Projekta ID
22-TA-3320Atzinuma sniedzējs
Datu valsts inspekcija
Atzinums iesniegts
21.02.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
1. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk - Likums)" 3. punktā paredzēts cita starpā papildināt Likuma 18. pantu ar vienpadsmito daļu, atbilstoši kurai Valsts ieņēmumu dienests nodrošina šā panta pirmās daļas 12. punktā minētās informācijas publicēšanu atvērto datu veidā.
Savukārt Likuma 18. panta pirmās daļas 12. punkts noteic nodokļu administrācijas pienākumu nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru. Konsekventi ar likumprojekta anotācijas 8.1.13. apakšpunktā norādīto secināms, ka likumprojekts paredz noteiktas informācijas par fizisko personu pieejamību atvērto datu veidā attiecībā uz PVN reģistrā esošām fiziskām personām. Tādējādi likumprojekts paredz personas datu apstrādi Datu regulas izpratnē.
Norādām, ka tiesiskais pamats norādītajai datu apstrādei varētu būt Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, proti, apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Vienlaikus, Datu regulas 6. panta 3. punktā ir noteikts, ka Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu, nolūku, kā arī konkrētus nosacījumus, nosaka ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim. Ņemot vērā minēto, personas datu apstrādes nolūks ir nosakāms normatīvajā aktā. Norādām, ka personas datu apstrādes nolūki nevarētu būt vairāki, piemēram, 4 vai 5, kā tas ir norādīts likumprojekta anotācijā, piemēram, kā nolūku norādot komercdarbības vides drošības veicināšanu, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, un PVN sistēmas mērķu sasniegšanu. Šādā gadījumā samērīguma izvērtējums veicams attiecībā uz katru no šiem nolūkiem. Tāpat arī no anotācijas nav saprotams, kā tieši šādas informācijas publicēšana veicinās efektīvu nodokļu iekasēšanu.
Informācijas atklātības likuma 1. panta 6. punktā ir skaidrots, ka atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkalizmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām. No minētā skaidrojuma izriet, ka atvērtie dati ir dati, kuru izmantošanai nav nepieciešams nolūks. Ņemot vērā minēto un to, ka personas datu apstrāde ir veicama, ja pastāv vismaz viens no Datu regulas 6. panta 1. punktā minētajiem tiesiskajiem pamatiem un atbilstošs nolūks, nav pieļaujama personas datu apstrāde atvērto datu formā.
2. Tāpat arī izvērtējams apstrādājamo personas datu apjoms. Atbilstoši datu minimizēšanas principam Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, izstrādājot tiesisko regulējumu nepieciešams izvērtēt, vai pastāv citi līdzekļi nolūka sasniegšanai un vai nolūku nevar sasniegt personas pamattiesību un pamatbrīvību mazāk ierobežojošā veidā. Proti, ja minēto nolūku iespējams sasniegt, apstrādājot mazāku datu apjomu, tādējādi ievērojot datu minimizēšanas principu, tad to sasniedz attiecīgajā veidā. No likumprojekta anotācijas izriet, ka tiks apstrādāti tādi fiziskas personas dati kā vārds, uzvārds, personas kods. Vienlaikus nav vērtēts, vai šis apjoms ir nepieciešams minētā nolūka sasniegšanai.
Ņemot vērā Datu regulā paredzētos noteikumus datu apstrādei, tajā skaitā attiecībā uz nolūka definēšanu, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra publicēšana atvērto datu veidā nav iespējama atbilstoši atvērto datu noteiktajai definīcijai, kas paredz to pieejamību bez ierobežojumiem. Lai izvērtētu šādas datu apstrādes iespējamību, likumprojektā ir nepieciešams noteikt datu apstrādes nolūku un veikt samērīguma izvērtējumu tieši attiecībā uz šo nolūku, proti, kā informācijas publicēšana veicinās efektīvu nodokļu iekasēšanu. Savukārt anotācijā jāskaidro, vai nepastāv citi tikpat efektīvi līdzekļi, kas mērķi ļauj sasniegt personas tiesības uz datu aizsardzību mazāk aizskarošā veidā, tostarp attiecībā uz apstrādājamo personas datu apjomu.
Savukārt Likuma 18. panta pirmās daļas 12. punkts noteic nodokļu administrācijas pienākumu nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru. Konsekventi ar likumprojekta anotācijas 8.1.13. apakšpunktā norādīto secināms, ka likumprojekts paredz noteiktas informācijas par fizisko personu pieejamību atvērto datu veidā attiecībā uz PVN reģistrā esošām fiziskām personām. Tādējādi likumprojekts paredz personas datu apstrādi Datu regulas izpratnē.
Norādām, ka tiesiskais pamats norādītajai datu apstrādei varētu būt Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, proti, apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Vienlaikus, Datu regulas 6. panta 3. punktā ir noteikts, ka Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu, nolūku, kā arī konkrētus nosacījumus, nosaka ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim. Ņemot vērā minēto, personas datu apstrādes nolūks ir nosakāms normatīvajā aktā. Norādām, ka personas datu apstrādes nolūki nevarētu būt vairāki, piemēram, 4 vai 5, kā tas ir norādīts likumprojekta anotācijā, piemēram, kā nolūku norādot komercdarbības vides drošības veicināšanu, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, un PVN sistēmas mērķu sasniegšanu. Šādā gadījumā samērīguma izvērtējums veicams attiecībā uz katru no šiem nolūkiem. Tāpat arī no anotācijas nav saprotams, kā tieši šādas informācijas publicēšana veicinās efektīvu nodokļu iekasēšanu.
Informācijas atklātības likuma 1. panta 6. punktā ir skaidrots, ka atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkalizmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām. No minētā skaidrojuma izriet, ka atvērtie dati ir dati, kuru izmantošanai nav nepieciešams nolūks. Ņemot vērā minēto un to, ka personas datu apstrāde ir veicama, ja pastāv vismaz viens no Datu regulas 6. panta 1. punktā minētajiem tiesiskajiem pamatiem un atbilstošs nolūks, nav pieļaujama personas datu apstrāde atvērto datu formā.
2. Tāpat arī izvērtējams apstrādājamo personas datu apjoms. Atbilstoši datu minimizēšanas principam Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, izstrādājot tiesisko regulējumu nepieciešams izvērtēt, vai pastāv citi līdzekļi nolūka sasniegšanai un vai nolūku nevar sasniegt personas pamattiesību un pamatbrīvību mazāk ierobežojošā veidā. Proti, ja minēto nolūku iespējams sasniegt, apstrādājot mazāku datu apjomu, tādējādi ievērojot datu minimizēšanas principu, tad to sasniedz attiecīgajā veidā. No likumprojekta anotācijas izriet, ka tiks apstrādāti tādi fiziskas personas dati kā vārds, uzvārds, personas kods. Vienlaikus nav vērtēts, vai šis apjoms ir nepieciešams minētā nolūka sasniegšanai.
Ņemot vērā Datu regulā paredzētos noteikumus datu apstrādei, tajā skaitā attiecībā uz nolūka definēšanu, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra publicēšana atvērto datu veidā nav iespējama atbilstoši atvērto datu noteiktajai definīcijai, kas paredz to pieejamību bez ierobežojumiem. Lai izvērtētu šādas datu apstrādes iespējamību, likumprojektā ir nepieciešams noteikt datu apstrādes nolūku un veikt samērīguma izvērtējumu tieši attiecībā uz šo nolūku, proti, kā informācijas publicēšana veicinās efektīvu nodokļu iekasēšanu. Savukārt anotācijā jāskaidro, vai nepastāv citi tikpat efektīvi līdzekļi, kas mērķi ļauj sasniegt personas tiesības uz datu aizsardzību mazāk aizskarošā veidā, tostarp attiecībā uz apstrādājamo personas datu apjomu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekta 5. pantā paredzēts papildināt likuma "Par nodokļiem un nodevām" V nodaļu ar 22.5 pantu, atbilstoši kuram Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk - PVN likums) 147.panta otrajā daļā minētajā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju var izmantot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei.
No PVN likuma 147. panta otrās daļas izriet maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums sniegt VID noteiktu informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem. Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 39 "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un sniedz informāciju par pārrobežu maksājumiem un maksājumu saņēmējiem" 7. punktā ir uzskaitīta informācija, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums iesniegt VID un kas ietver arī personas datus. Ņemot vērā, ka šajā punktā norādīto datu apjoms ir pietiekami plašs, no likumprojekta nav saprotams, vai visi šie dati ir nepieciešami nolūka sasniegšanai. Tādējādi atbilstoši datu minimizēšanas principam noteikumu projekta anotācijā nepieciešams skaidrot datu apjoma nepieciešamību un to, vai mērķi nav iespējams sasniegt, personas datus apstrādājot mazākā apjomā.
No PVN likuma 147. panta otrās daļas izriet maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums sniegt VID noteiktu informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem. Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 39 "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un sniedz informāciju par pārrobežu maksājumiem un maksājumu saņēmējiem" 7. punktā ir uzskaitīta informācija, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums iesniegt VID un kas ietver arī personas datus. Ņemot vērā, ka šajā punktā norādīto datu apjoms ir pietiekami plašs, no likumprojekta nav saprotams, vai visi šie dati ir nepieciešami nolūka sasniegšanai. Tādējādi atbilstoši datu minimizēšanas principam noteikumu projekta anotācijā nepieciešams skaidrot datu apjoma nepieciešamību un to, vai mērķi nav iespējams sasniegt, personas datus apstrādājot mazākā apjomā.
Piedāvātā redakcija
-