nav skaidrots jēdziens "iepazīstināšana" (no noteikumu satura principā varētu secināt, ka ar jēdzienu "iepazīstināšana" saprot sabiedrības informēšanu pēc fakta, tas ir, sabiedrība principā netiek iesaistīta, piemēram, teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma grozījumu izstrādē). Ņemot vērā minēto, nepieciešams noteikumos vai projekta anotācijā sniegt skaidrojumu:
1) kādas darbības ietver grozījumu projektā paredzētais jēdziens “iepazīstināšana”, tostarp paskaidrojot, vai tās nozīmē arī institūciju informēšanu par izstrādātajiem teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma grozījumiem un iespēju sniegt viedokli;
2) vai šajā gadījumā, izstrādājot noteikumu grozījumu projektu, visā pilnībā tiek ievēroti Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3.pantā noteiktie principi, t.sk., atklātības princips, atbilstoši kuram cita starpā teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu. 
 

-

Iebildums
Vēršam uzmanību, ka projekts tieši skar valsts autoceļu tīkla plānošanu, kas ir tieši Satiksmes ministrijas kompetencē. Anotācijā (risinājuma aprakstā) saistībā ar jauno 5.2.1 apakšnodaļu kā piemērs minēta tieši  sarkano līniju un transporta infrastruktūras teritorijas robežu precizēšana. Šādos gadījumos vienkāršotā kārtība rada risku. Projekta 95.15. apakšpunktā paredzētais pārbaudes kritērijs (vai grozījums nerada personai jaunu vai nelabvēlīgāku tiesisko regulējumu) vērtē ietekmi uz konkrēto zemes īpašnieku, bet neietver mehānismu, kas ļautu identificēt gadījumus, kad formāli neitrāla vai personai pat labvēlīga sarkanās līnijas korekcija vienlaikus likvidē valsts ceļu tīkla attīstībai nepieciešamu rezervi. Tā kā noteikumu projekta 74.2 punkts izslēdz arī vispārējā kārtībā paredzēto institūciju nosacījumu un atzinumu saņemšanas mehānismu,Satiksmes ministrija par šādu grozījumu var uzzināt jau pēc tā spēkā stāšanās. Ievērojot minēto, lūdzam:
1) papildināt 95.1. punktu ar izņēmumu gadījumiem, kad grozījumi skar valsts autoceļu aizsargjoslas, sarkanās līnijas vai galvenos transporta koridorus, izslēdzot tos no vienkāršotās kārtības tvēruma;
2) paredzēt pašvaldības pienākumu informēt Satiksmes ministriju gadījumos, kad vienkāršotās kārtības grozījums skar valsts ceļu tīklu, nodrošinot iespēju izteikt viedokli 95.4 punktā minētajā termiņā.
Piedāvātā redakcija
-

-

Satiksmes ministrija aicina precizēt grozījumu redakciju un izvērtēt normatīvajos aktos lietoto terminu savstarpējo atbilstību attiecībā uz piekrastes ūdeņiem.

No projekta redakcijas izriet, ka plānošanas dokumentu izstrādes procesā paredzēts saskaņot dokumentus gadījumos, kad tie nosaka „jūras piekrastes ūdeņu” izmantošanas veidus un nosacījumus. Vienlaikus spēkā esošajā normatīvajā regulējumā tiek lietoti atšķirīgi, pēc satura potenciāli pārklājošie termini:
Zemes pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkts nosaka, ka „jūras piekrastes ūdeņi” ir akvatorija divu kilometru platumā no jūras krasta līnijas;
Ūdens apsaimniekošanas likuma 1. panta 14. punkts nosaka, ka „piekrastes ūdeņi” ir virszemes ūdeņi uz krasta pusi no līnijas, kas savieno visus punktus, kuri atrodas vienu jūras jūdzi uz jūras pusi no bāzes līnijas vai sniedzas līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai.
Tādējādi normatīvajā regulējumā vienlaikus tiek lietoti divi līdzīgi termini ar atšķirīgu teritorijas tvērumu, kas var radīt interpretācijas neskaidrības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē un piemērošanā.

Lūdzam anotācijā skaidrot, kāda ir termina „jūras piekrastes ūdeņi” attiecība pret Ūdens apsaimniekošanas likumā lietoto terminu „piekrastes ūdeņi” un vai paredzētais saskaņošanas pienākums attiecas uz vienu vai abām minētajām teritorijām.
Papildus aicinām izvērtēt nepieciešamību normatīvajos aktos harmonizēt terminoloģiju, nosakot vienotu un nepārprotamu definīciju terminiem „jūras piekrastes ūdeņi” un „piekrastes ūdeņi”, lai novērstu atšķirīgu interpretāciju risku un nodrošinātu konsekventu normu piemērošanu.

Pamatojums: pašreizējā redakcija nerada pietiekamu skaidrību par regulējuma piemērošanas teritoriju, jo dažādos normatīvajos aktos tiek izmantoti līdzīgi termini ar atšķirīgu saturu. Tas var radīt tiesību normu interpretācijas un piemērošanas riskus teritorijas plānošanas procesā.
 

-

Nosacījums, ka grozījumi nedrīkst mainīt plānošanas dokumenta risinājumu pēc būtības, pašlaik ietverts tikai 3. un 5. apakšpunktā. Lai nodrošinātu vienveidīgu normas piemērošanu, lūdzam šo nosacījumu ietvert punkta ievaddaļā un attiecināt uz visiem vienkāršotās kārtības piemērošanas gadījumiem.
Tas ir būtiski Rail Baltica projekta īstenošanai, lai tehniskas kļūdas novēršanas vai datu aktualizēšanas ietvaros netiktu mainīti ar projektu saistītās transporta infrastruktūras risinājumi.

"95.1 Pašvaldība var veikt spēkā esoša teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma grozījumus vienkāršotā kārtībā, ja plānošanas dokuments ir izstrādāts sistēmā, grozījumi nemaina plānošanas dokumentā noteikto risinājumu pēc būtības un atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:"