Atzinums

Lūdzam svītrot  MK noteikumu projekta 22.1.7.apakšpunktu, jo noteikumu tekstā tālāk netiek paredzēts segt uzlādes infrastruktūras izbūves izmaksas. Savukārt, ja plānots tās saglabāt, lūdzam skaidri noteikt, ka izmaksas nav attiecināmas ar Komisijas regulas Nr.651/2014 56.pantu.

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 22.6.apakšpunktu, norādot, no kādiem līdzekļiem tiks finansētas izmaksas, kas pārsniedz noteikto apjomu. Aicinām ievērot analoģiju ar MK noteikumu projekta 23.punktu.

-

Lūdzam skaidrot un nepieciešamības gadījumā precizēt MK noteikumu projekta 25.1.apakšpunktu, ņemot vērā, ka projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir pabeigtas uz Atveseļošanās plāna apstiprināšanas brīdi, proti, uz 2021.gada 13.jūliju, t.sk. darbības nevar būt uzsāktas ātrāk kā 2020.gada 1.februārī.

-

Lūdzam salāgot 27.punkta nosacījumu ar atbilstības kritēriju Nr. 2.4.: "Infrastruktūras, kurā paredzēts veikt ieguldījums projekta ietvaros, īpašumtiesības atbilst MK noteikumos par investīcijas īstenošanu noteiktajiem nosacījumiem vai projekta iesniedzējs ir apliecinājis, ka atbilstība tiks nodrošināta līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai." Šobrīd MKN nosaka, ka zemesgrāmatā jābūt ierakstam līdz civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu  noslēgšanai, bet kritērijs - līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai.

-

Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekta ietvaros tiek paredzēta atbalsta kumulācija, lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 40.punktu ar atsauci uz MK noteikumu projekta 59.punktu, ka kumulācijas gadījumā tiks ievērots MK noteikumu projekta 59.punktā noteiktais.

-

Lūdzam normas skaidrībai precizēt MK noteikumu projekta 43.1.apakšpunkta redakciju, ņemot vērā, ka nav skaidrs, vai izņēmums, kas attiecas uz MK noteikumu projekta 22.1.2.punktu ir attiecināms tikai uz 22.1.2.punktu vai arī uz tālāk uzskaitītajiem MK noteikumu projekta 22.4.1., 22.4.4., 22.4.5., 22.4.6. un 22.4.7.punktiem.

-

Ņemot vērā, ka ar Komisijas regulas Nr.651/2014 56.panta mērķi nevar segt izmaksas uzlādes infrastruktūrai, taču no piedāvātās redakcijas to skaidri nevar nolasīt, lūdzam paredzēt, ka atbalstu nevar sniegt MK noteikumu projekta 22.1.7.punktā paredzētajām izmaksām.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 51.punkta redakciju, ņemot vērā, ka komercdarbības atbalstu projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir, ja tiek ievēroti ne tikai visi šajā apakšpunktā minētie nosacījumi, bet arī citi komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi, kas noteikti šajos noteikumos.

-

Uzturam Finanšu ministrijas iepriekš izteikto iebildumu izziņas 70.punktā, ņemot vērā, ka MK noteikumu projekta ietvaros netiek piemērots Komisijas regulas Nr.651/2014 1.panta 4.punkta c) apakšpunktā noteiktais izņēmums atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas kļuva par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem laikā no 2020.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim COVID-19 ietekmes dēļ, līdz ar to lūdzam likt atsauci tikai uz Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 18.punktā noteikto grūtībās nonākuša uzņēmuma definīciju. Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz noteikumu projekta 51.4.apakšpunktā paredzēto izņēmuma gadījumu grūtībās nonākušam uzņēmumam Finanšu ministrija ir lūgusi Eiropas Komisijas viedokli, lai pārliecinātos, ka tas nav pretrunā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulējumu. Informējam, ka Eiropas Komisijas viedoklis vēl nav saņemts.


 

-

Lūdzam nodrošināt, ka arī uzņēmuma statuss pēc tā lieluma (liels, vidējs vai mazs) tiek vērtēts tajos brīžos, kad tiek vērtēts 51.4.apakšpunktā minētais grūtībās nonākuša uzņēmuma statuss, t.i., ņemot vērā, ka uzņēmuma statuss (liels, vidējs vai mazs) var mainīties no iesnieguma iesniegšanas līdz atbalsta piešķiršanas brīdim, ir nepieciešams nodrošināt, ka tam uz atbalsta piešķiršanas brīdi tiek piemēroti atbilstoši komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi. Attiecīgi lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 52.punktu ar nosacījumu, ka uzņēmuma statuss pēc tā lieluma (liels, vidējs vai mazs) tiek vērtēts uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi CFLA un uz lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdi vai atzinuma par nosacījumu izpildi pieņemšanas brīdi, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
 

-

Ņemot vērā, ka reģionālā atbalsta kumulācijas gadījumā ir jāievēro ne tikai attiecināmās izmaksas un maksimālās atbalsta intensitātes, bet arī nosacījums par 25% brīvs no valsts atbalsta, lai nodrošinātu, ka projekta ietvaros tiek ievērotas visas komercdarbības atbalsta prasības, aicinām precizēt MK noteikumu projekta 59.punkta redakciju, ka reģionālā atbalsta kumulācijas gadījumā projektu var uzsākt tad, kad visās iestādēs, kur pretendē uz atbalstu, ir iesniegts pieteikums un ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai noslēgts līgums (ja atbalstu nepiešķir ar lēmumu) (skat., piem., Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr. 503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai" 14.1.2.špunkts).

-

Lūdzam skaidrot, kāpēc MK noteikumu projekta 65.punktā projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā ir paredzēta Latvijas investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, ņemot vērā, ka LIAA iesaiste ir plānota konsultatīvā nolūkā, sniedzot atbalstu komersantiem industriālā parka attīstības stratēģijas sagatavošanā un projekta sasniedzamo mērķu un rādītāju noteikšanā un sasniegšanā. Papildus lūdzam izvērtēt, vai dalība vērtēšanas komisijā un atbalsts stratēģijas izstrādē neradīs interešu konfliktu.

-

Lūdzam skaidrot MK noteikumu projekta 67.punktā minētā termiņa noteikšanu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvā procesa likumam, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Vēršam uzmanību, ka konkrētajā situācijā ar likumu nav noteikts garāks iesniegumu izskatīšanas termiņš. Šobrīd prakse ar citām ministrijām un arī ar Centrālā finanšu un līgumu aģentūrai  ir likt mēnesi un jau anotācijas ietvaros papildināt ar papildus skaidrojumu, ka ņemot vērā apjomu un projektu sarežģītību visdrīzāk lēmumu pieņemšana būs ne ātrāk kā trīs mēnešu laikā, ieskaitot pagarinājumu un tādējādi informēt visus jau laicīgi par faktisko situāciju.

-

Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekta IV nodaļā ir iekļautas atbalstāmās darbības un attiecināmas nosacījumi, kas saistītas ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, aicinām papildināt 8.zemsvītras atsauci ar atsauci uz šo noteikumu IV nodaļu.

-

Ņemot vērā, ka tikai Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 18.punkta c) apakšpunktā ietvertais nosacījuma “vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru” pārbaudi nav iespējams veikt, pamatojoties uz publiskajos reģistros pieejamo informāciju un tā pārbaude parasti tiek veikta, ņemot vērā projekta iesniedzēja un sadarbības partnera apliecinājumu, lūdzam precizēt 4.zemsvītras atsauci nosakot, ka apliecinājums jāiesniedz tikai par to, ka projekta iesniedzēja un sadarbības partnera neatbilst Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru.

 

-

No anotācijas sadaļas "Atbalsta apjoms un ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi" ietvertā skaidrojuma par lēmumu par valsts atbalsta piešķiršanu termiņu nav skaidrs, līdz kuram datumam ar kādu regulējumu var pieņemt lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Lūdzam skaidri noteikt, ka reģionālo atbalstu var piešķirt līdz 2023.gada 31.decembrim, bet savukārt pārējos Komisijas regulas Nr.651/2014 41., 48., 56.panta mērķi līdz 2024.gada 30.jūnijam.
 

-

Lūdzam pārskatīt MK noteikumu projekta punktu izvērtējumu pret Eiropas Komisijas 2014.gada 17 jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107.un 108.pantu, piemēram, MK noteikumu projekta 53.punktu (dokumentu glabāšana) u.c.

-

Lūdzam sadalīt MK noteikumu projekta 1.punktā ietvertos nosacījumus apakšpunktos, lai MK noteikumu projekts būtu paredzamāks.

-

Lūdzam svītrot MK noteikumu projekta 1.punktā vārdu “nosaka”, kas ietverts dubultā.

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 12.punktu ar vārdu “Šo” pirms vārda “noteikumu”.

-

Lūdzam MK noteikumu projekta 18.6.apakšpunktā izmantot pilno nosaukumu "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai", lai noteikumu projektā ievērotu vienotu pieeju.

-

Aicinām svītrot vārdu "ražošanas" no 22.4. punkta, jo esošajā redakcijā ir pretruna starp 22.4., kas paredz, ka ieguldījumi veicami tikai ražošanas ēkās un 22.4.1., kas nosaka- ieguldījumi veicami arī pakalpojumu sniegšanas ēkās un palīgēkās.

22.4. ēku un ar to saistītās infrastruktūras attīstīšanas izmaksas, tai skaitā:

Lūdzam izvērtēt un aizstāt vārdus “PVN izmaksas ir finansējuma saņēmēja izmaksas” ar vārdiem “Finansējuma saņēmējs PVN izmaksas sedz no saviem līdzekļiem.”

-

Lūdzam skaidrot kā tiks nodrošināta ieguldījumu industriālajos siltumapgādes un ūdensapgādes tīklos atbilstība MKN normai, kas paredz ieguldījumus publiskas personas īpašumā. Norādām, ka bieži šie tīkli tiek izbūvēti pa privātpersonu īpašumiem.

-

Lūdzam MK noteikumu projekta 37.1.apakšpunktā izdalīt apakšpunktus vai apvienot vienā teikumā, lai nodrošinātu MK noteikumu vieglāku uztveri. 


 

-

Lūdzam MK noteikumu projekta 43.5.apakšpunktā piebildi “pēc projekta pabeigšanas” attiecināt arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
 

-

Ņemot vērā ļoti augstos mērķorientētības un krāpniecības riskus, infrastruktūras operatora piesaistīšanā, lūdzam izsvērt iespēju iznomājamas infrastruktūras kontekstā paredzēt privātajiem komersantiem atbalstu arī ar Regulas Nr.651/2014 14.pantu.

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 52.punktu ar vārdiem "šo noteikumu" pirms skaitļa "51.4.".

-

Ievērojot Tieslietu ministrijas komentāru ar lūgumu nedublēt Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmajā daļā noteikto, apstrīdēšanas kārtība tika dzēsta no MK noteikumu projekta (iepriekš MK noteikumu projekta 70.punkts) un pārcelta uz MK noteikumu projekta anotāciju, taču aicinām atkārtoti izvērtēt iespēju MK noteikumu projektā iekļaut punktu par apstrīdēšanas kārtību, jo anotācijā noteiktais nerada tiesības un pienākumus, bet izskaidro tās. Apstrīdēšanas kārtības noteikšana ir būtiska ņemot vērā projekta iesniedzēju statusu, jo apstrīdēt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras lēmumu varēs ne tikai privāto tiesību subjekti (komersanti), bet arī tādi publisko tiesību subjekti kā pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.

 

Šo noteikumu 28.1. apakšpunktā norādītie projekta iesniedzēji CFLA pieņemto lēmumu var apstrīdēt Finanšu ministrijā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās. Finanšu ministrijas pieņemtais lēmums par apstrīdēto CFLA lēmumu nav pārsūdzams. Šo noteikumu 28.2. apakšpunktā norādītie projekta iesniedzēji var apstrīdēt un pārsūdzēt CFLA pieņemto lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lūdzam MK noteikumu projekta 65.punktā norādīt saīsinājuma “LIAA” pilno nosaukumu.

-

Lūdzam daļas "Atbalsta apjoms un ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi" 4 ridnkopā teikumā "Ja paredzēts būvēt vai pārbūvēt ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumu infrastruktūru, tad obligāti priekšnosacījumi ir, ka sabiedrisko ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumu sniedzējs ir projekta iesnieguma iesniedzēja sadarbības partneris un, ka projekta īstenošanas rezultātā izveidotā infrastruktūra ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā." papildināt, ka šajā gadījumā pārbūve ir ar jaudas palielināšanu (MKN 22.2. punkta gadījums), proti, sadarbības partnera piesaiste ir obligāta, ja paredzēta jaunu tīklu izbūve vai pārbūve (ar jaudas palielināšanu). 

-

Aicinām papildus skaidrot jaunu darba vietu atbilstību. Ministru kabineta noteikumu 11.4.apakšpunkts nosaka- līdz 2026. gada 31. jūlijam ir iesniegts to 328 darba vietu saraksts, ko radījuši industriālo parku operatori (apsaimniekotāji) vai privātie investori (komersanti), un algas, kas apliecina tādu jaunu darba vietu izveidi, kuru algas pārsniedz vidējo samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē. Vai katrai jaunizveidotajai darba vietai (investīcijas, projekta, komersanta līmenī) jābūt ar darba algu, kas pārsniedz vidējo samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē, vai vienā uzņēmumā/ vienā tautsaimniecības nozarē/ projektā izveidotajām darba vietām jābūt ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē, proti, vai darba vietas jāvērtē visas investīcijas ietvaros vai projekta ietvaros vienā tautsaimniecības nozarē, pieņemot, ka komersanti, kas nodrošinās darba vietas visi nedabosies vienā tautsaimniecības nozarē, vai jāvērtē viena komersanta (kas darbojas vienā tautsaimniecības nozarē) jauno darba vietu vidēja alga.
Sadaļā Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas aicinām aiz vārdiem "komercdarbības mērķiem paredzēto" dzēst vārdu "ražošanas", jo atbilstoši VARAM skaidrojumam, ieguldījumi iespējami ar ēkās, kurās tiek sniegti pakalpojumi, u.c.
Sadaļā par principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu" norādīto "Vienlaikus, projekta ieviešanas laikā CFLA nepieciešamības gadījumā veiks informācijas apmaiņu ar kompetentajām iestādēm par to, vai konkrētajiem finansējuma saņēmējiem ir konstatēti pārkāpumi attiecīgajā jomā un piemērotas korektīvas darbības", lūdzam papildināt ar gadījumiem un pamatojumu, kad informācijas apmaiņa būtu veicama, un potenciālo korektīvo darbību ietekmi uz projekta īstenošanu vai izmaksu attiecināmību.
 

-