Atzinums

Zemkopības ministrija lūdz precizēt noteikumu projekta 2.punktu. Termins "iedomāta līnija" ir neskaidrs un grūti administrējams, piemēram, administrējot apliecinājumu izsniegšanu koku ciršanai. Zemkopības ministrija piekrīt, ka pastāv ļoti minimāla iespēja, kad aizsargjoslas robežu nav iespējams novilkt pa konkrētiem objektiem. Lai maksimāli samazinātu tādus gadījumus, kad robežu nosaka pa "iedomātu līniju", ierosinām noteikt, ka "iedomātu līniju" var izmantot tikai tad, ja to nav iespējams izdarīt pa konkrētiem objektiem dabā. Vienlaikus norādām, ka MK 21.08.2007. noteikumos  Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem" ir noteikta zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtība un to noteikšanas kritēriji (piemēram, pļava, ganības, mežs, zeme zem ūdeņiem, zeme zem ceļiem utt.), līdz ar to minētā informācija ir pieejama zemes vienības robežu plānos, meža inventarizācijas materiālos u.c. kartogrāfiskajos materiālos, kas arī ir izmantojama piekrastes aizsargjoslas sauszemes robežas noteikšanai.

2. Piekrastes aizsargjoslas sauszemes robežas nosaka pa izteiktām objektu robežām dabā (piemēram, ceļiem, stigām, ūdenstecēm, grāvjiem, elektropārvades līnijām, zemes lietojuma veidu robežām), bet ja tādu nav, tad pa iedomātu līniju, ievērojot Aizsargjoslu likuma 6. pantā noteiktās prasības.

Zemkopības ministrija uztur iepriekš 04.07.22. atzinumā izteikto 5.iebildumu par anotāciju un noteikumu projekta 9.punktu. Lūdzu precizēt gan anotāciju, gan noteikumu projekta 9.punktu, tā, lai ir nepārprotami skaidrs, ka Krasta kāpu aizsargjoslā obligāti iekļaujamie ir īpaši aizsargājamie biotopi, kas noteikti Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 350 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”. Savukārt vērtējami (iekļaut vai neiekļaut) ir  Eiropas Savienības nozīmes biotopi. Vienlaikus lūdzam noteikt kāds ir maksimālais platums, kāds Krastu kāpu aizsargjoslai var tikt noteikts. Norādām, ka Aizsargjoslu likuma 6.panta panta otrās daļas 1.punkta a) un b) apakšpunkti nosaka īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanu tikai 300 metru platā joslā. 

-

Zemkopības ministrija uztur 4.07.2022. sniegto iebildumu par anotāciju, jo kategoriski iebilst, ka Eiropas Savienības nozīmes biotopi neatkarīgi no to kvalitātes tiek interpretēti kā īpaši aizsargjamie biotopi, atsaucoties uz Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnijā noteikumos Nr. 350 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”. Kā zināms ,šajos noteikumos meža, krūmāju un purvu biotopiem ir noteikti kvalitātes kritēriji. Turklāt šāda interpretācija ir pretrunā ar  Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju sēdēs diskutēto un nolemto. Priekšlikums par obligātu Eiropas Savienības nozīmes biotopu iekļaušanu Krasta kāpu aizsargjoslā netika atbalstīts un tālāk virzīts. 
Vienlaikus Zemkopības ministrija atbalsta, ka, nosakot Krasta kāpu aizsargjoslu, tiek vērēta Eiropas Savienības nozīmes biotopu iekļaušana aizsargjoslā. Zemkopības ministrija nerosina mainīt (samazināt) vēsturiski noteiktās krasta kāpu aizsargjoslas robežas, taisni pretēji vēlas, lai tās saglabātos, būtu skaidri noteiktas un pēc iespējas retāk tiktu grozītas.  Rosinām papildināt noteikumu projekta  9.punktu un varbūt arī 4.punktu, paredzot, ka, nosakot piekrastes aizsargjoslu, tiek vērtēta arī Eropas nozīmes biotopu esība teritorijā.
 
Piedāvātā redakcija
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta otro daļas 1.punktu Krasta kāpu aizsargjoslā jāiekļauj īpaši aizsargājamie biotopi, kas noteikti Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnijā noteikumos Nr. 350 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”[1]. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 6. pantam krasta kāpu aizsargjoslā iekļaujami visi īpaši aizsargājamo biotopu veidi (piekrastes, zālāju, mežu u.c. biotopi). Nosakot Krasta kāpu aizsargjoslu, tiek vērēta arī Eiropas Savienības nozīmes biotopu iekļaušana aizsargjoslā, neizslēdzot tos no līdz šim noteiktās krasta kāpu aizsargjoslas.
 

-