Atzinums

Lūdzam izteikt 9.1.1. uzdevumu šādā redakcijā: "VARAM sadarbībā ar Latvijas Teritoriālplānotāju asociāciju izvērtēt iespējas tiesību aktos noteikt teritorijas plānošanas dokumentu tvērumu, kuriem nav jāveic stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums." Tādējādi tiks atspoguļots reālais nodoms, kas ir precizēt tiesību aktus, nosakot, kādos gadījumos teritorijas plānošanas dokumentiem nav jāveic stratēģiskais IVN (nevis noteikt kritērijus obligātai stratēģiskā IVN veikšanai).

-

Lūdzam svītrot 5.3.1. uzdevumu,jo Latvijai pašlaik nav pieejama informācija, kas pamatotu minēto kritēriju pārskatīšanu, un pārskatīšanai nav paredzēti resursi. Pie tam likumdošanas grozījumi jāveic kompleksi, nevis steigā, grozot atsevišķus punktus. Lūdzam atstāt tikai 5.3.2. apakšpunktā noteikto uzdevumu, kas ietvers arī 5.3.1. uzdevuma izpildi ar termiņu 31.12.2025.

-

Lūdzam svītrot infoziņojuma projekta 5.3. sadaļas 4. rindkopā tekstu "Būtu jānorāda, ka kritēriji IVN procesa īstenošanai nav pārskatīti kopš likuma apstiprināšanas, t.i. kopš 1998.gada." VARAM norāda, ka likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. un 2. pielikumā noteiktās darbības ir precizētas vairākkārtīgi.

-

Lūdzam 5.3. sadaļas 2. rindkopā svītrot tekstu "kā arī paplašinājusi obligātā IVN procesa piemērošanu (gan IVN, gan sākotnējais izvērtējums)." VARAM norāda, ka Latvija nav paplašināti piemērojusi ES regulējuma prasības, ir izmantotas ES regulējumā ietvertās dalībvalstu rīcības brīvības, lai IVN nepiemērotu jau no kritērija "nulle".

-

Lūdzam 5.2.4. uzdevuma tekstā svītrot vārdus "vides un", tādējādi izsakot to šādā redakcijā: "Iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem centralizētai datu iegūšanai dabas vērtību monitoringam, kas citā starpā būtu izmantojams IVN procesā.", ņemot vērā, ka dabas vērtības ir tās, par kurām nepieciešami centralizēti dati un kurām veic monitoringu.

-

Lūdzam svītrot 5.2.2. uzdevumu, ņemot vērā likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 17. panta 1.¹ daļā noteikto: "(1¹) Šā panta pirmajā daļā paredzēto ziņojumu izstrādā speciālisti ar atbilstošu izglītību. Kompetentā institūcija, izsniedzot programmu, norāda minimālās prasības attiecībā uz akadēmisko vai profesionālo augstāko izglītību, kāda nepieciešama ziņojumā iekļaujamo paredzētās darbības ietekmju vērtējumu sagatavošanai. Ziņojumā ietver to speciālistu sarakstu (norādot izglītību), kuri sagatavojuši paredzētās darbības ietekmju vērtējumus."

-

Lūdzam izteikt 5.2.1. uzdevumu šādā redakcijā: "Digitalizēt un darīt publiski pieejamu informāciju par uzsāktajiem un pabeigtajiem IVN".

Vienlaikus norādām, ka uzdevuma izpildei nepieciešams papildu finansējums un citi resursi, kas šobrīd nav paredzēti.

-

Lūdzam infoziņojuma 5.1. sadaļas 6.rindkopā esošo tekstu "Privātpersonas norāda, ka tiem nav skaidrs, kāda informācija un kādā apjomā ir iesniedzama atbildīgajai institūcijai sākotnējā izvērtējuma vajadzībām" izteikt šādā redakcijā: "Lai gan normatīvais regulējums noteic iesnieguma saturu sākotnējā izvērtējuma veikšanai, privātpersonas norāda, ka tās novērtētu papildu skaidrojošus materiālus, kas vienkāršā un uzskatāmā veidā skaidrotu, kādi principi jāievēro un kāda informācija ir sniedzama atbildīgajām institūcijām, lai veicinātu efektīvu paredzētās darbības potenciālo ietekmju izvērtēšanu un attiecīgi IVN nepieciešamību".

Piedāvājums izteikt jaunā redakcijā norādīto tekstu, lai atspoguļotu to, ka normatīvais regulējums ir noteikts, bet personām nepieciešams papildu skaidrojošs materiāls.

-

Lūdzam izteikt infoziņojuma projekta 5.1. sadaļas 4. rindkopā esošo tekstu "Savukārt, regulējums par sākotnējā izvērtējuma veikšanu ir vispārīgs, sākotnējā izvērtējuma kritēriji ir plaši interpretējami, kas izpaužas arī tiesu praksē. Neskaidrs regulējums un dažādas pieejas un dažādu interpretācijas metožu pielietojums līdzīgos gadījumos var novest pie pretējiem secinājumiem. Ņemot vērā, ka tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa par “piesardzības principa” piemērošanu, t.i. šaubu gadījumā paredzētās darbības ierosinātājam ir pienākums veikt visas nepieciešamas darbības, lai pārliecinātos par sākotnējā izvērtējuma nepieciešamību, atbildība par normatīvā regulējuma “pareizo izpratni” un atbilstošu piemērošanu ir uzlikta uz privātpersonu." citā redakcijā. Nepiekrītam, ka regulējums sākotnējā izvērtējuma veikšanai ir vispārīgs, kā arī nepiekrītam, ka viedoklim par to, ka atbildība par normatīvā regulējuma interpretāciju ir uzlikta privātpersonai.

Darbības, kurām nepieciešams veikt sākotnējo izvērtējumu, noteiktas IVN likuma 2. pieikumā. Vienlaikus, saskaņā ar ES regulējumu, IVN likuma 2. pielikumā minētās darbības ne vienmēr ir noteiktas ar konkrētu skaitlisko kritēriju, attiecīgi radot nepieciešamību interpretēt minēto darbību. Ja paredzētās darbības ierosinātājam ir šaubas par to, vai paredzētajai darbībai nepieciešams sākotnējais izvērtējums, tas vēršas pie Valsts vides dienesta.

Lūdzam 3.5.1.1. uzdevumā izdalīt atsevišķi nepieciešamos grozījumus likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un noteikt termiņu 31.12.2024. un nepieciešamos grozījumus MK 13.01.2015. noteikumos Nr. 18 ar termiņu 31.12.2025., jo no likumiem izrietošos tiesību aktus var grozīt tikai pēc tam, kad izgrozīts likums.

-

Lūdzam infoziņojuma projekta 14. lapas 5. rindkopā aizstāt vārdus: "neapstiprināt ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu" ar "nesniegt akceptu paredzētajai darbībai", kas pēc formulējuma un būtības atbilst likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu".

-

Lūdzam izteikt tekstu infoziņojuma projekta 14. lapas pirmajā rindkopā: "Latvijas gadījumā atzinumu par IVN procesu sagatavo Vides pārraudzības valsts birojs kā kompetentā institūcija, savukārt, paredzētās darbības akceptu sniedz pašvaldības dome. Šāda prakse nav korekta, ietekmes uz vidi novērtējuma process ir ekspertu sagatavots vērtējums par plānotās būvniecības (ja darbība ir būvniecība) ietekmi uz vides un dabas vērtībām, kā arī iespēju kaitīgo ietekmi novērst (risinājumi)." šādā redakcijā: "Latvijas gadījumā atzinumu par IVN ziņojumu sniedz Vides pārraudzības valsts birojs kā kompetentā institūcija, savukārt, paredzētās darbības akceptu vispārējā kārtībā sniedz pašvaldības dome. Pieredze ir parādījusi, ka gadījumā, ja pašvaldība pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptu, pastāv risks, ka lēmums ir balstīts nevis ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma secinājumos un kompetentās institūcijas atzinumā, bet gan politiskos apsvērumos."

VARAM ieskatā infoziņojumā nebūtu jāmin, ka esošā prakse nav korekta, bet gan jāuzsver, ka pie pašreizējās sistēmas pastāv risks par politisku kādas darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu.

-

Lūdzam izteikt 3.5.1. sadaļas pirmo rindkopu šādā redakcijā: "Paredzētās darbības akcepts ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts attiecīgās valsts institūcijas, pašvaldības, citas likumā noteiktās institūcijas vai Ministru kabineta lēmums par atļauju uzsākt paredzēto darbību. Vispārējā kārtībā lēmumu par paredzētās darbības akceptu pieņem pašvaldības dome, kas ir politiskais līmenis."

-

Lūdzam 3.2.1.3. uzdevumam noteikt termiņu 31.12.2025., jo 2024. gadā paredzēts grozīt likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", bet 2025. gadā no tā izrietošos MK noteikumus.

-

Lūdzam sadalīt 3.1.2.2. uzdevumu atsevišķos apakšuzdevumos, jo grozījumi nepieciešami gan likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", gan no tā izrietošajos MK 13.01.2015. noteikumos Nr. 18, taču, saskaņā ar tiesību aktu izstrādes principiem, MK noteikumus var grozīt tikai pēc attiecīgo likuma grozījumu pieņemšanas. Attiecīgi lūdzam noteikt termiņu 31.12.2024. likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" grozījumiem, bet MK 13.01.2015. noteikumu Nr. 18 grozījumiem 31.12.2025.

Papildus lūdzam izteikt 3.1.2.2. uzdevuma b) apakšpunktu šādā redakcijā: "b) precizēt esošās prasības apkārt esošo teritoriju un nekustamo īpašumu īpašnieku informēšanai", ņemot vērā, ka robežojošo īpašumu īpašnieki jau šobrīd tiek informēti saskaņā ar MK 13.01.2015. noteikumiem Nr.18. Ar grozījumiem ir paredzēts papildināt esošās prasības, nosakot, piemēram, ka jāinformē ne tikai robežojošo teritoriju īpašniekus, bet arī, piemēram, to īpašumu īpašniekus, kurus no paredzētās darbības teritorijas atdala upe vai ceļš, un veikt citus precizējumus.

Kā arī lūdzam no b) apakšpunkta svītrot tekstu iekavās "ĢEOportāla funkcionalitāte, par to, ka ir uzsākts IVN process", jo IVN procesa digitalizācija ir jau ietverta 5.2.1. uzdevumā. Pie tam pagaidām tiek aplēstas optimālākās iespējas šīs informācijas ietveršanai kādā no esošām sistēmām, tai skaitā tiek vērtētas ispējas IVN procesu atspoguļot nevis Ģeoportālā, bet TAPIS sistēmā.

-

Infoziņojuma projekta 8. lapas 1.rindkopā
Lūdzam izteikt tekstu: "Pēc ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes sabiedrībai tiek nodrošināta iespēja apspriest procesa ietvaros izdarītos secinājumus par plānotās darbības ietekmi uz vidi un piedāvātos pasākumus ietekmes mazināšanai" šādā redakcija: "Pēc ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma izstrādes sabiedrībai tiek nodrošināta iespēja apspriest procesa ietvaros izdarītos secinājumus par plānotās darbības ietekmi uz vidi un piedāvātos pasākumus ietekmes mazināšanai"

-

Infoziņojuma projekta 7. lapas 2.rindkopā

Lūdzam izteikt tekstu: "Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” paredz divus sabiedrības līdzdalības posmus, sabiedriskā apspriešana pirms ietekmes uz vidi procesa uzsākšanas ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātu (secinājumu) sabiedriskā apspriešana." šādā redakcijā: "Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” paredz divus sabiedrības līdzdalības posmus, sabiedriskā apspriešana pirms ietekmes uz vidi procesa uzsākšanas un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātu (secinājumu) sabiedriskā apspriešana."

-

Infoziņojuma projekta 6. lapas 1. rindkopā

Lūdzam izteikt tekstu: "Jāņem vērā, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem tiek veikts stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums, lai [..]." šādā redakcijā: "Jāņem vērā, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, tiek veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, lai [..]".

Precizējums nepieciešams, lai neradītu maldīgu priekšstatu, ka normatīvie akti paredz veikt stratēģisko IVN pilnīgi visiem plānošanas dokumentiem.

-

Lūdzam mainīt  5.2.3. punktā noteikto termiņu no 2024. gada uz 2025. gadu.

-

Lūdzam 7.1.1. punktā kā atbildīgo norādīt Zemkopības ministriju, jo Meža likums ir tās pārziņā.
Vienlaikus norādāms, ka koku ciršanas jautājumi pārsniedz teritorijas attīstības plānošanas dokumentu tvērumu (katrs viens koks pilsētā un ciemos nav teritorijas plānošanas jautājums).
Šobrīd izstrādes procesā esošajos MKN 240 grozījumos ir ietverta jauna norma, kas nosaka, ka, plānojot jaunu apbūvi teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt procentuālu platību no publiskiem mērķiem paredzētās teritorijas daļas, kas paredzēta publiskajai ārtelpai, koplietošanas apstādījumu (kas neietilpst ielu, ceļu un laukumu teritorijās) veidošanai.
Bet tas nenozīmē, ka teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā būtu jānorāda vēlamais koku skaits kādā teritorijā.
 

-

Lūdzam noteikt samērīgāku termiņu 5.4.1. uzdevuma izpildei.
Šobrīd apvienoto novadu pašvaldības izstrādā jaunos teritorijas plānojumus un atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktam šie teritorijas plānojumi jāizstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim. Proti, 5.4.1. punktā minētā informācija pašvaldībām nepieciešama jau šobrīd, tādējādi VARAM lūdz minēto termiņu noteikt 01.09.2024. (esošā 01.06.2025. vietā).

-

Lūdzam svītrot VARAM kā līdzatbildīgo 4.6.1. punktā ietvertā uzdevuma izpildei, jo gaisvadu līniju pārvietošanas pazemē jautājumi nav piekritīgi VARAM. Tāpat lūdzam svītrot šī punkta 3. apakšpunktu, jo MKN 240 5. punkts jau šobrīd noteic, ka inženiertīklus un objektus var izvietot visās teritorijās, lai nodrošinātu esošo un plānoto objektu funkcijas.
MKN 500 2.16. apakšpunkts noteic, ka inženiertīkls ir būvju kopums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem. Attiecīgi minētais uzdevums nav teritorijas plānošanas jautājums, bet nekustamo īpašumu, kuru skar komunikāciju izbūve, kā arī ielas sarkano līniju, kas domātas komunikāciju izvietošanai, jautājums.
 

-

Lūdzam svītrot 4.4.1. punkta pēdējo teikumu, jo Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma (TAPIS) jau no 2015. gada nodrošina iespēju jebkurai personai pieteikties elektronisku paziņojumu saņemšanai par attiecīgajā teritorijā izstrādē nodotajiem plānošanas dokumentiem, kā arī iespēju sekot līdzi plānošanas dokumentu izstrādes etapiem.

-

Lūdzam precizēt (skaidri formulēt) 4.3.2. punktā ietverto uzdevumu, jo, pirmkārt, pašvaldībām nevar būt nekādas citas intereses, kā vien sabiedrības, otrkārt, no uzdevuma nav skaidrs, vai runa ir par institūciju sniegtajiem nosacījumiem detālplānojumu izstrādei vai par detālplānojumā ietvertajām teritorijas izmantošanas un apbūves normām.

-

Lūdzam svītrot 4.2.1. punktā ietverto atsauci uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu. MKN 240 6. punkts noteic, ka, stājoties spēkā jaunam teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam, var turpināt likumīgi uzsākto teritorijas izmantošanu. Jebkuru jaunu teritorijas izmantošanu veic atbilstoši spēkā esošajam teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam. Savukārt 19.01.2024. stājās spēkā MKN 53, ar kuriem precizēts MKN 628 92. punkts, nosakot, ka saistošo noteikumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu noslēguma jautājumos norāda tos saistošos noteikumus, kuri zaudē spēku, kā arī var norādīt nosacījumus izstrādes procesā esošo detālplānojumu pabeigšanai un termiņu to detālplānojumu īstenošanas uzsākšanai, kas apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem.

-

Lūdzam svītrot ziņojuma 4.1. punkta otrās rindkopas pēdējo teikumu. Minētais ir ne vien pretrunā Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 15. punktam, bet arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtajai daļai (vietējām varām piešķirtās pilnvaras parasti ir pilnīgas un ekskluzīvas. Cita, centrālā vai reģionālā vara, nedrīkst tās apstrīdēt vai ierobežot, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā).

-

Lūdzam precizēt 3.5.1.2. punktu, jo jau līdz šim ir spēkā pieeja, ka MKN 240 nosaka katras funkcionālās zonas pilno atļauto izmantošanas veidu apjomu un pašvaldība var tikai samazināt gan izmantošanas veidu skaitu, gan precizēt MKN 240 3. pielikuma izmantošanas veidu aprakstus, samazinot tos, bet ne papildinot. Tā veidota arī Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) autorizētās daļas funkcionalitāte, kurā, izmantojot veidnes, tiek sagatavoti  teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. VARAM šobrīd gatavo grozījumus MKN 240 un skaidrības labad tajos paredzēts ietvert  jaunu 19.¹ punktu, kas noteiks, ka atļauto izmantošanas veidu uzskaitījumu konkrētajā funkcionālajā zonā, var samazināt atbilstoši attiecīgās teritorijas plānotajai attīstībai un specifikai.
Vienlaikus uzsverams, ka priekšlikumi par MKN 240 grozījumiem tiek izdiskutēti VARAM izveidotās teritorijas plānotāju darba grupas teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveidei sanāksmēs, lai pilnveidotu arī teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ietveramo saturu.
 

-

Lūdzam svītrot 3.5.1.1. punktā pirmo teikumu “Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, jo minētais likums neregulē akceptu paredzētajai darbībai.

-

VARAM nevar piekrist 3.3. punkta 5. apakšpunktā ietvertajam priekšlikumam ieviest ārpustiesas strīdu izskatīšanas mehānismu normatīvajam regulējumam neatbilstošo tehnisko noteikumu gadījumā. Administratīvais process ir kompromisu meklēšana. Ja izslēdz tiesu, kas var pieņemt nepārsūdzamu gala nolēmumu, tad kurš būs tas strīda izšķiršanas subjekts, ja puses nespēs vienoties?
Administratīvais process paredz – lēmumus / aktus var apstrīdēt (augstākā iestādē) un pārsūdzēt (tiesā).
 

-

Iebilstam 3.2.1.1., 3.2.1.2. punktam par institūciju kompetences apšaubīšanu. MKN 628 51. punkts noteic, ka institūcijas nosacījumus un atzinumus sniedz savas kompetences ietvaros. Savukārt MKN 628 59. punkts skaidri nosaka atzinumu sniegšanas pamatojumu: pārbauda institūcijas sniegto datu nemainību (īpaši to vērtē LĢIA, DAP), risinājumu atbilstību nozares normatīviem un politikas plānošanas dokumentiem, konkrēto risinājumu atbilstību nosacījumiem. MKN 628 62. punkts noteic, ja institūcija noteiktajā termiņā nav sniegusi nosacījumus un atzinumu vai nav informējusi par atzinuma sniegšanas termiņa pagarinājumu, tiek pieņemts, ka tai nav publiskas intereses par attiecīgo plānošanas dokumentu. Proti, institūcijas pārstāv publiskas intereses.
Jautājumi, kurus institūciju nosacījumus ņemt vērā obligāti un kurus ignorēt, ir prakses jautājums, nevis normatīvajos aktos nosakāms pienākums. Turklāt jau Satversmes tiesas judikatūrā ir atzīts, ka institūciju, tāpat kā privātpersonu iebildumus, var neņemt vērā, to argumentēti pamatojot.
 

-

3.2.1. punkta piektā rindkopa par ceļu stāvokļa neatbilstību teritorijas plānojuma atļautajai izmantošanai pārsniedz teritorijas attīstības plānošanas tvērumu – teritorijas plānojums un lokālplānojums ir ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumenti (līdz 25 gadiem), kam nav saistības ar ceļu tehnisko stāvokli (tie var tikt izbūvēti / laboti / likvidēti neatkarīgi no plānošanas dokumentā ietvertās atļautās izmantošanas).
Līdzīgi pašvaldības nav tiesīgas izvirzīt prasību par centralizēto ūdenssaimniecības tīklu izbūvi, jo to izbūve ir pašvaldības autonomajās funkcijās (pašvaldība ir tiesīga prasīt pieslēgties centralizētajiem tīkliem, bet ne tos izbūvēt).
 

-

Saistībā ar 3.2.1. punkta trešajā rindkopā pausto: “teritorijas plānošanas dokumentiem ir jākalpo par galveno informācijas avotu, kas ļautu vispusīgi novērtēt teritorijas attīstībai pastāvošos priekšnosacījumus, tai skaitā infrastruktūras pieejamību un iespēju saņemt īpašumam nepieciešamos pakalpojumus, piemēram, elektrības pieslēgumu, centralizētos ūdens un kanalizācijas pakalpojumus, siltumapgādi” norādām, ka teritorijas plānojumā (jo īpaši jauno novadu mērogā) ne vienmēr būs rodama atbilde par konkrēta īpašuma iespējām pieslēgties komunikācijām (prasība pārsniedz teritorijas plānošanas dokumentu tvērumu, jo īpaši, ka teritorijas plānojums ir vērsts uz nākotnes attīstības iespējām).

-

Lūdzam izvērtēt 3.2.1. punkta otrajā rindkopā ietverto apgalvojumu: “Primāri  teritorijas plānojumam ir jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai konkrētajā teritorijā apbūve ir pieļaujama, kāda apbūve ir pieļaujama un kādi ir apbūves pieļaujamie rādītāji.” Pirmkārt, būvniecība nav primārais un vienīgais, kāpēc tiek plānota teritorijas attīstība. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 2. pants noteic, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku. Otrkārt, jau šobrīd teritorijas plānojumā, kas ir ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments (līdz 25 gadiem), pašvaldības noteic katras teritorijas atļauto izmantošanu, apbūves pieļaujamos rādītājus u.c. prasības.
 

-

Aicinām kritiski izvērtēt 3.1.2. punkta otrās rindkopas pēdējo teikumu: “Atkārtotā sabiedriskajā apspriešanā būtu pienākums vērtēt tādus saņemtos priekšlikumus un iebildumus, kas attiecas uz likumības aspektiem” un 3.1.2.1. punkta teikumu: “Tāpat būtu jānosaka, ka jaunie iebildumi būtu pamatojami ar piedāvāto noteikumu neatbilstību normatīvajam regulējumam [..]”.
Kā valsts pārvalde, tā arī pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas drīkst darboties tikai likuma ietvaros, to rīcība, lēmumi un izdotie normatīvie akti nedrīkst būt pretrunā MK noteikumiem, likumiem un Satversmei. Ņemot vērā, ka Informatīvais ziņojums satur priekšlikumu atbildīgajai ministrijai nevērtēt lokālplānojumus, ja par tiem nav saņemti apstrīdēšanas iesniegumi, tad minētie teikumi par likumības aspektiem pēc savas būtības var veicināt izpratni, ka plānošanas dokumenti, kas tiek apstiprināti saistošo noteikumu veidā, var saturēt prettiesiskas normas, ja par tām sabiedrība nav norādījusi un arī atbildīgajai ministrijai nebūs ļauts uz to norādīt.
 

-

Lūdzam precizēt (skaidri formulēt) 3.1.1.1. punktā minēto uzdevumu “noteikt sabiedriskās apspriešanas mērķus un tvērumu [..]”. Jau šobrīd sabiedriskās apspriešanas mērķis ir noskaidrot sabiedrības viedokli, personām nodrošinot tiesības iesniegt priekšlikumus vai iebildumus par plānošanas dokumentiem un paredzēto ieceru īstenošanu. Turklāt jāņem vērā, ka katrā no minētajiem posmiem apspriešanas objekts ir cits.

-

Lūdzam visā tekstā precizēt, ka normatīvā akta spēks ir teritorijas plānojumam un lokālplānojumam. No esošās redakcijas izriet, ka visi teritorijas plānošanas dokumenti ir normatīvie akti, kas neatbilst patiesībai (detālplānojumi ir vispārīgie administratīvie akti, arī tematiskie plānojumi, ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas nav normatīvie akti).

-

Informatīvā ziņojumā pie sadaļas "3.2.1. kompetento institūciju iesaiste teritorijas plānošanas procesos" paredzēts risinājums "3.1.2.5. Precizēt normatīvo regulējumu, nosakot pienākumu paziņot īpašniekam par tā īpašumā konstatētiem biotopiem, kas rada apgrūtinājumu un ierobežo teritorijas plānojumā pieļauto nekustamā īpašuma attīstību, ja biotopu kartēšana un reģistrācija datu bāzē “Ozols” ir notikusi pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas. Nodrošināt īpašniekam tiesības apstrīdēt tā īpašumam noteiktos aprobežojumus".
Pasākums ir dzēšams, jo:
1) vispārīgi biotopa konstatēšana nerada apgrūtinājumu (izņemot, ja tiek veidota īpaši aizsargājama dabas teritorija, mikroliegums utml.), jo jau līdz šim konstatētie ES nozīmes biotopi tiek iznīcināti apbūves, mežizstrādes, lauksaimnieciskās u.c. darbību rezultātā;
2) "Dabas skaitīšanas" projekta ietvaros visi īpašnieki tika informēti par konstatēto biotopu, tāpat izstrādājot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu, īpašnieki tiek iesaistīti;
3) dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS nav iespējams juridiski sasaistīt biotopa reģistrācijas laiku ar teritorijas plānojuma apstiprināšanu (pie tam, dabas dati lielākoties tiek izsniegti pie sākotnējām teritorijas plānošanas dokumentu projektu redakcijām, kas var būt vairākus mēnešus - gadus pirms plānojuma apstiprināšanas);
4) visupirms nepieciešama būtiski lielāka privātpersonu e-adreses aptvere (un tās praktiska lietošana), lai būtu iespējams ieviest automatizētākus īpašnieku informēšanas rīkus par no jauna reģistrētiem biotopiem.
5) par aprobežojumu apstrīdēšanu- īpaši aizsargājamas dabas teritorijas noteic Saeima vai Ministru kabinets, attiecīgi tos apstrīd Satversmes tiesā. Pirms īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanas tiek informēti visi zemes īpašnieki, kas var izteikt savu viedokli. Mikroliegumus noteic Valsts meža dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde, kuru lēmumus var apstrīdēt attiecīgās iestādes ģenerāldirektoram (un secīgi tā lēmumu -  pārsūdzēt tiesā).

-

Informatīvā ziņojuma III. sadaļā "Nekustamā īpašuma attīstīšanas procesu sadrumstalotības novēršana, secīga un loģiska procesa ieviešana" 3.rindkopas 4) apakšpunktā lūgums papildināt:

4) administratīvā sloga mazināšana nevar pasliktināt sabiedrībai garantētās tiesības piedalīties teritorijas attīstības procesos no plānošanas jautājumiem līdz būvniecības ieceres īstenošanai, kā arī labvēlīgas vides (tās plašākajā nozīmē) nodrošināšanu;

Jo informatīvā ziņojumā tālākos posmos tiek vērtēti arī ietekmes uz vidi novērtēšanas un citi ar vidi tieši vai pastarpināti saistīti procesi, kas ir jāņem vērā nekustamo īpašumu attīstīšanas ietvaros.

-

1. Informatīvā ziņojuma ievadā norādīts, ka "Nekustamā īpašuma attīstīšana ir svarīgs aspekts Latvijas ārējā un iekšējā drošībā, sociālās aizsardzības nodrošināšanā, veselības pakalpojumu sniegšanā, izglītībā, kultūrā, sportā, utt".

Vai šie aspekti ir investoru interesējošie objekti, jo šādus objektus (veselības, sporta, izglītības u.c. objekti) pārsvarā attīsta pašvaldības vai valsts institūcijas, turklāt par tiem lielākoties nav būtiskākās interešu sadursmes, kādēļ sagatavots šis informatīvais ziņojums.

2. Informatīvā ziņojuma ievadā tāpat norādīts, ka "Nekustamā īpašuma attīstība ir instruments efektīvās un personu vajadzību apmierinošās pilsētvides veidošanā" .
Akcentējam, ka info ziņojumā tiek vērtētas un ieteiktie risinājumi ietekmēs ne tikai pilsētvidi, bet arī ciemu un lauku teritorijas, un ne tikai biroja un dzīvokļa māju attīstību, bet arī rūpniecības, Atjaunojamo energoresursu objektus, valsts satiksmes infrastruktūras u.c. nekustamo īpašumu izmantošanas veidus.
Nepieciešams precizēt ievadu, ka informatīvais ziņojums vērsts uz ļoti dažādiem nekustamo īpašumu attīstīšanas virzieniem.

 

-

Lūdzam svītrot ziņojuma 4.3.1.punktu. Ministrijas ieskatā detālplānojuma īstenošana nebūtu saistāma ar zemes vienību sadali un tā nav uzskatāma par detālplānojuma īstenošanu. Praksē ir bijuši daudz gadījumu, kad pēc zemes vienību sadales un jaunu īpašumu reģistrācijas zemesgrāmatā, tie tiek atsavināti, nerealizējot infrastruktūras izbūvi un citas ar detālplānojumu paredzētās darbības, kā rezultātā jaunie zemes gabalu īpašnieki ir "ķīlnieku" lomā un tiem nav iespēju izmantot iegādāto nekustamo īpašumu tam paredzētajiem mērķiem.

-

Lūdzam svītrot ziņojuma 4.1.punkta otrās rindkopas pēdējo teikumu. Minētais ir pretrunā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 15.punktu un teritorijas plānošana ir viena no pašvaldību autonomajām funkcijām un ministrijai nav tiesības iejaukties teritorijas plānošanas procesā. Ņemot vērā pašvaldību skaitu un izstrādājamo dokumentu daudzumu, minētais ir saistāms arī ar ministrijas kapacitāti. Līdz šim atbalsts pašvaldībām ir sniegts individuālu konsultāciju, diskusiju un semināru veidā,

-

Lūdzam precizēt ziņojuma 3.5.1.2. uzdevuma formulējumu, vārda "Pilnveidot" vietā lietot "Izvērtēt", attiecīgi redakcionāli precizējot tālāko tekstu

-

Lūdzam svītrot ziņojuma 3.2.1.4. punktu. Aizsargjoslu likuma 33.panta pirmā daļa noteic, ka aizsargjoslas nosaka ar šo likumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo teritorijas plānojumos. Minētais attiecās arī uz ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslām, tai skaitā arī uz applūstošo teritoriju noteikšanu. Šis jautājums būtu risināms, veicot grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija noteikumos Nr.406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika"

-

Lūdzam precizēt ziņojuma 3.1.2.2.punktu, norādot par pasākuma izpildi atbildīgo institūciju un izpildes termiņu

-

Lūdzam ņemt vērā, ka infoziņojuma projektā ir ietverti uzdevumi, kuru īstenošanai nav iepriekš tikuši paredzēti resursi, piemēram, IT rīku un vadlīniju, vizuālo materiālu, izstrāde. Attiecīgi lūdzam sniegt informāciju par finansējuma avotiem to infoziņojuma projektā ietverto uzdevumu izpildei, kuru izpilde nevar tikt nodrošināta institūciju esošo resursu ietvaros.

-

Lūdzam izteikt 3.5.1. sadaļas 2. rindkopu šādā redakcijā: "Eiropas Savienības regulējums ietekmes uz vidi novērtējuma jomā nosaka divus soļus pēc ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma izstrādes pabeigšanas. Pirmais solis ir kompetentās institūcijas (Vides pārraudzības valsts birojs) atzinums par ziņojumu, vērtējot paredzētās darbības būtiskās ietekmes uz vidi. Otrais solis ir paredzētās darbības akcepta lēmums. Saskaņā ar ES regulējumu, paredzētās darbības akcepta lēmumu var pieņemt kompetentā institūcija vai kāda cita noetiktā institūcija."

-

Lūdzam izteikt tekstu infoziņojuma projekta 5. lapā: "sabiedrībai ir nodrošinātas tiesības līdzdarboties ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā" izteikt šādā redakcijā: "sabiedrībai ir nodrošinātas tiesības līdzdarboties teritorijas attīstības plānošanas, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma procesos". Galvenajam uzsvaram jābūt uz to, lai sabiedrībai akcentētu iesaistes būtiskumu teritorijas plānojumu izstrādes posmā, lai IVN procesa laikā diskusija būtu vairs tikai par ietekmes mazināšanu, nevis darbību kā tādu.

-

3.3. punkta 4. apakšpunktā ietverts priekšlikums tehniskajiem noteikumiem noteikt “derīguma termiņu”, tajā pašā laikā norādīts, ka tas nevar būt neadekvāti garš. Šādi formulējot priekšlikumu, aicinām to izteikt citā redakcijā vai papildināt, ka tā izpildei izstrādājami kritēriji, pēc kuriem vadīties, lemjot par “derīguma termiņu”.

-

Atšķirībā no BIS, TAPIS jau no 2015. gada nodrošina iespēju pieteikties paziņojumu saņemšanai elektroniski, izvēloties gan teritoriju, par kuru saņemt paziņojumus, gan dokumentus, par kuriem saņemt paziņojumus. Lielākās teritorijās būvtāfele savu mērķi nesasniegs. Piemēram, ja Kundziņsalā vai Eksportostā izstrādāts lokālplānojums, tad, lai būvtāfele sasniegtu mērķi, tās būtu jāizvieto vairākas pa visu teritoriju, lai nodrošinātu sabiedrības informētību. Šāda pieeja radītu administratīvo slogu un būtiski sadārdzinātu projektu izmaksas.
Ņemot vērā, ka pašvaldības pilda autonomās funkcijas un tiesību aktos dotos uzdevumus savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs, tai skaitā pieņem lēmumus par attīstības ieceres apstiprināšanu, tām būtu jāpievērš lielāka uzmanība TAPIS piedāvātajai iespējai pieteikties paziņojumiem par plānošanas dokumentiem un jāveicina iedzīvotāju aktivitāte šajā jomā.

-

Lai mazinātu administratīvo slogu nekustamā īpašuma jomā un, lai neatpaliktu no mūsu kaimiņiem Igaunijas un Lietuvas, uzskatām, ka būtu jāņem vērā Latvijas valsts pārvaldes vērtības un ētikas principi, t.i. būt tādai valsts pārvaldei, kas ir atklāta un sabiedrībai pieejama.
Izvērtējot informatīvajā ziņojumā norādīto, aicinātu tādu informāciju, kas ir vispārpieejama un nav ierobežotas pieejamības, piemēram, informāciju par plānoto būvniecību, publicēt kā atvērtos datus Latvijas Atvērto datu  portālā data.gov.lv. Uzskatām, ka šādas informācijas publicēšana sabiedrībai būtu saistoša un noderīga.

-

Piesardzīgi vērtējams pasākums "6.3.1. Optimālā būvniecības procesa noteikšanai, izvērtēt vai un kādus sagatavošanas darbus būvdarbu veicējs var uzsākt pirms ir veikta atzīme par projektēšanas nosacījumi izpildi", lai tas nebūtu pretrunā vides un sabiedrības iesaistes mērķiem (piemēram, tādos gadījumos kā atmežošana, uzbēršana, ceļu ierīkošana, inženierkomunikāciju pievadi u.c.) un tālākā izvērtēšanas procesā (vide tiek ietekmēta "O ciklā", ieguldīti finanšu līdzekļi, līdz ar tikt izdarīts spiediens, lai vides iestādes atsaukt iepriekš izteiktos iebildumus vai tehnisko noteikumu nosacījumus).
 

-

Pie sadaļas 3.3. "Tehnisko noteikumu saņemšana būvniecības ieceres īstenošanā" lūdzam papildināt tehnisko noteikumu (kas ietver arī vides iestādes, ne tikai inženierkomunikāciju turētājus) saņemšanas mērķi ar šo:
Tehnisko noteikumu saņemšanai ir mērķi:
3) nodrošināt labu vides stāvokli.

Ja sadaļa vērsta tikai uz inženierkomunikāciju turētājiem, tad sadaļas sākumā to vēlams precizēt.

-

Lūdzu objektīvi pamatot frāzes "bez drošā un efektīva nekustamā īpašuma nav iedomājama Latvijas valsts pastāvēšana" lietošanu konkrētajā informatīvajā ziņojumā. Latvijas valsts pastāvēšanai ir ļoti dziļa emocionāla konotācija, un šādas frāzes lietošana bez sevišķi nozīmīga iemesla to degradē. Pie tam bez papildu konteksta šāda vispārēja frāze rada jautājumu par citu nozaru kritisko nozīmību valsts pastāvēšanā.
 

-

Informatīvā ziņojuma ievadā norādīts tikai uz investīciju ekonomiskajiem rādītājiem un investoru norādītajiem administratīvajiem slogiem, kas viņuprāt kavē to izaugsmi, tai pat laikā būtu ieteicams papildināt sadaļu ar rindkopu, ka attīstībai jābūt līdzsvarotai, neaizmirstot arī labvēlīgas vides nodrošināšanu un aizsardzību, sabiedrības (kopienu) interešu ievērošanu, kādēļ atsevišķi "it kā administratīvā sloga" (vides mērķi nav administratīvais slogs) aspekti ir saglabājumi pēc būtības, uzlabojot tikai atsevišķus tehniskus procesus (ņemot vērā dažādo valsts informācijas sistēmu iespējas).

"Satversmes 115. pants noteic valstij konstitucionālu pienākumu aizsargāt vidi, kā arī ikviena subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka visas Satversmes 8. nodaļā ietvertās pamattiesības, tostarp tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, ir savā starpā saistītas un piemērojamas tieši un nepastarpināti. Vienlaikus šīs tiesības uz labvēlīgu vidi nav absolūtas, jo Satversmes 115. pants neparedz pastāvošās vides nemainīgumu. Tomēr ekonomiskās vai sociālās intereses nevar īstenot, kamēr rūpīgi nav izvērtēta to ietekme uz vidi un ikvienu sabiedrības locekli.".

-