Atzinums

Attiecībā uz informatīvā ziņojuma sadaļā "4.2. Aizsardzības industrijas integrācija NBS uzdevumu izpildē" tabulā, kurā apkopoti rīcības virziena 6 (Industrijas specializācija) uzdevumi un rezultatīvie rādītāji minēto, ka EM nodrošinās atbalstu granta veidā vismaz 100 tūkst. EUR apmērā uz vienu kritiskās infrastruktūras uzņēmuma kandidātu tā darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, vēršam uzmanību, ka MK nav pieņemti nekādi lēmumi/netiek virzīti nekādi lēmumi attiecībā uz augstākminēto. Līdz ar to, lūdzam Aizsardzības ministriju pārformulēt šo ierakstu kā uzdevumu EM, ka EM izvērtēs iespējas atbalstam granta veidā vismaz 100 tūkst. EUR apmērā uz vienu kritiskās infrastruktūras uzņēmuma kandidātu tā darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

-

Ņemot vēra, ka AiM ir šī informatīvā ziņojuma izstrādātājs un virzītājs, kā arī to, ka inovāciju politika nav AiM kompetencē, lūdzam AiM šī ziņojuma nosaukumu izteikt bez saikļa 'un' izmantošanas:

Informatīvais ziņojums “AIZSARDZĪBAS INDUSTRIJAS INOVĀCIJU ATBALSTA STRATĒĢIJA 2025 – 2036”.

Informatīvā ziņojuma 10. lpp. ir norādīts, ka lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi ir fiskāli neitrāls pasākums. Norādām, ka šāds pasākums nav uzskatāms par fiskāli neitrālu. 2024. gada aprīlī ir stājušies spēkā jaunie ES fiskālie noteikumi, kas paredz, ka turpmāk pieejamā fiskālā telpa tiek noteikta pēc izdevumu pieauguma – attiecīgi, ja pasākums ģenerē papildus ieņēmumus vispārējās valdības budžetam, tad tik un tā tas nenozīmē, ka ir iespējams palielināt izdevumus (par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem var uzskatīt tikai diskrecionārus pasākumus, kas palielina nodokļu/nodevu/maksas pakalpojumu piemērotās likmes un paplašina apliekamo bāzi), savukārt, ja realizējot lielo investīciju aizdevumus ar kapitāla atlaidi, pieaug nodokļu ieņēmumi (augstāka ekonomiskā aktivitāte), tad šāds papildus nodokļu ieņēmumu pieaugums nav uzskatāms par diskrecionāro ieņēmumu pasākumu. Kā arī norādām, ka aizdevumiem ar kapitāla atlaidi, atbilstoši Eiropas kontu metodoloģijai, ir ietekme uz vispārējās valdības budžeta deficītu brīdī, kad tiek izsniegts aizdevumus un novērtēti sagaidāmie zaudējumi. Attiecīgi lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu.

Informatīvā ziņojuma 12. lpp. kā “uzdevumi un rezultatīvie rādītāji” ir norādīts, ka lielo investīciju aizdevumiem ar kapitāla atlaidi tiks nodrošināts finansējums 80 milj.euro apmērā unpasākuma realizācija nodrošinās par 145,9 milj.euro lielākus PVN ieņēmumus sākot no 2026. gada. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” finansējums 80 milj.euro apmērā lielo investīciju aizdevumiem ar kapitāla atlaidi nav paredzēts. Savukārt sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” papildus finansējuma pieprasījums, tostarp lielo investīciju aizdevumiem ar kapitāla atlaidi, ir skatāms kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Atbilstoši šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, attiecīgi aicinām izvērtēt, vai kā “uzdevumi un rezultatīvie rādītāji” ir jānorāda lielo aizdevumu ar kapitāla atlaidi pasākums, ja par šī pasākuma realizāciju nav pieņemts Ministru kabineta lēmums un nav piešķirts attiecīgais finansējums.
 

-

Ievērojot Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā  (turpmāk – Stratēģija) norādīto, ka tās īstenošanai tiks piešķirts valsts budžeta finansējums, kā arī to, ka Stratēģijā nav norādīts, ka tajā plānotie pasākumi būs tikai tādi uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 346.pantā noteiktais, lai tādejādi varētu pieņemt, ka uz publiskā finansējuma piešķīrumu Stratēģijā plānoto pasākumu īstenošanai komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi nav attiecināmi, pamatojoties LESD 346. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lūdzam papildināt Stratēģiju ar informāciju, ka ieviešot tajā paredzētos pasākumus, kas paredz publiskā finansējuma piešķiršanu saimnieciskās darbības veicējiem tādu preču un pakalpojumu piedāvāšanai tirgū kam iespējams arī ar aizsardzību nesaistīts lietojums (t.sk. divējāda lietojuma preču piedāvāšana tirgū), tiks izvērtēts, vai katrā pasākumā piešķiramais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalsta pazīmēm un gadījumā, ja tiks secināts, ka pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tas tiks ieviests, ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus.
 

-

Atsaucoties uz Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdes, kas plānota š.g. 16.janvārī, darba kārtību, materiālos pie vēlamajiem lēmumiem cita starpā iekļauto punkts par LIAA noteikšanu kā vienoto kontaktpunktu Aizsardzības minitriju iepirkumu uzvarētājiem gadījumos, kad iepirkuma summa pārsniedz 50 miljonus EUR (lielo spēju līgumi ar NBS), aicinām šādu uzdevumu LIAA paredzēt arī šajā protokollēmumā.
Papildus vēršam uzmanību, ka šis jautājums skar arī LIAA nolikuma grozījuma jautājumu, par ko lūdzam informēt Ekonomikas ministriju.

-

Atsaucoties uz informatīvā ziņojuma 4.punktā (Rīcība mērķu īstenošanai) minēto plānoto EM un LIAA iesaisti vietējās industrijas piesaistei, kā arī ārvalstu militārās nozīmes preču ražotāju kapitālo investīciju piesaistei, lūdzam Aizsardzības ministriju papildināt protokollēmu ar uzdevumu Aizsardzības ministrijai iesaistīt/piesaistīt EM un LIAA Vietējās industrijas piesaistei, kā arī ārvalstu militārās nozīmes preču ražotāju kapitālo investīciju piesaistei. Papildus aicinām izvērtēt nepieciešamību Aizsardzības ministrijai noslēgt saprašanās memorandu ar EM un LIAA par augstākminētajiem jautājumiem.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 19.lpp. sadaļā “Rīcības virziens 5: Divējāda lietojuma inovāciju prioritāte nacionālā līmenī” gan pie pieminētās atbalsta programmas jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai, gan atbalsta programmas produktivitātes aizdevumiem inovācijām papildināt zemsvītrā ar atsaucēm uz atbalsta programmu regulējošiem Ministru kabineta noteikumiem.

-

Informatīvajā ziņojumā 22.lapaspusē, nepieciešams precizēt nākamā ES daudzgadu budžeta darbības gadus "Vienlaikus jāveicina ES līmeņa atbalsta mehānismu attīstīšana kritiski svarīgu preču, sastāvdaļu un izejvielu pieejamības sekmēšanai, ar skatu uz ES Daudzgadu budžeta nākošo plānošanas periodu (2028-2035.gadam), kā arī citās ES iespējamās atbalsta iniciatīvās."
Perioda ilgums nav precīzi noteikts, bet pēc analoģijas ar līdzšinējiem plānošanas periodiem tie ir 7 gadi. Secīgi, lūgums labot pēdējo atkāpi uz tekstu (2028.-2034.gadam) vai  ES Daudzgadu budžeta nākošo periodu pēc 2027.gada.

"Vienlaikus jāveicina ES līmeņa atbalsta mehānismu attīstīšana kritiski svarīgu preču, sastāvdaļu un izejvielu pieejamības sekmēšanai, ar skatu uz ES Daudzgadu budžeta nākošo plānošanas periodu (2028-2034.gadam/pēc 2027.gada), kā arī citās ES iespējamās atbalsta iniciatīvās."
 

Aicinām redakcionāli pārskatīt informatīvā ziņojuma Nobeiguma sadaļā minēto apgalvojumu,  ka "AM stratēģiju īstenos no valsts budžeta programmas 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” piešķirtajiem līdzekļiem, kā arī pamatojoties uz apstiprināto NBS attīstības plānu 2025.-2036.gadam". Augstākminētais apgalvojums nav īsti korekts, ņemot vēra informatīvajā ziņojumā minētos ESIF un ANM plāna līdzekļus, kas arī tiek ieguldīti aizsardzības industrijā  un attiecīgi šīs stratēģijas īstenošanai.

-

Attiecībā uz informatīvā ziņojuma sadaļas "4.3. Aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes inovētspējas stiprināšana" 5. rīcības virzienu (Divējāda lietojuma inovāciju prioritāte nacionālā līmenī), informējam, ka arī IZM plāno atbalstu pētījumiem kiberdrošības jomā. Aicinām Aizsardzības ministriju par šo sazināties ar IZM un nepieciešamības gadījumā papildināt šo informatīvā ziņojuma sadaļu.

-

Lūgums  precizēt 19.lpp. sadaļā “Rīcības virziens 5: Divējāda lietojuma inovāciju prioritāte nacionālā līmenī” atbalsta programmas jaunu produktu attīstībai un internacionalizācija kopējo atbalstam pieejamo finansējuma apjomu uz 32 milj. EUR, kā tas ir norādīts 22.10.2024. MKN nr. 663 "1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" trešās kārtas īstenošanas noteikumos". 

-

Vēršam  Aizsardzības ministrijas uzmanību uz to, ka informatīvā ziņojuma sadaļā "4.Rīcība mērķu īstenošanai" tabulā, kurā apkopoti rīcības virziena 6 (publiskā un privātā finansējuma piesaiste) uzdevumi un rezultatīvie rādītāji ir nepabeigts pēdējais teikums. Aicinām pārskatīt!

-

Pilnam situācijās izklāstam, aicinām Aizsardzības ministriju informatīvā ziņojuma sadaļā "3.Stratēģijas mērķi"  
katram ilgtermiņa mērķim un radītajam iekavās norādīt datus par pašreizējo situāciju kā atskaites punktus.

-

Aicinām Aizsardzības ministriju pilnam situācijās izklāstam, pirms sadaļas par stratēģijas mērķiem papildināt informatīvā ziņojuma sadaļu "1. Esošā situācija" ar apkopojošu informāciju par jau aizsardzības ministrijai pielemtā atbalsta kopsummām, piemēram, minot, ka:
-Aizsardzības industrijai Kohēzijas programmas 2021.-2027. gadam (Kohēzijas programma) un Atveseļošanas fonda (AF) ietvaros Kopumā jau šobrīd ir pieejams ERAF un AF finansējums ~36 milj. EUR apmērā, t.sk. duāla pielietojuma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un kiberdrošībai.
-Papildus vēl plānots atbalsts gan finanšu instrumentu, gan grantu veidā par ~170 milj. EUR jaunu produktu, t.sk. duāla pielietojuma, izstrādei un ieviešanai ražošanā, (finanšu instrumenti), kā arī kiberdrošības risinājumiem (granti).
Tāpat VB izskatīšanas ietvaros aizsardzības nozarei tika novirzīts papildu finansējums 90 milj eur apmērā, t.sk. infrastruktūras un militāro poligonu attīstībai, NBS bruņoto spēku pilnveidei, kā arī militāro zināšanu un prasmju apguvei iedzīvotājiem.
Kopumā 2025.gadā atbalsts/finansējums aizsardzībai kopā veido 3.45% no IKP.

-

Informatīvā ziņojuma 8.lapas 6.rindkopā tiek norādīts, ka “Labas pārvaldības nodrošināšana un pārredzamība ir aizsardzības industrijas iesaistes politikas stūrakmeņi. Tiks panākts, lai iepirkumi aizsardzības jomā neatkāptos no stratēģiskām drošības prasībām, un ka iepirkuma lēmumus, vai nu plānošanas stadijā vai piedāvājumu vērtēšanā, industrijas iesaistes prasības neietekmē. Uz iepirkuma amatpersonām attiecināmi noteikumi, kas pieprasa atklāt jebkādu informāciju par potenciāliem interešu konfliktiem, jo īpaši attiecībā uz iespējamiem labuma guvējiem no industrijas iesaistes paketes vai līgumiem.”, ņemot vērā, ka iepirkumu regulējums skaidri nosaka kādi ir interešu konflikta gadījumi, aicinām papildināt informatīvo ziņojumu attiecībā uz to, kas domāts attiecībā uz “Uz iepirkuma amatpersonām attiecināmi noteikumi, kas pieprasa atklāt jebkādu informāciju par potenciāliem interešu konfliktiem, jo īpaši attiecībā uz iespējamiem labuma guvējiem no industrijas iesaistes paketes vai līgumiem.’.

-

Vēršam uzmanību, ka ES kohēzijas politikas 2021. - 2027.gada plānošanas periodā netiek lietots jēdziens "ES struktūrfondi", tā vietā lietojot "ES fondi".

-

Informatīvajā ziņojuma 18.lpp trešajā rindokopā minēts, ka plānveidā tiks praktizēts "inovāciju iepirkums". Paskaidrojam, ka "inovāciju iepirkums" ir plašs jēdziens, kas var ietvert visas iepirkuma procedūras, tomēr konkrētajā rindkopā aprakstito problēmu risinātu inovāciju partnerības procedūra. 

-

Aicinām precizēt vai skaidrot informatīvā ziņojuma 8.lpp ceturtās rindkopas pēdējā teikumā lietoto jēdzienu "piegādes drošības līgumos", proti, Aizsardzības industrijas likuma trešā nodaļa ar "piegādes drošību" saprot līguma izpildi ietekmējošus faktorus. Savukārt informatīvajā ziņojumā izmantotais termins pirmšķietami norāda uz līguma priekšmetu.

-

Lūgums izvērtēt nepieciešamību papildināt informatīvo ziņojumu ar norādi, ka SIA “Valsts aizsardzības korporācija” ir vispārējās valdības sektorā iekļauta kapitālsabiedrība un ar savu saimniecisko darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu.
 

Atbilstoši institucionālo sektoru klasifikācijai, kas veidota saskaņā ar 2013.gada 21.maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk – EKS), SIA “Valsts aizsardzības korporācija” ir vispārējās valdības sektorā ietilpstoša kapitālsabiedrība un ar savu saimniecisko darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu. Atbilstoši EKS metodoloģijai, vispārējās valdības budžeta izdevumi veidojās brīdī, kad vispārējai valdībai pieklasificēta kapitālsabiedrība veic aktīvu iegādi (uzskaita aktīvus savā bilancē), nevis brīdi, kad tiek veikts maksājums.