Atzinums

Lūgums precizēt, kādas informācijas glabāšanas termiņus nosaka noteikumi, ņemot vērā, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 17.2 panta septītās daļas 2.punkts noteic, ka Ministru kabinets nosaka šā panta trešajā daļā (uzskaitīta informācija, kas ir apstrādājama atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā) minētās informācijas glabāšanas termiņus.

-

Lūdzam precizēt projekta 1.3.apakšpunktu atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 17.3 panta sestās daļas 2.punktam.
 

-

Projekta 1.4.apakšpunkts paredz, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par licences izsniegšanu un pārreģistrēšanu un ikgadējā valsts nodeva par kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību, kā arī minēto valsts nodevu apmēru. Attiecīgi projektā ir ietverta VI nodaļa “Valsts nodevu apmērs un maksāšanas kārtība”.
Vēršam uzmanību, ka projektā pie tā izdošanas pamata nav norādīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 17.³ panta sestās daļas 3.punkts, kurā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt valsts nodevu apmērus un maksāšanas kārtību. Lūgums to precizēt.
Papildus norādām, ka likuma deleģējums paredz, ka Ministru kabinets nosaka 17.³ panta piektajā daļā minēto valsts nodevu apmērus un maksāšanas kārtību. Attiecīgi 17.³ panta piektajā daļā noteikts, ka licencējamais kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējs maksā šādas valsts nodevas: 1) par licences izsniegšanu un pārreģistrēšanu, 2) par ierobežotas pieejamības informācijas iegūšanu no valsts informācijas sistēmām, 3) par Datu valsts inspekcijas īstenoto darbības uzraudzību. Savukārt projektā nav ietverts regulējums par valsts nodevas par ierobežotas pieejamības informācijas iegūšanu no valsts informācijas sistēmām apmēru un maksāšanas kārtību. Lūdzam projektu precizēt atbilstoši deleģējumam.
 

-

Lūdzam projekta 2.punktu noformēt atbilstoši latviešu valodas gramatikas prasībām, lietojot pieturzīmes (komatus), lai normas saturs tiktu precīzi atspoguļots.
 

-

Lūdzam anotācijā norādīt informāciju par to, kā tiks nodrošināta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 17.² panta septītajā daļā ietvertā deleģējuma izpilde. Paskaidrojam, ka šobrīd no anotācijā pieejamās informācijas nav saprotams, kāpēc minētā deleģējuma izpildei projekta 4. un 5. punktā ir ietverts konkrētais risinājums. Vienlaikus no projekta un anotācijas nav saprotams, kāds ir atvērtajā kopīgajā klienta rīkā ietvertās informācijas glabāšanas termiņš, kā rezultātā var apšaubīt, ka projekts nodrošina minētā deleģējuma izpildi. 
 

-

Lūdzam precizēt, no kura brīža tiek skaitīts trīs darba dienu termiņš datu aktualizēšanai.
 

-

Iebilstam pret šāda absolūta ierobežojuma noteikšanu, proti, kas noteikts neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, un kas liedz būt par padomes un valdes locekli uz mūžu.
Vēršam uzmanību uz to, ka Satversmes tiesa 2020. gada 17. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-18-01 “Par Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37. panta ceturtās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam”. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 37. panta ceturtās daļas 2. punkts paredzēja, ka atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā par valdes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums kandidēt uz kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amatu attiecas uz visām personām, kas bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums neparedz katra konkrēta gadījuma izvērtējumu, tātad nepieļauj nekādus izņēmumus. Turklāt šāds aizliegums ir noteikts uz mūžu, proti, ir spēkā neierobežotu laiku arī pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas [20.]. Satversmes tiesa nosprieda - atzīt Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta ceturtās daļas 2. punktu un 37. panta ceturtās daļas 2. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. jūnija.
Ievērojot minēto, no projekta 7.3. apakšpunkta ir izsedzami vārdi “(neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas)”. Tāpat vārdu “notiesāti” nepieciešams aizstāt ar vārdu “sodīti”, jo iztiesājot lietu, persona var tikt arī attaisnota.
Attiecīgi aicinām precizēt projekta anotāciju.
Vēršam uzmanību uz to, ka, izbeidzoties sodāmības termiņam, personu jebkurā gadījumā ir iespējams vērtēt atbilstoši projekta 7.2. apakšpunktā noteiktajam, proti, ka padomes un valdes locekļiem ir jābūt nevainojamai reputācijai.
 

7.3. padomes un valdes locekļi nav sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā;
 

Iebilstam pret šāda absolūta ierobežojuma noteikšanu, proti, kas nav limitēts laikā, un kas liedz būt par padomes un valdes locekli uz mūžu.
Arī projekta 7.4.apakšpunkta sakarā vēršam uzmanību uz Satversmes tiesas 2020. gada 17. decembrī pieņemto spriedumu lietā Nr. 2020-18-01 “Par Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37. panta ceturtās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam” un tajā ietvertajiem secinājumiem.
Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 7.3.apakšpunkta ierobežojums attiecas uz tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā. Savukārt projekta 7.3.apakšpunkta ierobežojums attiecas uz jebkādiem tiešiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav samērīgi. Turklāt no projekta 7.4. apakšpunktā, kā saprotams, bija domāts normu attiecināt uz personām, pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Ievērojot minēto, no projekta 7.4. apakšpunktu nepieciešams izteikt šādā redakcijā:
“7.4. padomes un valdes locekļi, kas saukti pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, bet kriminālprocess pret tiem izbeigts uz nereabilitējoša pamata — kad ir pagājis gads pēc nolēmuma spēkā stāšanās,”
Attiecīgi aicinām precizēt projekta anotāciju.
Vēršam uzmanību uz to, ka, izbeidzoties minētajam termiņam, personu jebkurā gadījumā ir iespējams vērtēt atbilstoši projekta 7.2. punktā noteiktajam, proti, ka padomes un valdes locekļiem ir jābūt nevainojamai reputācijai.
 

7.4. padomes un valdes locekļi, kas saukti pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, bet kriminālprocess pret tiem izbeigts uz nereabilitējoša pamata — kad ir pagājis gads pēc nolēmuma spēkā stāšanās,

Lūdzam skaidrot, kā varēs pārbaudīt nosacījumu, ka “saņemtā informācija nedod Datu valsts inspekcijai pārliecību”. Proti, vai pārliecību ir iespējams objektīvi pamatot.
 

-

Lūdzam skaidrot, kāda ir atšķirība starp projekta 19. un 20.punktu. Vienā gadījumā Datu valsts inspekcijai ir pienākums pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, savukārt otrā gadījumā inspekcijai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt licenci. Lai nodrošinātu pēc iespējas skaidrāku un saprotamāku licences saņemšanas procesu, aicinām neveidot tādu regulējumu, kas paver pārāk plašas interpretācijas iespējas.
 

-

Aicinām izvērtēt, vai projektā nebūtu jānosaka, kāda informācija tiks ietverta licencē, lai attiecīgajam subjektam būtu skaidrs, par kādām izmaiņām ir nepieciešams informēt Datu valsts inspekciju.

-

Šajā normā ir pienākums informēt Datu valsts inspekciju par izmaiņām 30 dienu laikā no dienas, kad notikušas izmaiņas, savukārt projekta 25.punktā kā atskaites punkts informācijas sniegšanā norādīts izmaiņu spēkā stāšanās brīdis. Lūdzam skaidrot šādu atšķirību vai arī vienādot prasības.

-

Lūdzam skaidrot, kas notiek gadījumā, ja Datu valsts inspekcija savā viedoklī norāda, ka persona atbilst visām prasībām, un, kas notiek tad, ja tiek konstatēta neatbilstība prasībām attiecībā uz kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, dalībnieku, padomes vai valdes locekli.
 

-

Anotācijā nepieciešams ietver analīzi par to, kāpēc projekta 7.3.apakšpunktā ietvertais ierobežojums tiek tieši attiecināts uz tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā. Proti, kāpēc tiek attiecināts ierobežojums uz noziedzīgiem nodarījumiem pret valsti, bet, piemēram, pret noziedzīgiem nodarījumiem pret mieru netiek attiecināts, kā arī ar ko tiek pamatots tas, ka noziedzīgs nodarījums tautsaimniecībā un noziedzīgs nodarījums pret valsti ir vienlīdz kaitīgi, lai personai liegtu tiesības būt par valdes locekli.
 

Jāietver analīze atbilstoši iebildumā minētajam

Lūdzam anotācijā aizstāt vārdus "dažādu publisko reģistru" ar vārdiem "dažādām valsts informācijas sistēmāma".

-