Atzinums

Lūdzam Zemkopības ministriju organizēt starpinstitūciju sanāksmi, kurā izskaidrotu 142.3. apakšpunkta grozījumu nepieciešamību.
Vienlaikus lūdzam anotācijā:
1) skaidrot cik daudz šādu saimniecību būtu, kas izmantojot labākos pieejamos tehnisko paņēmienus varētu nodrošināt smaku mērķlielumu un varētu neievērot 140. punktā noteiktos attālumus;
2) aprakstīt kā pēdējos gados ir mainījušās tehnoloģijas dzīvnieku novietņu radīto smaku samazināšanā un kā tās risinās iespējamo problemātiku ar iedzīvotāju sūdzībām par traucējošām smakām.

 

-

Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – Aģentūra) ieskatā MK noteikumu Nr. 240 grozījumu projekta 142. punkta piedāvātā redakcija, kas 142.3. apakšpunktā ietver jaunu kritēriju šo noteikumu 140. punktā minēto attālumu samazināšanai (142.1. un 142.2. apakšpunktā ietverti spēkā esošie kritēriji, tos sadalot atbilstošos apakšpunktos) faktiski izslēdz noteikumu 140. punktā noteikto attālumu ievērošanu.
Aģentūra šādu secinājumu izdara, ņemot vērā to, ka labākie pieejamie tehniskie paņēmieni (LPTP) interpretējami atbilstoši likumam “Par piesārņojumu”, t.i., tie piemērojami A kategorijas piesārņojošām darbībām. Līdz ar to, veicot A kategorijas piesārņojošo darbību, kura ir ar vislielāko ietekmi uz vidi, noteikumu 140. punktā noteiktos attālumus varēs samazināt.
Aģentūra norāda, ka  intensīvas cūku un mājputnu audzēšanas fermu viena no būtiskām ietekmēm ir šīs darbības rezultātā radītā smaku izplatība. MK 25.11.2014. noteikumi Nr. 724 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” (turpmāk – Noteikumi Nr. 724) nosaka smaku mērķlielumu, kas ir 5 ouE/m3 un kuru nedrīkst pārsniegt vairāk kā 168 stundas kalendāra gadā. Pārsniegumu skaitu var noteikt aprēķinu ceļā ar emisiju izkliedei paredzētām programmām, taču to ir grūti kontrolēt, ja netiek uzstādīta nepārtrauktā monitoringa stacija.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 724 2.5. punktam, smakas uztveres slieksnis ir 1 ouE/m3, kas ir piecas reizes zemāka vērtība par šobrīd noteikto mērķlielumu. Turklāt jāņem vērā, ka atkarībā no smaku avotā radītās smakas īpašībām traucējošas smakas slieksnis (Noteikumu Nr. 724 definīcija punktā 2.6.) ir augstāks par smakas uztveres slieksni. Tas var pārsniegt mērķlielumu vai būt mazāks - atkarībā no smakojošas vielas, kas ir galvenais smakas cēlonis, smakas biežuma, intensitātes, ilguma, hedoniskā toņa (pretīguma) un vietas rakstura.
LPTP attiecībā uz smaku līmeņa nodrošināšanu dzīvnieku novietnēs un fermās nenosaka sasniedzamos mērķlielumus, bet paredz, ka “Bloka/fermas plānošanas posmā tiek nodrošināti pietiekami attālumi starp bloku/fermu un jutīgām teritorijām, piemērojot minimālos standarta atstatumus vai modelējot smaku izplatīšanos, lai paredzētu/simulētu smaku koncentrāciju apkārtējās teritorijās[1]. Attiecībā uz smaku līmeņa nodrošināšanu, tajā skaitā pietiekama attāluma noteikšanu, tiek norādīts[2], ka dalībvalstīm un skartajām pašvaldībām ir tiesības noteikt ierobežojumus (attālums un/vai sasniedzamais robežlielums) atkarībā no darbības, kura rada smaku ietekmi, specifikas un tie var atšķirties atkarībā no teritorijas, uz kuru tie attiecināmi (piemēram, dzīvojamā vai publiskā apbūve).
Ņemot vērā, ka spēkā esošā smaku koncentrācijas mērķlieluma vērtība ievērojami pārsniedz smakas uztveramības slieksni, bet LPTP dokumentos tiek noteikti tikai labas saimniekošanas prakses risinājumi, nenosakot sasniedzamo mērķlielumu skaitliskos līmeņus, arī pielietojot labākos pieejamos paņēmienus, prognozējamas iedzīvotāju sūdzības par smakām, ja tiek vēl vairāk samazināti noteikumu 140. punktā noteiktie attālumi, bet netiek izdarīti grozījumi Noteikumos Nr. 724 attiecībā uz nodrošināmajām smaku koncentrācijām. Tāpat neizbēgami ir operatoru smaku samazināšanas plāni, kuri ir arī viena no LPTP obligātajām sastāvdaļām, gadījumos, ja operators radījis traucējošu smaku 20 atsevišķās diennaktīs kalendāra gada laikā un šo faktu pamato saņemtās sūdzības un šo noteikumu 18. punktā minētajā protokolā fiksētie novērojumi.
Tādējādi minētais var izsaukt gan sabiedrības, gan operatora neapmierinātību (operatoram nepieciešami papildu finanšu līdzekļi darbības uzlabošanai, neskatoties uz to, ka tiek izpildīts Noteikumu Nr. 724 25.2. apakšpunkta nosacījums par smakas mērķlieluma ievērošanu).


[1] (secinājumi LV) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32017D0302

[2] (pilnais teksts ENG) https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/reference/intensive-rearing-poultry-or-pigs-0
 

-

Valsts vides dienests nepiekrīt grozījumu veikšanai, papildinot MK noteikumu 142. punktu ar trešo apakšpunktu.  1. Novada teritorijas plānojums ir ilgtermiņa plānošanas dokuments, kurš sagatavots pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu un kurā parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi. Savukārt labākie pieejamie tehniskie paņēmieni (turpmāk - LPTP) ir izstrādāti, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un tiek piemēroti A kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai. LPTP ievērošanu vai konkrētas iekārtas atbilstības/neatbilstības LPTP izvērtēšanu tik agrīnā stadijā kā teritorijas plānojuma izstrādes brīdis nav iespējams veikt. Turklāt šādā situācijā piesārņojošas darbības vai tās veikšanai nepieciešamas tehnoloģiskās iekārtas atbilstība LPTP būtu jāvērtē pašvaldības būvvaldei, lai novērtētu paredzētās darbības atbilstību teritorijas plānojumam un izsniegtu būvatļauju. Šādu precīzu un detalizētu atbilstības izvērtēšanu LPTP nevarēs veikt arī Valsts vides dienests (turpmāk – Dienests), jo pat iesniegumos tehnisko noteikumu saņemšanai netiek sniegta pietiekamas detalizācijas informācija. Šāda informācija tiek iekļauta vai nu būvprojektos vai iesniegumos piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai, bet, piemēram, būvprojekta izstrāde nav uzsākama bez derīgas būvatļaujas.
2. Dienests akcentē, ka jau šobrīd A kategorijas piesārņojošas darbības uzņēmumiem savā darbībā ir jāievēro LPTP prasības, tomēr neskatoties uz to praktiskajā Dienesta pieredzē, ir konstatējami smaku un trokšņa normatīvajos aktos noteikto robežlielumu pārsniegumi, neskatoties uz to, ka operators ir apliecinājis dzīvnieku novietnē veiktās darbības atbilstību LPTP. Pie kam, būvprojekts ir jāizstrādā paredzētajai darbībai, arī piesārņojošas darbības atļauja ir jāsaņem  pirms darbības uzsākšanas, šajos dokumentos tiek pievienota informācija, kas ir iegūta modelēšanas ceļā, piemēram, smaku emisiju limitu projekts, kas ne vienmēr garantē smaku traucējumu neesamību jau pie šobrīd spēkā esošajiem attālumiem.
3. Tāpat ne visas dzīvnieku novietnes atbilst A kategorijas piesārņojošas darbības iekārtām. Līdz ar to ne visām darbībām ir obligāti jānodrošina atbilstību LPTP. Turklāt LPTP ir izstrādāti intensīvajai mājputnu un cūku audzēšanai, bet  ne, piemēram, liellopu audzēšanai. Dienestam vai citām institūcijām nav instrumentu, lai piespiestu C kategorijas piesārņojošo darbību veicējiem nodrošināt LPTP savā darbībā.
4. Līdz šim Dienests ir saskāries ar vairākiem plānošanas dokumentiem, kur bija paredzēts attīstīt vai nu dzīvojamo apbūvi tuvāk par noteikumos norādītajiem minimālajiem attālumiem vai paplašināt esošās dzīvnieku novietnes tuvāk dzīvojamai apbūvei. Piemēram, Alūksnes putnu ferma Vengerskos, Ziemera pagastā, Alūksnes novadā, AS “Ķekava foods” putnu fabrika Ķekavā, Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, cūku ferma Lauberes pagastā, Ogres novadā, AS “Ķekava foods” putnu ferma Janeikās, Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā, kur Dienests ir iebildis par dzīvojamās apbūves izvietošanu vai dzīvnieku novietņu paplašināšanos uz dzīvojamās apbūves pusi. Samazinot attālumus līdz dzīvnieku novietnēm, pamatojoties uz plānotā 142.3. apakšpunkta pamata, tiek atļauta iespēja dzīvnieku novietnes būvniecībai līdz pat 4 m attālumam no blakus esošā īpašuma robežas, tiek liegta iespēja iedzīvotājiem iesaistīties sev labvēlīgas dzīvojamās telpas saglabāšanai.
5. Samazinot minimālos attālumus no dzīvnieku novietnēm līdz dzīvojamām mājām, sūdzību skaits par smaku traucējumiem, visticamāk pieaugs. Dienests ikdienā saņem sūdzības par vides aizsardzības prasību neievērošanu dzīvnieku novietnēs, tai skaitā no novietnēm, kurām savā darbībā ir jāievēro LPTP. Dienests laika periodā no 2020.gada jūnija līdz šī gada 17.jūlijam ir reģistrējis 207 ziņojumus saistībā ar smaku traucējumiem, augsnes un virszemes ūdeņu piesārņojumu no neatbilstošas kūtsmēslu apsaimniekošanas,  normatīvajiem aktiem neatbilstošu notekūdeņu attīrīšanu. 58 no tiem bija par smaku traucējumiem un no tiem 22 gadījumos par A kategorijas piesārņojošās darbības veicējiem.

-