Projekta ID
24-TA-1199Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
11.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk arī LDDK) ir iepazinusies Ekonomikas ministrijas (turpmāk arī EM) precizēto projektu“Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. – 2027. gadam īstenošanas plāns 2024. – 2027. gadam”(turpmāk Projekts) un
Izsaka šādus iebildumus:
1. LDDK iebilst pret Projektā ietverto teikumu “Mājokļu cenu pieaugums ir daļēji skaidrojums ar mājsaimniecību ienākumiem, kur vidējie mājsaimniecību ienākumi ir auguši par 2.5 reizēm kopš 2010. gada”.
Pamatojums:
1) Apgalvojums, ka mājsaimniecību ienākumi ir auguši par 2.5 reizēm kopš 2010. gada, ir atbilstīgs tikai nominālā izteiksmē. Lai novērtētu reālo pieaugumu, būtu jāņem vērā arī pirktspējas izmaiņas.
2) Lietotu mājokļu tirgus segmentā, kas sastāda gandrīz visu kopējo mājokļu tirgu Latvijā, Mājokļu cenu pieaugumu ietekmē arī t.s. kapitāla pieauguma nodoklis.
2. LDDK iebilst pret Projektā ietverto teikumu “Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi virkni atbalsta programmu, kas veicina mājokļu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām”.
Pamatojums:
LDDK piekrīt Projektā minētajam, ka ir nepieciešams panākt, lai mājokļa iegādes, īres vai atjaunošanas izmaksas būtu pēc iespējas zemākas. Kvalitatīvu, maksātspējai atbilstīgu mājokļu pieejamības problēma skar ļoti plašu mājsaimniecību loku, un ir acīmredzami, ka ar dažādām atbalsta programmām valsts var nodrošināt labāku situāciju tikai ļoti nelielai mājsaimniecību daļai. Līdz ar to apgalvojums, problēma tiek risināta ar “virkni atbalsta programmu, kas veicina mājokļu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām” sniedz maldinošu priekštatu par publiskā sektora iespējām risināt problēmu uz nodokļu maksātāju rēķina nodrošinot labākus apstākļus nelielai daļai mājsaimniecību, tajā pašā laikā izliekoties neredzam pašas valsts radīto mājokļu īres un aprites tirgus sadārdzinājumu, apliekot izīrētāja ienākumus no īres ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (pakalpojuma sniedzējam tā ir izmaksu pozīcija, kas tiek iekļauta pakalpojuma cenā), kā arī apliekot atsavināšanas darījumus ar tā saucamo kapitāla pieauguma nodokli, relatīvi augstu Zemesgrāmatu nodevu un nesamērīgi augstu nekustamā īpašuma nodokli par individuālās apbūves zemi zonās ar augstu kadastrālo vērtību, tādā veidā pasliktinot iespējas risināt mājokļu jautājumus arī mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem. LDDK ieskatā mājokļu pieejamības paaugstināšana ir pasākums, kam ir jāaptver ievērojami plašāks mājsaimniecību loks, nekā to paredz EM piedāvājums. Un obligāts priekšnoteikums mājokļu pieejamības paaugstināšanai ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšana īres un atsavināšanas darījumiem, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa normalizēšana individuālās apbūves zemei.
Savukārt, lai nodrošinātu pēc iespējas zemākas dzīvojamo ēku atjaunošanas izmaksas, ir nepieciešama renovēšanas paraugprojektu izstrāde vismaz visām okupācijas periodā celtajām sērijveida mājām, kā arī ir jāizvērtē iespēja samazināt pievienotās vērtības nodokli siltumizolācijas materiāliem.
Izsaka šādus iebildumus:
1. LDDK iebilst pret Projektā ietverto teikumu “Mājokļu cenu pieaugums ir daļēji skaidrojums ar mājsaimniecību ienākumiem, kur vidējie mājsaimniecību ienākumi ir auguši par 2.5 reizēm kopš 2010. gada”.
Pamatojums:
1) Apgalvojums, ka mājsaimniecību ienākumi ir auguši par 2.5 reizēm kopš 2010. gada, ir atbilstīgs tikai nominālā izteiksmē. Lai novērtētu reālo pieaugumu, būtu jāņem vērā arī pirktspējas izmaiņas.
2) Lietotu mājokļu tirgus segmentā, kas sastāda gandrīz visu kopējo mājokļu tirgu Latvijā, Mājokļu cenu pieaugumu ietekmē arī t.s. kapitāla pieauguma nodoklis.
2. LDDK iebilst pret Projektā ietverto teikumu “Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi virkni atbalsta programmu, kas veicina mājokļu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām”.
Pamatojums:
LDDK piekrīt Projektā minētajam, ka ir nepieciešams panākt, lai mājokļa iegādes, īres vai atjaunošanas izmaksas būtu pēc iespējas zemākas. Kvalitatīvu, maksātspējai atbilstīgu mājokļu pieejamības problēma skar ļoti plašu mājsaimniecību loku, un ir acīmredzami, ka ar dažādām atbalsta programmām valsts var nodrošināt labāku situāciju tikai ļoti nelielai mājsaimniecību daļai. Līdz ar to apgalvojums, problēma tiek risināta ar “virkni atbalsta programmu, kas veicina mājokļu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām” sniedz maldinošu priekštatu par publiskā sektora iespējām risināt problēmu uz nodokļu maksātāju rēķina nodrošinot labākus apstākļus nelielai daļai mājsaimniecību, tajā pašā laikā izliekoties neredzam pašas valsts radīto mājokļu īres un aprites tirgus sadārdzinājumu, apliekot izīrētāja ienākumus no īres ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (pakalpojuma sniedzējam tā ir izmaksu pozīcija, kas tiek iekļauta pakalpojuma cenā), kā arī apliekot atsavināšanas darījumus ar tā saucamo kapitāla pieauguma nodokli, relatīvi augstu Zemesgrāmatu nodevu un nesamērīgi augstu nekustamā īpašuma nodokli par individuālās apbūves zemi zonās ar augstu kadastrālo vērtību, tādā veidā pasliktinot iespējas risināt mājokļu jautājumus arī mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem. LDDK ieskatā mājokļu pieejamības paaugstināšana ir pasākums, kam ir jāaptver ievērojami plašāks mājsaimniecību loks, nekā to paredz EM piedāvājums. Un obligāts priekšnoteikums mājokļu pieejamības paaugstināšanai ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšana īres un atsavināšanas darījumiem, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa normalizēšana individuālās apbūves zemei.
Savukārt, lai nodrošinātu pēc iespējas zemākas dzīvojamo ēku atjaunošanas izmaksas, ir nepieciešama renovēšanas paraugprojektu izstrāde vismaz visām okupācijas periodā celtajām sērijveida mājām, kā arī ir jāizvērtē iespēja samazināt pievienotās vērtības nodokli siltumizolācijas materiāliem.
Piedāvātā redakcija
-