Atzinums

Pievienojamies Latvijas Dabas fonda 27.01.2025 atzinumā paustaustajam viedoklim un pilnībā atbalstām Izziņā 24-TA-453, kas datēta ar 20.01.2025 (turpmāk – izziņa), VARAM  33. punktā pausto ierosinājumu papildināt likumprojektu, norādot instititūcijas, kuras atbilstoši savai kompetencei kontrolēs lēmumā par paredzētās darbības akceptēšanu iekļauto nosacījumu ievērošanu, t.sk. monitoringa veikšanu. Pievienojamies LDF paustajam, ka īpaši aktuāls šis jautājums ir saistībā ar vēja parku būvniecību, jo IVN ziņojumos ietvertie ietekmi mazinošie pasākumi lielā mērā balstās uz dažādu nosacījumu ievērošanu un monitoringu.  Patlaban nav skaidrs mehānisms, kā tiks kontrolēta kompetentās institūcijas lēmumā ietverto nosacījumu ievērošana, tostarp arī monitoringa veikšana, un kā notiks darbības veicējam juridiski saistošu lēmumu pieņemšana, kas var izrietēt no monitoringa rezultātiem. Šī sītuācija būtiski apgrūtina vēja parku un citu projektu ietekmes uz dabu uzraudzību un līdz ar to –atjaunīgās enerģijas projektu ilgtspēju. 

Pilnībā atbalstām arĪ izziņas 47. punktā un 48. punktā VARAM minēto un lūdzam likumdevēju labot būtiskas, praksē pierādījušās nepilnības tiesību aktā, kuras rezultātā patlaban atbildīgajām iestādēm nav pietiekoša deliģējuma kontrolēt un sodīt par ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumā iekļauto prasību neievērošanu attiecībā uz infrastruktūras objektiem. Arī tas arī ir sevišķi svarīgi kontekstā ar pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem. Šādi gadījumi, kad dabas aizsardzības un citas noteiktās ieteikmi mazinošās prasības praksē netiek ievērotas, un  no tā cieš dabas vērtības, ne tikai rada reālu kaitējumu dabai, bet arī met ēnu uz atjaunīgās enerģijas nozares prestižu un kaitē vēja parku un citu atjaunīgās enerģijas projektu pieņemšanai sabiedrībā. Šiem aspektiem būtu jābūt KEM, kā atbildīgās ministrjias par atjaunīgās enerģijas attīstību un vides prasību ievērošanu absolūtai prioritātei. Šie VARAM (DAP) ierosinātie grozījumi, mūsuprāt, ir skaidri, pieredzē balstīti un pamatoti, tie norāda uz acīmredzamiem “caurumiem” esošajos tiesību aktos.

Pievienojamies arī izziņas 41. punktā esošajam VARAM ierosinājumam  iekļaut prasību par IVN zinojumu un pavadošo datu saglabāšanu publisku – tas šobrīd nav kompetentās iestādes pienākums, bet arī IVN izstrādātājam vai pasūtītājam tā nav obligāta prasība pēc noteikta (salīdzinoši īsa) termiņa. Pēc būtības nav izšķiroši, kurai no iesaistītajām pusēm tiek noteikta šāda atbildība (pasūtītājam, IVN veicējam vai lēmumu pieņemošajai iestādei), Tomēr publiska piekļuve IVN ziņojumam un pavadošajiem atzinumiem arī pēc tā nodošanas un iestādes gala lēmuma pieņemšanas ir kritiski svarīga ne tikai kontrolējošajām iestādēm, bet arī sabiedrībai – gan vērtējot IVN procesus, kas attiecas uz blakus esošo vai to pašu teritoriju, gan, lai analizētu un vērtētu IVN ziņojumā iekļauto secinājumu izpildi praksē. Šāda prasība ir ļoti atbalstāma un nepieciešama sevišķi šobrīd, lai uzlabotu infrastruktūras, sevišķi šobrīd ļoti straujā attīstībā esošo atjaunīgās enerģijas projektu caurspīdīgumu, turklāt radot arī kompetentājām iestādēm iespējas IVN ziņojumos iekļauto informāciju salīdzināt un vieglāk novērtēt, vai ir pietiekami novērtētas potenciālās kumulatīvās ietekmes, kas veidojas, piemēram, vēja parkiem attīstoties salīdzinoši tuvu vienam pie otra (kas IVN ziņojumos ir obligāti jāietver infrastruktūras objektiem, ja tie veidojas netālu jau esošajiem vai plānotajiem un pastāv iespēja veidoties kumulatīvām, negatīvām ietekmēm). Lūdzam ministriju konsultēties atbildīgajām iestādēm un citām ministrjiām un censties rast risinājumu tehniskajai problēmai par datu uzglabāšanu, lai sabiedrība varētu IVN ziņojumus vērtēt un kontrolējošās iestādes savu darbu veikt pēc būtības jau tuvākajā laikā, kāmēr apspriešanā un izstrādē ir tik daudzi IVN ziņojumi.







 

-