Atzinums

Atbildības tvērums zemes īpašniekiem  "apzināti neveicināt Latvijas invazīvo sugu izplatību" ir šaurāks nekā  un Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9.panta  5.punktā noteiktais pienākums veikt invazīvās sugas pārvaldības pasākumus, lai novērstu tās tālāku izplatību.  Lūdzam salāgot noteikumu projekta redakciju ar Sugu un biotopu likuma redakciju.

-

LPS uztur spēkā iepriekš izteikto iebildumu. Iesakām  svītrot 5. punktu un ļaut pašvaldībām pašām atbilstoši 6.punktā noteiktajam izvēlēties, kādus pasākumus un kādās teritorijās nepieciešams īstenot.  Attiecībā uz šo saskatām pretrunu arī anotācijā. Tajā rakstīts, ka "Noteikumu projekts paredz pasākumus un pienākumus zemes īpašniekiem un lietotājiem, lai novērstu invazīvās sugas tālāku izplatību: zemes īpašniekiem, lietotājiem un tiesiskajiem valdītājiem ir noteikts pienākums apzināti neveicināt Latvijas invazīvo sugu izplatību, tai skaitā nepārvietot invadētu augsni, augu stādus vai dzīvus invazīvās sugas īpatņus ārpus sava īpašuma robežām". Norādām, ka minētais pienākums attiektos tikai uz noteiktu zemes īpašnieku, lietotāju un tiesisko valdītāju kategoriju, bet atbilstoši šī brīža redakcijas 5.punktam tas neattiektos uz visiem zemes īpašniekiem, lietotājiem un tiesiskajiem valdītājiem, kuru īpašumā ir konstatēts Spānijas kailgliemezis. Anotācijā rakstīts, ka lai mazinātu birokrātisko slogu, Sugu un biotopu aizsardzības likumā pašvaldībām ir paredzēta izvēles iespēja – pašām izlemt vai pašvaldības teritorijā nepieciešami pasākumi Spānijas kailgliemežu ierobežošanai vai prevencijai.  Norādām, ka attiecinot noteikumus tikai uz konkrētiem teritoriju veidiem, pašvaldībām būtu ierobežotas izvēles iespējas. Anotācijā rakstīts, ka pasākumu neveikšana rada kumulatīvās izmaksas, kas ilgtermiņā var pieaugt daudzas reizes, salīdzinot ar pasākumu izmaksām. Norādām, ka neattiecinot noteikumus uz visu Latvijas teritoriju, netiks veikti pasākumi visās teritorijās, kas savukārt piegulošo teritoriju īpašniekiem radīs anotācijā norādītās kumulatīvas izmaksas. Attiecinot noteikumus tikai uz konkrētiem teritoriju veidiem/kategorijām, netiek ievērota vienlīdzīga pieeja, bet pats galvenais - nav iespējams panākt invazīvās sugas ierobežošanu. Piemēram, Siguldas novada pašvaldības speciālisti ir novērojuši, ka Spānijas kailgliemeži ir izplatījušies un pieguļošo teritoriju īpašniekiem rada problēmas gan lauksaimniecības teritorijās, dabas un apstādījumu teritorijās, meža teritorijās, gan arī tehniskās apbūves teritorijas (uz visām šim teritorijām atbilstoši projekta šī brīža redakcijai, noteikumi neattieksies - pašvaldībām nebūs iespējas  to īpašniekiem uzlikt nekādus pienākumus).

-

LIKVIDĒŠANA - Lūdzu precizēt, vai tiešām vai tiešām tikai 2 veidi likvidēšanai - aprakšana un nodošana dzīvnieku līķu savācējiem? Vai kompostēšana piemājas dārzos nav pieļaujama?   Nav skaidrs, kādus mirušo kailgliemežu apjomus pašvaldībā drīkst aprakt un kad tomēr nepieciešams slēgt līgumu ar  par dzīvnieku līķu dedzināšanu. Nav arī skaidrs, kā utilizēt gliemežus, kuri nogalināti ar ķīmisko vielu iesaisti. Ja pašvaldība uzstāda konteineru gliemežu savākšanai no iedzīvotājiem, nav zināmas to nogalināšanas metodes. Noteikumu projekts paredz, ka arī dedzināt/kremēt atļauts tikai tos gliemežus, kas nogalināti bez ķīmisku vielu klātbūtnes. Joprojām uzskatām, ka KEM un VARAM nepieciešams izstrādāt  efektīvu un vienotu pieeju kailgliemežu atlieku utilizācijai. 

-

Iesakām paplašināt aizsargbarjeru izvietošanas teritoriju. Šī brīža redakcija paredz, ka, piemēram, uz īpašuma robežas nevar to izvietot, drīkst tikai starp dārzu un invadēto teritoriju.

-

 Iesakām paplašināt pasākuma pielietošanu aizvietojot vārdus "mitrās un ēnainās vietās" ar vārdiem "mitrās vai ēnainās vietās".

-

2.1. iesakām precizēt pielietošanas laiku - visa veģetācijas sezona, visefektīvāk agri no rīta, vakatā vai pēc lietus.

-