Atzinums

Aicinām Izglītības likumā skaidri nodalīt un ietvert atsevišķu regulējumu par privātajām mācību iestādēm, neattiecinot uz privātskolām un privātajiem bērnudārziem vispārējo regulējumu par valodu lietojumu mazākumtautību skolās, kā to jau paredz Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 2.1 punkts attiecībā uz izglītības ieguvi Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu, no vienas puses, un privāto izglītības iestāžu, no otras puses, tiesiskais regulējums ir nodalāms gan lietderības, gan juridisku apsvērumu dēļ.
Privātās izglītības iestādes vienmēr ir vecāku izvēle, to darbību finansē un organizē nevis valsts vai pašvaldība, bet privātpersonas. Tāpēc privātajām izglītības iestādēm jāatstāj lielāka brīvība mācību organizācijā, arī tiesības izvēlēties mācību valodu, savukārt bērniem un viņu vecākiem, ņemot vērā dažādos ģimenes apstākļus un uzskatus – jādod brīvība par saviem finanšu līdzekļiem privāto mācību iestāžu piedāvāto izglītību citā valodā izvēlēties un saņemt. Šī brīvība nenozīmē zemākas prasības attiecībā uz rezultātu, proti, privātajām izglītības iestādēm tāpat jānodrošina valsts valodas apguve, kas tiek pārbaudīta valsts noteiktā eksāmenā.
Arī tiesiskais regulējums attiecībā uz publiskām un privātām izglītības iestādēm atšķiras. Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 13. pants, kas diemžēl vispār nav minēts un nav analizēts likumprojekta anotācijā, kā arī nav ņemts vērā un nav komentēts sabiedrības iebildumu un priekšlikumu kopsavilkumā, paredz, ka personas, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Šī panta jēga ir tieši izglītības apgūšana privātajās mācību iestādēs galvenokārt savā, mazākumtautības valodā ar mērķi saglabāt savu nacionālo identitāti. Šāds regulējums minētajā konvencijā nav ietverts attiecībā uz valsts un pašvaldību izglītības iestādēm.
Satversmes tiesa vērtēja Izglītības likuma normas par valodu lietojumu privātskolās lietā Nr. 2018-22-01. Tiesnešu Jāņa Neimaņa un Artūra Kuča atsevišķās domās šajā lietā arī ir uzsvērts, ka valsts ir pārmērīgi iejaukusies privāto skolu darbības brīvībā. Turklāt tiesnesis Artūrs Kučs ir uzsvēris arī vienlīdzības principa pārkāpumu, jo izglītību var iegūt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, bet citās mazākumtautību valodās – nevar.
Tāpat Eiropas Padomes Venēcijas komisija 2020. gada 18. jūnijā ir izteikusi viedokli (CDL-AD(2020)012-e), ka privātskolām jāļauj nodrošināt izglītību mazākumtautību valodās un tās jāatbrīvo no obligātajām latviešu valodas lietošanas proporcijām, kas piemērojamas valsts skolām, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmu. Venēcijas komisija attiecībā uz privātskolām ir uzsvērusi, ka nodrošināt mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu un savu etnisko un kultūras identitāti ir Latvijas pienākums, kas izriet no tās starptautiskajām saistībām (119. punkts). Venēcijas komisija arī ir secinājusi, ka Latvijai ir jāpārskata regulējums par pirmsskolas izglītību, lai nodrošinātu, ka pie nacionālajām minoritātēm piederošās personas turpina baudīt iespēju apgūt savas valodas zināšanas, kas ir būtiskas mazākumtautību identitātes aizsardzībai un veicināšanai, kā arī lingvistiskās dažādības saglabāšanā Latvijas sabiedrībā (turpat).
Eiropas Cilvēktiesību tiesā šobrīd tiek izskatītas daudzas lietas par valodu lietojumu Latvijas izglītības iestādēs, tostarp lietas, kas ierosinātas pēc mūsu biedra un viņa bērnu pieteikumiem, Džibuti pret Latviju, Nr. 225/20 (par valodu lietojumu privātskolās) un Nr. 44641/20 (par valodu lietojumu privātpirmsskolās). Eiropas Cilvēktiesību tiesa nekad iepriekš nav vērtējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 2. panta (tiesības uz izglītību) iespējamo pārkāpumu tieši saistībā ar valsts noteikto valodu lietojumu privātskolās (ir vērtēts tikai valodu lietojums publiskajās skolās). Valstij ir jāņem vērā iespēja, kas šķiet visai reāla, ka attiecībā uz iejaukšanos valodu lietojumā privātskolās un privātpirmsskolās Eiropas Cilvēktiesību tiesa var atzīt tiesību uz izglītību pārkāpumu.
Ņemot vērā visu minēto, lūdzam papildināt likumprojektu, izslēdzot no valodu lietošanas ierobežojumu regulējuma privātās izglītības iestādes. Tas būtu sasniedzams, grozot likuma 9. panta 1.1 daļu un paredzot, ka privātajās izglītības iestādēs izglītību var iegūt valsts valodā vai citā valodā, vai arī papildinot likuma 9. panta otro daļu ar jaunu punktu, paredzot, ka citā valodā izglītību var iegūt privātajās mazākumtautību izglītības iestādēs (līdzīgi kā likuma 9. panta otrās daļas 1. punkts paredzēja līdz 2018. gada 22. marta grozījumiem Izglītības likumā).

-

Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 13. pants, kas diemžēl vispār nav minēts un nav analizēts likumprojekta anotācijā, paredz, ka personas, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Šī panta jēga ir tieši izglītības apgūšana privātajās mācību iestādēs galvenokārt savā, mazākumtautības valodā ar mērķi saglabāt savu nacionālo identitāti.
Eiropas Padomes Venēcijas komisija 2020. gada 18. jūnijā ir izteikusi viedokli (CDL-AD(2020)012-e), ka privātskolām jāļauj nodrošināt izglītību mazākumtautību valodās un tās jāatbrīvo no obligātajām latviešu valodas lietošanas proporcijām, kas piemērojamas valsts skolām, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmu. Venēcijas komisija attiecībā uz privātskolām ir uzsvērusi, ka nodrošināt mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu un savu etnisko un kultūras identitāti ir Latvijas pienākums, kas izriet no tās starptautiskajām saistībām (119. punkts). Venēcijas komisija arī ir secinājusi, ka Latvijai ir jāpārskata regulējums par pirmsskolas izglītību, lai nodrošinātu, ka pie nacionālajām minoritātēm piederošās personas turpina baudīt iespēju apgūt savas valodas zināšanas, kas ir būtiskas mazākumtautību identitātes aizsardzībai un veicināšanai, kā arī lingvistiskās dažādības saglabāšanā Latvijas sabiedrībā (turpat).

-

Var piekrist Valsts kancelejas 2022. gada 17. maija negatīvajam atzinumam, jo Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" II daļas 7. punkts nosaka, ka sākotnējās ietekmes izvērtēšanas procesā tiek nodrošināta mērķtiecīga sabiedrības līdzdalība. Sabiedrības iebildumu un priekšlikumu kopsavilkumā viedokļu dažādība diemžēl nepamatoti reducēta līdz diviem variantiem: ja nav izteikts atbalsts izglītībai tikai latviešu valodā valsts un pašvaldību mazākumtautību mācību iestādēs (no 1. līdz 594. numura) – nav ņemts vērā; ja ir izteikts atbalsts izglītībai tikai latviešu valodā valsts un pašvaldību mazākumtautību mācību iestādēs (no 595. līdz 673. numura) – priekšlikums izvērtēts, sagatavojot un pilnveidojot iesniegtā projekta redakciju. Taču nav diferencēti un nav izvērtēti vairāki iebildumi un priekšlikumi no 1. līdz 594. numura, kuros lūgts neattiecināt uz privātskolām un privātajiem bērnudārziem vispārējo regulējumu par valodu lietojumu valsts un pašvaldību mācību iestādēs, un ap 15 priekšlikumiem no 595. līdz 673. numura, kuros izteikts atbalsts izglītībai tikai latviešu valodā vienīgi valsts un pašvaldību mazākumtautību mācību iestādēs, tādējādi atsakoties no privāto izglītības iestāžu valodu lietošanas ierobežojumiem. Vēl jo vairāk – nav skaidrs, kā tieši daži priekšlikumi no 595. līdz 673. numura izvērtēti, kādā veidā un virzienā sagatavota un pilnveidota iesniegtā projekta redakcija. Lūdzam skaidrot, vai tiesību akta izstrādes procesā tiešām tika nodrošināta sabiedrības līdzdalība, kā arī papildināt anotāciju ar informāciju ar pilniem sabiedrības līdzdalības rezultātiem, visu iebildumu un priekšlikumu pamatgrupu izvērstiem komentāriem.

-