Atzinums

Likumprojekta 5.panta pirmā daļa nosaka, ka: "Koku un krūmu ciršanas tiesības pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamajā teritorijā ietilpstošā meža zemē un ārpus meža ir akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži".
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām skaidrot turpmāko rīcību ar kokiem, ja to ciršanu veiks AS "Latvijas valsts meži" un koki attiecīgi paliek/ir valsts īpašums. 

-

Atbilstoši likumprojekta 8.panta pirmajai daļai paredzēts, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" organizē un nodrošina pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidi, kā arī ir atbildīga par pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidē iesaistīto institūciju darbu operatīvu koordinēšanu. Vienlaikus no likumprojekta 1.panta pirmās daļas izriet, ka pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveide aptver pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu, infrastruktūras izveidi, nekustamo īpašumu atsavināšanu un lietošanu. Arī likumprojekta anotācijā minēts, ka jēdziens "izveide" ir ne tikai būvniecība, bet arī citas ar to saistītas darbības, piemēram, nekustamo īpašumu atsavināšana. Tādējādi ir būtiski nošķirt, kāds ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" darbības tvērums.
Tāpat anotācijas 2.un 8.lp. arī minēts, ka pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras novietošanu un izbūvi realizētu arī NBS, kas jau šobrīd ir būvētājs saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 19.apakšpunktu un arī likumprojekta 8.panta trešajā daļā ir paredzēts, ka izbūvi var veikt arī NBS, tādējādi nav saprotams, kādos gadījumos izbūvi veiktu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un kādos NBS.
Ņemot vērā, ka likumprojektā attiecībā uz pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidi ir paredzēta vairāku institūciju kompetence, lūdzam precizēt likumprojektu, lai būtu saprotamas katras institūcijas kompetences joma, t.sk. precizēt likumprojekta 8.pantu, lai būtu saprotams, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" nodrošinātu infrastruktūras būvniecību (nevis organizētu nekustamo īpašumu atsavināšanu u.c.). 
Papildus likumprojekta 8.panta pirmajā daļā paredzēts, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atbildīga par pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidē iesaistīto institūciju darbu operatīvu koordinēšanu. Lūdzam skaidrot, ko šis uzdevums sevī ietver, kuru institūciju darbu VNĪ būtu jākoordinē, it īpaši, ņemot vērā to, ka likumprojekta 11.pantā paredzēts, ka Aizsardzības ministrija veic pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveides pārraudzību, lai kompetences jomas nepārklātos.

-

Likumprojekta 9.pants paredz, ka, lai nodrošinātu pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidi, visi nepieciešamie darbi (projektēšana, būvdarbi un ar tiem saistītie pakalpojumi), darbu veikšanai nepieciešamie materiāli, iekārtas un tehniskais nodrošinājums, kā arī citas preces un pakalpojumi tiek iegādāti, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.
Vienlaikus attiecībā uz plānoto izņēmumu, kas ļautu uz minēto līgumu noslēgšanu neattiecināt publisko iepirkumu regulējumu, anotācijā ir sniegts neskaidrs pamatojums. Proti, lai šādu izņēmumu likumprojektā noteiktu, to ir nepieciešams pamatot ar skaidru un konkrētu juridisko pamatojumu, kas izriet no publisko iepirkumu regulējuma.
Anotācijā šobrīd ir vispārīgi norādīts, ka pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu operatīva īstenošana ir nozīmīga valsts ārējās sauszemes robežas stiprināšanā un jebkura laikietilpīga procedūra vai sensitīvas informācijas nodošana trešajām personām var ietekmēt valsts drošību. Tāpat ir vispārīgi paskaidrots, ka Publisko iepirkumu likuma (PIL) 3. pantā un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma ( ADJIL) 4. pantā ir noteikti dažādi šo minēto likumu piemērošanas izņēmumi. Kā piemērs ir minēts ADJIL 4. panta ceturtajā daļā noteiktais, ka šo likumu nepiemēro, ja tā piemērošanas gadījumā pasūtītājam būtu jāsniedz tāda informācija, kuras izpaušana var radīt kaitējumu valsts drošībai, un ir saņemta attiecīga Ministru kabineta atļauja. 
Vienlaikus anotācijā tā arī nav skaidrots, pirmkārt, vai uz likumprojekta tvērumā ietilpstošajiem iepirkumiem ir attiecināms PIL vai ADJIL vai abu likumu regulējums. Otrkārt, tieši kurš no PIL un/vai ADJIL izņēmumiem pamato likumprojekta 9.pantā paredzēto regulējumu un kas ir apstākļi, kas to pēc būtības pamato. Ja pamatojums ir saistīts ar minēto sensitīvas informācijas apriti, tad atbilstoši PIL 3.panta astotajā daļā vai ADJIL 4.panta ceturtajā daļā minētajam ir nepieciešams skaidri to norādīt, sniedzot pamatojumu pēc būtības tam, ka attiecīgās informācijas aizsardzību nevar nodrošināt, ja konkrētajiem iepirkumiem tiktu piemērotas PIL vai ADJIL noteiktās iepirkuma procedūras, un tādējādi tiktu radīts apdraudējums konkrētajām valsts drošības aizsardzības interesēm (proti, nav pietiekoši tikai atsaukties uz faktu, ka konkrētie iepirkumi ir saistīti ar sensitīvu informāciju, bet jāpamato, kādēļ sensitīvās informācijas aizsardzību nevar nodrošināt iepirkuma kārtībā, turklāt ievērojot plašo instrumentu klāstu, ko attiecībā uz informācijas aizsardzību paredz publisko iepirkumu regulējums). Papildus, ņemot vērā, ka likumprojekta 9.panta tvērumā ietilptu pietiekami plašs iepirkumu klāsts, nepieciešamas arī skaidrot, vai un kā šis pamatojums attiecināms uz visiem plānotajiem iepirkumiem vienlīdz.
Kā piemēru šāda pamatojuma sniegšanai lūdzam skatīt Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā.

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām skaidrot, ko minētā likumprojekta ietvaros saprot ar vārdu "lietošanai", t.i., vai ar to tiek saprasta servitūta nodibināšana uz nekustamo īpašumu, kas nepieciešama pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei un attiecīgā nekustamā īpašuma vai tās daļas lietošana,  pārvietošanās pa citu personu īpašumā esošu nekustamo īpašumu.  Nepieciešamības gadījumā aicinām attiecīgi precizēt likumprojekta 1.panta 1.punktā ietverto vārdu "lietošana" vai arī attiecīgi to dzēst.

Vienlaikus, likumprojekta 6.panta otrā daļa nosaka, ka: "Ja pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveides darbu laikā ir nepieciešams lietot citus nekustamos īpašumus, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"  attiecīgo nekustamo īpašumu īpašniekus rakstveidā informē par pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izbūves darbu uzsākšanu ne vēlāk kā 10 dienas pirms to uzsākšanas".
Lūdzam skaidrot, ko minētā likumprojekta pantā saprot ar vārdu "lietot", ņemot vērā, ka minētā panta pirmā daļa nosaka: "Ja pie pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveides darbu veikšanas vietas nevar piekļūt no valsts autoceļa vai no pašvaldības ceļa, pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveides darbu veicējam ir tiesības pārvietoties pa privātpersonām piederošajiem ceļiem un citu nekustamo īpašumu teritoriju". 

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam skaidrot likumprojekta 2.panta otrajā daļā noteikto piebildi "t.i. pēc nepieciešamības sagatavo un izsniedz darba uzdevumu zemes ierīcības un mērniecības darbu veikšanai komersantam, kas pieaicinājis zemes ierīkotāju un mērnieku", proti, vai var būt gadījumi un kādi tie varētu būt, kad nav nepieciešams sagatavot un izsniegt darba uzdevumu zemes ierīcības un mērniecības darbu veikšanai, vienlaikus izvērtējot, vai likumprojektā ir nepieciešama šāda piebilde.

-

Ņemot vērā, ka zaudējumu atlīdzināšana paredzēta gan likumprojekta 3.panta sestajā daļā (paredzēta zaudējumu atlīdzināšana atbilstoši Civillikumā noteiktajai kārtībai), gan likumprojekta 6.panta ceturtajā daļā (paredzēta zaudējumu atlīdzināšana Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās), aicinām izvērtēt, vai šīs normas nebūtu salāgojamas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret privātpersonām. 

-

Aicinām likumprojekta anotācijā sadaļas  “Risinājuma apraksts” 6.punkta  3 rindkopu papildināt ar informāciju šādā redakcijā, ņemot vērā, ka aprakstītā problēma konstatējama  gan valsts autoceļu, gan pašvaldību autoceļu tīklā.

“Veicot ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, VNĪ līdzšinējā pieredze rāda, ka valsts un  pašvaldību autoceļi Latvijā bieži ir nolietoti un neatbilst prasībām. Tas savukārt rada problēmas būvdarbu laikā, jo būvdarbu veicējam nav iespējams uzdot ceļu atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī - ceļi jau sākotnēji ir bijuši nolietoti un neatbilstoši, tāpēc nepieciešams tos izbūvēt no jauna.
Vēršam uzmanību, ka valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildības “Latvijas Valsts ceļi” kompetencē ir pārvaldīt valsts autoceļu tīklu, kā arī veikt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas prasību izpildes pārbaudi un darbu uzraudzību, kā arī uzraudzīt pašvaldību autoceļu uzturēšanas atbilstību normatīvo dokumentu prasībām. Vienlaicīgi arī attiecīgām pašvaldībām ir pienākums nodrošināt ceļu pārbūvi atbilstoši to specifikai un uzturēt tos lietošanas kārtībā, pildot Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto  vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību. “

 

-