Atzinums

Lūdzam skaidrot un anotācijā iekļaut pamatojumu, kur tas nepieciešams, kādēļ konkrētais zemesgabals 2023. gadā būtu privatizējams? Tieslietu ministrijas ieskatā, nodot privatizācijai un privatizēt varēja tikai to, ko pieļauj likums privatizēt. Tātad, 2000.gadā nodeva privatizācijai tikai to, ko pieļāva tiesiskais regulējums 2000.gadā atsavināt. Līdz ar to, Tieslietu ministrijas ieskatā, bija jābūt valsts rīcībai, vai nu atteikumam privatizēt vai secinājumam, ka privatizēts ir tas, ko pieļāva tiesiskais regulējums un attiecīgi privatizācija ir pabeigta. Lūdzam minēto skaidrot, kādēļ pēc 23 gadiem konkrētajā gadījumā ir jāturpina privatizācija, kādēļ valsts nav atteikusi privatizāciju, ņemot vērā, ka ir iesniegums, kas datēts ar 05.06.2001, tāpat skaidrot, kādēļ zemesgabals 2023.gadā nebūtu atsavināms atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam.

Jau iepriekš Tieslietu ministrija ir lūgusi Ekonomikas ministriju, virzot līdzīgus projektus skaidrot tiesisko situāciju un iekļaut anotācijā skaidru pamatojumu un saikni starp tiesisko regulējumu un faktisko situāciju, kad tika nodots privatizācijai valsts nekustamais īpašums, vai varēja nodot privatizācijai to, ko normatīvie akti nemaz neļāva privatizēt, un vai un kā 2021.gada grozījumi Meža likumā būtu attiecināmi uz gadījumiem, kas iesākti pirms vairāk kā 20 gadiem.

Tieslietu ministrija ieskatā, grozījumi Meža likumā 2021.gadā nav piemērojami uz tiem gadījumiem, kad privatizācija vai atsavināšana nebija tiesiski iespējama. Pretējā gadījumā ir jāpārskata visi gadījumi, kad tika atteikta privatizācija vai netika nodots privatizācijai. Savukārt tas, kā novērst 2023.gadā dalīto īpašumu, kas radies reformas ceļā, ir piemērojams Publiskas personas mantas atsavināšanas likums.
 

-

Ar rīkojumu projektu tiek paredzēts atļaut privatizēt ēku īpašniekiem zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8044 005 0126 0,0299 ha platībā. No paskaidrojošajiem dokumentiem izriet, ka šajā zemes vienībā atrodas artēziskā aka; zemes vienība ir pilnībā apgrūtināta un atrodas stingra režīma vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu; kā arī zemes vienību pilnībā aptver pašvaldībai piederošs mežs.

Lūdzam anotācijā skaidrot, kam pieder artēziskā aka, kas to izmanto, ka par labu minētais nekustamais īpašums ir apgrūtināts. Tāpat lūdzam skaidrot, vai un kā zemes īpašnieks minēto zemes vienību varēs izmantot, kādas tiesības zemes īpašniekam būs. Lūdzam skaidrot, kādēļ zemes vienību nevar nodalīt un atdot pašvaldībai.

Tieslietu ministrijas ieskatā, lūdzam izvērtēt, vai zemes vienība nav apgrūtināta tā, ka, ja privātpersona iegūs šo īpašumu īpašumā, tā to nevarēs izmantot un faktiski var uzskatīt, ka tā ir de facto atsavināta par labu tam, kuram par labu zeme ir apgrūtināta.

Tieslietu ministrijas ieskatā, konkrētā zemes vienība nebūtu atsavināma būvju īpašniekiem, ja tā nav cieši saistīta ar būvju īpašumu, artēziskā aka nepieder un to nelieto tikai būvju īpašnieki un apgrūtinājums nav nostiprināts par labu būvju īpašniekiem. Pretējā gadījumā valsts atsavina nekustamo īpašumu par maksu, kuru īpašnieks nevarēs izmantot.
 

-

Meža likuma 44. panta trešā daļa paredz, ka valsts meža zeme nav atsavināma vai privatizējama, izņemot likumā šauri interpretējamos gadījumos. Vienu no šādi šauri interpretējamiem gadījumiem paredz Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “b” apakšpunkts. Minētā norma noteic, ka ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atļaut valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu būvju īpašniekiem, bet tikai tad, ja izpildās konkrēti nosacījumi. Minētā norma paredz šādus gadījumus un nosacījumus:
var privatizēt zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei):
a) līdz 0,12 hektāru platībā; vai
b) vai vairāk:
     1) ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība; vai
     2) ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem;
     3) ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai;

Turklāt vēl bez Meža likumā izvirzītajiem kritērijiem, ir jāvērtē citos normatīvajos aktos noteikto. Tā piemēram, ja būvēm ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība, tad ir jābūt ievērotiem Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumi Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, ja tiek privatizētas dzīvojamās mājas. Funkcionāli nepieciešamajai zemei ir jāatbilst teritorijas plānošanas un apbūves noteikumiem, ko nosaka pašvaldība.

Savukārt Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkts skaidro, ka zemes starpgabals pilsētā ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība:
-) ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību; vai
-) kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei; vai
-) kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai.

Tieslietu ministrijas ieskatā, izvērtējot sniegtos faktus un aprakstīto anotācijā, neizpildās neviens nosacījums, lai konkrēto zemi varētu atļaut privatizēt būvju īpašniekiem. Minētā norma neparedz tikai vienu nosacījumu – nepieciešamību valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai, kad valsts meža zeme būtu privatizējama.

Līdz ar to lūdzam anotācijā norādīt, vai un kā izpildās Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “b” apakšpunktā noteiktie nosacījumi, turklāt kopsakarā ar saistīto regulējumu. Vienlaikus lūdzam pievienot paskaidrojošos dokumentus, kas apliecina, ka konkrētie nosacījumi izpildās.
 

-