Atzinums

Likumprojekta 4. pantā ietvertā 27. panta regulējums kopumā ir ievērojami komplicētāks un kazuistiskāks jeb uz konkrētiem gadījumiem vērsts nekā līdzšinējais Ceļu satiksmes likuma (turpmāk - Likums) pants, kas apgrūtina tā izpratni un piemērošanu autovadītājiem, jo šāda apjoma nosacījumu, apakšpunktu un izņēmumu sistēma ir komplicēta un to ir sarežģīti uztvert.
Vienlaikus norādām, ka jau šobrīd Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk - CSN) ir ietverts detalizēts rīcības regulējums ceļu satiksmes negadījumos, turklāt Likumā ir atsauce uz CSN. Līdz ar to daļēji pārklājas regulējums, kas palielina tiesiskās nenoteiktības risku.
Šāda rīcības apraksta detalizācijas pakāpe būtu atbilstoša CSN līmenim, kur regulējumu apgūst autoskolās un ikdienā izmanto autovadītāji. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 4. pantā ietvertā 27. panta regulējumu, tajā saglabājot vispārīgus principus.

-

Likumprojekta 4. pantā ietvertā 27. panta sestajā daļā ietvertie transportlīdzeklim nodarītie bojājumi, kuru gadījumā tiek anulēta atļauja piedalīties ceļu satiksmē, nav izsmeļoši un rada loģisku pretrunu ar praktisko kontroli uz ceļa.
Piemēram, tehniskajā kontrolē uz ceļa var konstatēt citus bojājumus, kuru dēļ pielaide tiek anulēta. Savukārt pēc ceļu satiksmes negadījuma par identiskiem bojājumiem pielaide netiek anulēta, ja tie neietilpst šajā uzskaitījumā. Nav loģiski atšķirīgi vērtēt vienus un tos pašus bojājumus atkarībā no to konstatēšanas apstākļiem. Iespējams, nepieciešams noteikt vispārīgu principu, ka jebkuri konstatēti bojājumi, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem aizliedz piedalīties ceļu satiksmē, anulē pielaidi neatkarīgi no tā, vai tie konstatēti ceļu kontrolē vai pēc ceļu satiksmes negadījuma.
Papildus norādām, ka likumprojekta 4. pantā ietvertā 27. panta sestajā daļā ietvertais bojājumu uzskaitījums atšķiras arī no Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumos Nr. 583 “Kārtība, kādā Valsts policija ceļu satiksmes negadījumā iesaistītam transportlīdzeklim anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē” paredzētā regulējuma, kas rada normatīvu nesaskaņotību un papildu interpretācijas riskus praksē.
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 4. pantā ietverto 27. panta sesto daļu.

-

Likumprojekta 4. pantā ietvertā 27. panta sestajā daļā termins “virsbūves deformācija” ir pārmērīgi plašs un nav saprotams, vai neliela bukte durvīs vai spārnā ir uzskatāma par deformāciju, kas prasa Valsts policijas izsaukšanu un pielaides anulēšanu. Šāda pieeja neatbilst samērīguma principam, kā arī rada risku, ka Valsts policija tiek iesaistīta situācijās, kur tas nav objektīvi nepieciešams.
Piemēram, Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumos Nr. 583 “Kārtība, kādā Valsts policija ceļu satiksmes negadījumā iesaistītam transportlīdzeklim anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē” 2.1.1. apakšpunktā ir precīzi norādīts: “[…] transportlīdzekļa rāmja, virsbūves (kabīnes), kravas tilpnes vai nesošo elementu (tajā skaitā jumta, jumta sastatnes un (vai) sliekšņa) lūzums, izlūzums vai deformācija, kā dēļ nevar atvērt un (vai) aizvērt kādu no sānu durvīm, vai izjaukta priekšējās vai aizmugurējās ass riteņu ģeometrija, kā rezultātā kāds no riteņiem piespiests pie virsbūves vai nolauzts.".
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt, ka tas ir attiecināms uz būtisku, satiksmes drošību apdraudošu deformāciju, nevis jebkuru vizuālu bojājumu.

-

Likumprojekta 4. pantā ietvertā 27. panta sestās daļas 3. punktā ietverts termins “sadalījies”, taču nav skaidrs un saprotams tā saturs. Termins nav tiesiski noteikts un rada interpretācijas risku.
Lūdzam precizēt likumprojekta 4. pantā ietvertā 27. panta sestās daļas 3. punktu, neietverot uzskaiti, bet sasaistot aizliegumu dalībai ceļu satiksmē ar satiksmes drošības apdraudējumu, kā tas jau tiek noteikts CSN.

-

Norādām, ka likumprojekta 4. pantā ietvertā 27. panta norma vienādi attiecas uz vieglajiem un kravas automobiļiem, motocikliem, traktortehniku. Vienlaikus bojājuma nozīmīgums būtiski atšķiras atkarībā no transportlīdzekļa veida, attiecīgi vienots regulējums neatbilst faktiskajam riskam.
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 4. pantā ietverto 27. pantu.

-

Satiksmes ministrija uztur 2026. gada 9. marta atzinumā izteikto priekšlikumu un atkārtoti lūdz precizēt likumprojekta 27. panta otrās daļas 4. punkta d) apakšpunktu piedāvātajā redakcijā, nosakot, ka par trešās personas mantu nav uzskatāmi ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi neatkarīgi no to īpašumtiesībām.

d) nodarīts bojājums trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis neatkarīgi no to īpašumtiesībām);

Likumprojekta 27. panta pirmās daļas 4. punktā formulējums “jebkurā iespējamā veidā” ir juridiski neskaidrs un nesamērīgi plašs, jo tas nenosaka, kādas konkrētas darbības no transportlīdzekļa vadītāja tiek sagaidītas, kā arī neiezīmē šā pienākuma robežas. Šāds formulējums var tikt interpretēts pārāk plaši un radīt risku, ka no transportlīdzekļa vadītāja tiek prasīta rīcība, kas var apdraudēt viņa paša vai citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību. Pienākumam, kas noteikts ceļu satiksmes dalībniekam, jābūt skaidram, paredzamam un samērīgam.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt minēto formulējumu, paredzot, ka ceļu satiksmes dalībnieks par ceļu satiksmes negadījumu brīdina citus satiksmes dalībniekus, neapdraudot savu un citu personu dzīvību, veselību un satiksmes drošību.

-

No Likuma 27. panta ceturtās un piektās daļas izriet, ka gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai un transportlīdzekļi ir pārvietojami, transportlīdzekļu vadītāji rīkojas CSN paredzētajā kārtībā. Likumā šobrīd nav ietverts termins “saskaņotais paziņojums”, un tā aizpildīšanas kārtība nav regulēta Likuma līmenī, bet izriet no CSN un ar tiem saistītās prakses.
Līdz ar to termina "saskaņotais paziņojums" ieviešana likumprojektā, iepriekš to nedefinējot un nesistematizējot, rada normatīvās tehnikas un tiesiskās skaidrības jautājumus. Ja likumdevējs paredz terminu "saskaņotais paziņojums" nostiprināt Likuma līmenī, būtu nepieciešams vai nu definēt šo terminu Likumā, vai skaidri atsaukties uz attiecīgo regulējumu CSN. Pretējā gadījumā rodas situācija, ka Likumā tiek ietverts termins, kura saturs un piemērošanas kārtība nav tieši noteikta pašā Likumā, kas neatbilst tiesiskās skaidrības un sistēmiskuma principiem.
Ņemot vērā vērā minēto, lūdzam likumprojektā ietvert termina “saskaņotais paziņojums” skaidrojumu.

-