Atzinums

Kā jau norādījām tiesību akta projekta sabiedriskās apspriešanas laikā, neiebilstam, bet tieši pretēji, atbalstām tādas normatīvās vides radīšanu, kas veicinātu taisnīgas kompensāciju sistēmas, par dabas aizsardzības aprobežojumiem, ieviešanu. Diemžēl, šis piedāvātais tiesību aktu projekts nesniedz risinājumu problēmai par netaisnīgām kompensācijām, bet tikai vēlreiz apliecina zemes īpašnieku nostādīšanu beztiesiskā stāvoklī, jo netiek piedāvātas izmaiņas kompensāciju noteikšanas metodikā, savukārt piedāvātais niecīgais ikgadējā maksājuma apmēra pieaugums pat nesedz iepriekšējo gadu inflācijas rādītājus, kas nozīmē, ka kompensāciju apmērs kļūst arvien netaisnīgāks. Tāpēc nevaram atbalstīt šādu noteikumu projekta redakciju, bet aicinām nekavējoties strādāt pie jauniem tiesību akta grozījumiem, kas paredzētu:
Uz tirgus principiem balstītu kompensāciju sistēmas izveidi.
Vienreizēja vai vairākos gados izmaksājama kompensāciju apmēra ieviešanu, ko noteiktu pēc audzes tīrās tagadnes vērtības
Zemes maiņas kompensāciju veida ieviešanu.
Mūsuprāt nav ilgtspējīga dabas aizsardzības sistēma un iespēja izbēgt no sociāliem konfliktiem, ja pastāv klāji netaisnīga kompensāciju sistēma, kur ikgadējais kompensāciju apmērs var būt pat zem 1% no mežaudzes vērtības. Īpaši netaisnīgi tas ir pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem nav cerību sagaidīt kaut daļēju radušos zaudējumu segšanu, vai personām, kurām mājsaimniecību izdzīvošanas dēļ ir nepieciešami lielāki izdevumi konkrētajā brīdī. Uzliktie aprobežojumi un netaisnīgās kompensācijas cilvēku izpratnē  veido uzskatu, ka šāda sistēma ir faktiska īpašuma nacionalizācija.  Atgādinām par vairāk par 860 cilvēku parakstīto petīciju “Nē jaunām aizsargājamām teritorijām, bez taisnīgas kompensācijas nodrošināšanas!”. https://www.peticijas.com/n_jaunm_aizsargjamm_teritorijm_bez_taisngas_kompenscijas_nodroinanas
Tāpat aicinām uzklausīt saņemto viedokli no kāda zemes īpašnieka:
“Demokrātiskas valsts uzbūve sastāv no tā, ka privātīpašums kalpo, lai varētu funkcionēt  uzņēmējdarbība, no kuras savukārt tiek maksāti nodokļi valsts budžetam. Šobrīd Latvijas valsts nenodrošina bez maksas tās iedzīvotājiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot neatliekamo palīdzību un palīdzību akūtas  saslimšanas gadījumos par minimālu samaksu). Atšķirībā no totalitāras varas principiem padomju varas laikā, kur nebija ļauts pastāvēt privātīpašumam, bet pastāvēja bezmaksas medicīna un augstākā izglītība,  Latvijas valstī indivīdam jāspēj pašam sevi nodrošināt ar saviem līdzekļiem, tostarp,  maksājot par veselības aprūpes pakalpojumiem, bet savukārt, valsts atbalsta   privātīpašuma esamību un tā izmantošanu savu vajadzību nodrošināšanai un valsts ekonomikas funkcionēšanai, bet  nenodrošina indivīdam bez maksas visas vajadzības, tostarp veselības aprūpi, līdz ar to demokrātiskai valstij nav tiesību nacionalizēt privātīpašumu bez taisnīgas atlīdzības!”

-