Atzinums

Ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu, ka meža ieaudzēšana nav pieļaujama īpaši aizsargājamos biotopos vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs ne tikai sējot un stādot, bet arī aizaudzējot ar krūmiem un kokiem.
Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7.panta trešās daļa paredz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma mērķis ir veicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Prasība uzturēt zemi labā vides stāvoklī izrietot no tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē un nodrošinot ilgtspējas principa ievērošanu. Līdz ar to zālāju neuzturēšana un aizaudzēšana ar krūmiem un kokiem jau šobrīd ir nevēlama bezdarbība.
Tāpat īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes aizsardzība ir jānodrošina neatkarīgi no tā, ir vai nav izveidots mikroliegums. Piemēram, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 5.novembra spriedumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 30002000051121
ir norādīts, ka: “Īpašuma tiesības sevī ietver tiesības īpašniekam izmantot savu īpašumu tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu. Tomēr īpašuma tiesību īstenošanai ir sociālas robežas – tās nevar tikt izmantotas pretēji sabiedrības interesēm. Ilgtspējības princips neprasa, lai vides intereses tiktu paceltas pāri ekonomiskajām interesēm, taču prasa, lai tās ņemtu vērā kā vienlīdz svarīgas (skat. Satversmes tiesas 2011.gada 3.maija sprieduma lietā Nr. 2010-54-03 9.3. apakšpunktu)”. Tātad mērķis ir sabalansēt dažādās vajadzības un integrēt dabas aizsardzības prasības arī citu nozaru normatīvajos aktos.
Ņemot vērā Zemkopības ministrijai noteiktās funkcijas, Zemkopības ministrija ir atbildīgā ministrija par ekoloģiski jutīgo zālāju (arī bioloģiski vērtīgie zālāji) saglabāšanu saistībā ar lauksaimniecības politikas ieviešanu. Attiecīgi Zemkopības ministrijai noteikumu projekts būtu jāskatās un jāpamato plašāk – tai skaitā saistībā ar pieejamo lauksaimniecības zemi un nosacījumiem šajā jomā, jo pārāk liels īpatsvars zālāju tiek aparts, kas var rezultēties ar nepieciešamību lauksaimniekiem iekoptajās lauksaimniecības zemēs sēt zāli. Līdz ar to saprātīgāk būtu nevis veicināt zāles audzēšanu iekoptos laukos, bet gan pasargāt esošos zālājus no apmežošanas.

Vienlaikus lūdzam precizēt arī anotāciju.

3.3. teritorijās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav reģistrētas Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā kā īpaši aizsargājami biotopi vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.

Uzturam iebildumu par egļu īpatsvara samazināšanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās. Norādām, ka virszemes ūdensobjektu aizsargjosla daudzās teritorijās ir vienlaikus arī applūstošā teritorija (paliene), kur esošais mitruma režīms nav piemērots egļu mežaudžu veidošanai (kas var novest pie to bojāejas vai novājināšanās un secīgi kaitēkļu savairošanās riskiem), līdz ar to caur normatīvo regulējumu tomēr būtu jāvirza piemērotāku koku sugu izvēle meža ieaudzēšanai atbilstoši dabiskajiem apstākļiem virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā.

-