Atzinums

Ņemot vērā, ka citas augstskolas, tajā skaitā arī zinātnes universitātes, ir izteikušas vēlmi un gatavību kļūt par pilotprojekta dalībniecēm, ierosinām paredzēt iespēju arī citām augstskolām sākot ar 2024. gadu pretendēt uz institucionālo finansējumu, ja tās atbilst izvirzītajiem kritērijiem.

-

Ziņojumā paredzēts risinājums, ka mikro kvalifikāciju izmēģinājuma projekts būs pieejams valsts lietišķo zinātņu universitātēm, lietišķo zinātņu augstskolām un koledžām. Nav saprotams, kāpēc zinātnes universitātēm šāda iespēja tiek liegta. Ierosinām ziņojumā paredzēt, ka mikrokvalifikāciju izmēģinājuma projekts būs pieejams arī zinātnes universitātēm.

-

Aktuāls un detalizētāk diskutējams ir jautājums par institucionālā finansējuma kritērijiem un atsevišķu no tiem nepieciešamību, jo nav skaidrs, kā un cik tieši tie ir saistīti ar institucionālā finansējuma  modeļa ieviešanu  (piemēram, budžetēšanas sistēma vai kvalitātes vadības sistēma), šādu kritēriju izveide un monitorēšana var radīt augstskolām papildu birokrātisko slogu, kā arī nepieciešams ziņojuma projektā precīzāk definēt šos atbilstības kritērijus. Ierosinām precīzāk definēt atbilstības kritērijus un izvērtēt daļas kritēriju piemērotību – vai tie pēc būtības ir saistīti ar institucionālo finansējumu.

-

Ziņojuma projektā piedāvāts budžeta dotāciju augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pirmajā pīlārā turpmāk piešķirt, balstoties uz akadēmiskā personāla atalgojumu un slodzēm, kā arī uz viszemāko studiju izmaksu koeficienta minimālo vērtību, kur papildu algai un DDVSAOI ir arī 48% izmaksu, kas saistītas ar infrastruktūru, materiāltehnisko nodrošinājumu, infrastruktūru, administrēšanu un citām pieskaitāmām izmaksām. Tās var radīt risku negatīvai ietekmei, ka tām studiju programmām, kuras ir tehnoloģiski un materiāltehniski ietilpīgākas, tikai akadēmiskā personāla atalgojums budžeta dotācijā atbildīs  IZM aprēķiniem, bet  tām būs lielāks izmaksu, kas saistītas ar infrastruktūru, materiāltehnisko nodrošinājumu, infrastruktūru, administrēšanu un citām pieskaitāmām izmaksām, īpatsvars. Ierosinām novērst risku tehnoloģiski un materiāltehniski ietilpīgākām studiju programmām aprēķināt nesamērīgi zemas izmaksas.

-

Ziņojuma 30. lpp. joprojām figurē un tiek uzsvērts, ka viens no galvenajiem priekšnosacījumiem institucionālā finansējuma saņemšanai: “Kā priekšnosacījums institucionālā finansējuma ieviešanai ir attīstīta iestādes finanšu plānošanas un uzskaites sistēma, kas var sniegt informāciju par viena absolventa, studējošā, vai studiju programmas grupas pašizmaksām, kas ļauj sekot valsts budžeta līdzekļu izlietojumam un pieņemt informētus, pamatotus lēmumus par studiju maksu vai studiju maksas atlaidēm”.

Aicinām nomainīt paredzēto studiju vietas vai studiju programmas pašizmaksu aprēķina veikšanu uz pienākumu augstākās izglītības institūcijai veikt viena absolventa izmaksu aprēķinu saskaņā ar valdības deklarācijā paredzēto: “31. Nodrošināsim drošu, iekļaujošu un vienojošu izglītības vidi nākotnes prasmju apguvei, pārejot uz izglītības programmu finansējumu. Plašāk integrēsim tajā digitālās un STEM kompetences ar mērķi panākt, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās. Uzlabosim mācību kvalitāti, nodrošinot regulāru individuālo mācību sasniegumu monitoringu.” (Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 2023. gada 15. septembrī).  Atgādinām, ka galvenais institucionālā finansējuma mērķis ir nodrošināt absolventu skaita pieaugumu kā rezultatīvo rādītāju. Tieši tāpēc ir ļoti būtiski vērtēt viena absolventa nevis viena studenta apmācību izmaksas, kas ir tikai process, lai nodrošinātu paredzētā mērķa sasniegšanu. Līdztekus precizējumu veikšanai iepriekš minētajā tabulā, aicinām viscaur Konceptuālajā ziņojumā attiecīgajās vietās, kur atkārtojas šis princips, veikt sinhronas izmaiņas (piem., 30.lpp. u.c.).
 

-

Ziņojuma 29. lpp. norādīts, ka “Izmēģinājumprojekts tiks īstenots vairākās fāzēs, vispirms sākot ar Rīgas Tehnisko universitāti, kā vadošo STEM  speciālistu sagatavotāju valstī, kas ir apliecinājusi savu gatavību un redzējumu ieviest institucionālo finansējumu, un tad to pakāpeniski paplašinot, ņemot vērā pieejamo finansējumu un iestāžu gatavību tajā iesaistīties gan ar papildu finansējumu, gan arī esošā budžeta ietvaros, līdz beidzot tiktu ieviesta institucionālā finansēšana visām valsts augstskolām un koledžām.” “Kā STEM tiek definētas programmas, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 2. pielikumu, atrodas Dabaszinātnes, matemātikas un informācijas tehnoloģijas vai Inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības izglītības tematiskajās grupās vai Civilās un militārās aizsardzības izglītības tematiskajā jomā.”

LUA aicina papildināt STEM ar šādiem studiju virzieniem un jomām – Pakalpojumi, Individuālie pakalpojumi, Loģistika.
 

-

Ziņojuma 18. un 19. lpp. akadēmiskā personāla “komplekta” kontekstā tiek minēta amata pozīcija “jaunākais pētnieks”. LUA aicina precizēt iedalījumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, jo saistītajos normatīvajos aktos šobrīd šāds amats “jaunākais pētnieks” neeksistē.

-