Atzinums

Ņemot vērā, ka KM šī gada 16.jūlijā notikušajā starpministriju sanāksmē un sekojoši arī e-pastā izteica gatavību ņemt vērā FM izteiktos iebildumus un priekšlikumus, FM atbalsta projekta tālāku virzību bez iebildumiem, ja tiek ņemti vērā FM izteiktie priekšlikumi.
 

-

7/8.lpp.  
Precizēt redakciju
 


 

Lai nodrošinātu Regulas 25. pantā noteikto par publisko iestāžu vai subjektu valsts reklāmai izlietoto publisko finansējumu, norādot arī to, kuriem mediju pakalpojumu sniedzējiem[6] un kādā apjomā tas ir ticis piešķirts, ir nepieciešams nodrošināt, ka visas publiskās iestādes un subjekti pēc vienādas formas sagatavo informāciju, kuru uzkrāj vienuviet, tādējādi sagatavojot pamatu....

Šeit un turpmāk protokollēmumā, kā arī normatīvo aktu projektos aicinām neveidot jaunu terminoloģiju "publiska iestāde vai subjekts" un izmantot jau esošajos likumdošanas aktos noteiktos terminus. Piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir noteikt termini "publiskas persona", "iestāde", "atvasināta publiska persona", kas nosedz regulā lietotos terminus. Vai arī lietoto terminoloģiju, kas noteikta saskaņā ar Likumu par budžeta un finanšu vadību izdotajos Ministru kabineta noteikumos par institucionālo sektoru klasifikāciju (https://likumi.lv/ta/id/263203-noteikumi-par-institucionalo-sektoru-klasifikaciju), kas ir veidota saskaņā ar 2013.gada 21.maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā. 
 

-

5.lpp. pēdējā rindkopa
"Jēdziens “valsts reklāma” nav definēts nevienā tiesību aktā un šim mērķim izlietoto publisko finansējumu neuzskaita ne finansējuma piešķīrēji, ne saņēmēji, bet ir izveidots mehānisms un noteikta kārtība[1], kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros un kuru varētu izmantot informācijas iesniegšanai un apkopošanai.


[1] Ministru kabineta 2024. gada 22.oktobra noteikumi Nr. 653 “Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros”.

Norādīts nepareizs normatīvais akts uz kura pamata ir izveidots Valsts kases sniegtais e-pakaplpojums informācijas apkopošanai. Lūdzu precizēt.


 

"Jēdziens “valsts reklāma” nav definēts nevienā tiesību aktā un šim mērķim izlietoto publisko finansējumu neuzskaita ne finansējuma piešķīrēji, ne saņēmēji, bet ir izveidots mehānisms un noteikta kārtība[4], kādā  nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus. Valsts kase nodrošina e-pakalpojumā ePārskati iespēju institūcijām apkopot subjektu sniegto informāciju. 

[4] Ministru kabineta 2024.gada 3.decembra noteikumi Nr. 752 "Kārtība, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus"

8. lpp.
Konsultējoties ar iestādēm (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts digitālās attīstības aģentūru, Valsts kasi un Finanšu ministriju), kurām ir pieredze valsts pārvaldei nepieciešamu informācijas sistēmu definēšanā, izstrādē un izmantošanā, tika secināts, ka optimālu risinājumu varētu nodrošināt Valsts kases pārziņā esošais valsts pārvaldes vienotais pakalpojumu centrs un tā tehniskās iespējas.

Lūduz precizēt redakciju atbilstoši vienošanai par Valsts kases e-pakalpojuma ePārskati izmantošanu, nevis Vienoto pakalpojuma centru.


 

Konsultējoties ar iestādēm (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts digitālās attīstības aģentūru, Valsts kasi un Finanšu ministriju), kurām ir pieredze valsts pārvaldei nepieciešamu informācijas sistēmu definēšanā, izstrādē un izmantošanā, tika secināts, ka optimālu risinājumu varētu rast Valsts kases nodrošinātais e-pakalpojuma ePārskati tehniskās iespējas.

Lūdzu precizēt redakciju 8.lpp.: 
Valsts kasei, noslēdzot vienošanos ar iestādi, kura būs atbildīga par publiskā finansējuma izlietojuma ziņojuma sagatavošanu, uzkrātie dati būs pieejami iestādei, kā arī šie dati kā sabiedrībai nozīmīga informācija varēs tikt publicēti atvērto datu portālā.

 

Valsts kase nodrošinās datu izgūšanu no ePārskatiem, kuru nodos iestādei, kura būs atbildīga par publiskā finansējuma izlietojuma ziņojuma sagatavošanu. Kā arī iestāde, kura būs atbildīga par publiskā finansējuma izlietojuma ziņojuma sagatavošanu, apkopotos datus, kā sabiedrībai nozīmīga informāciju, varēs publicēti atvērto datu portālā.

11.lpp.
Preses likumā:
(1) jāveic grozījumi, lai Latvijā ieviestu atsevišķas Regulas 2. pantā noteiktās definīcijas, piemēram, “mediju pakalpojums”, “mediju pakalpojumu sniedzējs”, “redakcionālā atbildība”, “raidījums”, “publiska iestāde vai subjekts”, “valsts reklāma”[1], “mediju tirgus koncentrācija”.

Šeit un turpmāk, kā arī normatīvo aktu projektos aicinām neveidot jaunu terminoloģiju "publiska iestāde vai subjekts" un izmantot jau esošajos likumdošanas aktos noteiktos terminus. Piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir noteikt termini "publiskas persona", "iestāde", "atvasināta publiska persona", kas nosedz regulā lietotos terminus. Vai arī lietoto terminoloģiju, kas noteikta saskaņā ar Likumu par budžeta un finanšu vadību izdotajos Ministru kabineta noteikumos par institucionālo sektoru klasifikāciju (https://likumi.lv/ta/id/263203-noteikumi-par-institucionalo-sektoru-klasifikaciju), kas ir veidota saskaņā ar 2013.gada 21.maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā. 

-

Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija, ka, "... lai ieviestu Regulas 8. pantu, jāveic grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tā 57. panta trešajā daļā, aizstājot Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) ar Eiropas Mediju pakalpojumu padomi (“padome”). Grozījumi EPL likumā veicami pēc būtības, paredzot atbilstošu finansējumu no valsts budžeta NEPLP (atbildīgajai iestādei) tās funkciju veikšanai un aktīvai līdzdalībai Eiropas Mediju pakalpojumu padomes darbā."
Norādām, ka nav sniegts pamatojums, kāpēc aizstājot vienu starptautisko organizāciju ar citu, dalības nodrošināšanai jaunajā starptautiskajā organizācijā ir nepieciešams papildu finansējums.
Papildus norādām, ka atsauce uz Regulas 7. panta 3. punktu, kas nosaka dalībvalstij pienākumu nodrošināt, ka valsts regulatīvo iestāžu vai struktūru rīcībā ir pietiekami finansiālie resursi, cilvēkresursi un tehniskie resursi, lai veiktu Regulā paredzētos uzdevumus, nav uzskatāma par pietiekamu argumentu, jo termins "pietiekami" ir interpretējams ļoti plaši. NEPLP gadskārtējā un vidēja termiņa budžetā jau šobrīd tiek plānots finansējums atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

-

Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju, ka attiecībā uz otrā posma īstenošanu Uzņēmumu reģistram būs nepieciešams būtisks papildu finansējums, lai nodrošinātu MIL reģistra pilnveidi, bet tajā pašā laikā informatīvajā ziņojumā nav sniegta informācija ne par nepieciešamā finansējuma apmēru, ne tā nodrošināšanas avotiem, norādām, ka nav atbalstāma tādu uzdevumu došana, kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums neprognozējamā apmērā bez finansiāla seguma, līdz ar to šis punkts ir svītrojams.

-