Atzinums

Latvijas Lielo pilsētu asociācija abalsta nepieciešamību nodrošināt pietiekamu valsts finansējumu sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktai nodrošināšanai, vienlaikus norādām, ka informatīvais ziņojums un tam pievienotais Ministru kabineta lēmuma projekts pašreizējā redakcijā nesniedz pietiekamu un izpildāmu risinājumu faktiskajai situācijai sabiedriskā transporta nozarē.

1. Ziņojumā konstatētajai nepieciešamībai pēc papildu finansējuma neseko pietiekami konkrēts un izpildāms valdības lēmums.

Informatīvajā ziņojumā secināts, ka ar vienreizēju papildu finansējuma piešķiršanu nav iespējams novērst sabiedriskā transporta sistēmā pastāvošās strukturālās finansēšanas problēmas un ka sistēmas stabilai darbībai nepieciešams palielināt valsts budžeta izdevumus vismaz par 15 milj. euro gadā.
Arī Sabiedriskā transporta padome 2026. gada 31. augustā ir atbalstījusi priekšlikumu veikt nepieciešamos pasākumus valsts budžeta bāzes izdevumu palielināšanai par 15 milj. euro.
Tomēr nepieciešamības konstatēšana un informācijas pieņemšana zināšanai pati par sevi nenodrošina finansējuma faktisku piešķiršanu. Ministru kabineta lēmumā nepieciešams ietvert konkrētu, izpildāmu uzdevumu, nosakot nepieciešamā finansējuma apmēru, finansēšanas mehānismu, atbildīgās institūcijas un izpildes termiņu.
Pretējā gadījumā pastāv risks, ka informatīvajā ziņojumā identificētā strukturālā finansējuma problēma arī turpmāk tiks risināta ar ikgadējiem ārkārtas papildu finansējuma pieprasījumiem, nevis ar prognozējamu un ilgtspējīgu finansēšanas modeli.
 
2. Indeksācijas finansējums ir jānodrošina jau 2026. gada izmaksu segšanai.

Ilgtermiņa sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumu indeksācijas jautājums nav atliekams uz 2027. gadu. Pašā informatīvajā ziņojumā ir atzīts, ka pašreizējais indeksācijas mehānisms nepietiekami savlaicīgi reaģē uz faktiskajām ekonomiskās situācijas un pakalpojuma izmaksu izmaiņām un ka pakalpojuma cenu pārskatīšanas novēlotība var radīt grūtības līgumu izpildē un pat novest pie pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanas.
Ziņojumā vienlaikus norādīts, ka gadījumā, ja lēmums par indeksācijas biežuma maiņu tiek pieņemts jau 2026. gadā, papildu izdevumu pieaugums būtu 2 251 041 euro. Tomēr šis finansējums nav iekļauts ziņojumā aprēķinātajā 9 854 232 euro papildu finansējuma nepieciešamībā.
Nav pietiekami indeksācijas finansēšanai paredzēt tikai iespēju izmantot iepriekšējos periodos izveidojušās dotāciju pārmaksas. Ministru kabineta lēmumā nepieciešams skaidri paredzēt, ka ilgtermiņa līgumu indeksācija tiek īstenota jau attiecībā uz 2026. gada izmaksām un ka tās piemērošanai nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts pilnā apmērā, nepieciešamības gadījumā paredzot papildu valsts budžeta finansējumu.
Tādējādi ir skaidri jānošķir:
- 9 854 232 euro finansējuma iztrūkums, kas nepieciešams jau pasūtītā sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai 2026. gadā;
- papildu finansējums ilgtermiņa līgumu indeksācijas piemērošanai un 2026. gada izmaksu pieauguma segšanai;
- vismaz 15 milj. euro ikgadējs valsts budžeta bāzes finansējuma palielinājums no 2027. gada, lai turpmāk nodrošinātu gan uzņemto saistību izpildi, gan regulāru līgumcenu indeksāciju.

3. Informatīvais ziņojums nepietiekami atspoguļo faktisko situācijas nopietnību un sabiedriskā transporta pakalpojumu pārtraukšanas risku.

Informatīvajā ziņojumā faktiskā situācija nozarē raksturota pārāk piesardzīgi, galvenokārt, norādot uz iespējamiem apgrozāmo līdzekļu trūkuma un līgumu izpildes riskiem. Tomēr situācija nozarē liecina, ka šie riski vairs nav tikai teorētiski. Reģionālie pasažieru pārvadātāji ir publiski paziņojuši par gatavību protesta akcijas ietvaros pārtraukt valsts pasūtītā sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, argumentējot to ar ilgstoši neatrisināto ilgtermiņa līgumu indeksācijas jautājumu un būtisko faktiskā izmaksu līmeņa neatbilstību līgumcenām.
Arī VSIA “Autotransporta direkcija”, lai gan neatbalsta protesta akciju kā problēmas risināšanas veidu, ir atzinusi nepieciešamību risināt pārvadātāju norādītos finansējuma un ilgtermiņa līgumu indeksācijas jautājumus. Šādā situācijā informatīvajā ziņojumā būtu nepārprotami jānorāda, ka savlaicīga finansējuma un indeksācijas risinājuma nepieņemšana rada reālu risku sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktībai.
 
4. Pašvaldībām sabiedriskā transporta nepārtrauktība ir būtisks iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu pieejamības jautājums.

No pašvaldību viedokļa šis jautājums nav vērtējams tikai kā pārvadātāju finansiālās stabilitātes vai komercdarbības jautājums.
Reģionālais sabiedriskais transports nodrošina iedzīvotājiem iespēju nokļūt darbavietās, izglītības un ārstniecības iestādēs, kā arī saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus. Daudzās teritorijās sabiedriskajam transportam nav līdzvērtīgas alternatīvas.
Pakalpojuma pārtraukumi, atsevišķu reisu neizpilde vai maršrutu tīkla būtiska samazināšana tieši ietekmētu iedzīvotāju mobilitāti, darba tirgus pieejamību, reģionu sasniedzamību un teritoriju sociālekonomisko attīstību.
Turklāt valsts finansējuma nepietiekamības izraisīta reisu samazināšana radītu papildu spiedienu uz pašvaldībām meklēt alternatīvus mobilitātes risinājumus funkcijai, kuras nodrošināšana reģionālās nozīmes maršrutos ir valsts atbildība.
Tādēļ maršrutu tīkla optimizācija ir nošķirama no pakalpojuma apjoma samazināšanas nepietiekama valsts finansējuma dēļ. Maršrutu tīkla izmaiņām jābūt pamatotām ar pasažieru pieprasījumu, mobilitātes vajadzībām un transporta sistēmas efektivitāti, nevis nepieciešamību pielāgot valsts pasūtījuma apjomu nepietiekamam budžeta finansējumam.
 
5. Nepieciešams sistēmisks un prognozējams finansēšanas modelis.

Ilgtermiņa sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumos nav ilgtspējīgi saglabāt situāciju, kurā būtiskas degvielas, darba samaksas un citu pakalpojuma izmaksu izmaiņas līgumcenā tiek atspoguļotas ar vairāku gadu nobīdi.
Regulārai līgumcenu indeksācijai vienlaikus jābūt nodrošinātai ar atbilstošu valsts budžeta finansējumu. Pretējā gadījumā pat tiesiski paredzēta iespēja indeksēt līgumcenu faktiski nav īstenojama.
Indeksācijas mehānismam jābūt piemērotam jau 2026. gada izmaksu segšanai, savukārt no 2027. gada finansējums ikgadējai līgumcenu indeksācijai jāparedz valsts budžeta bāzē, nevis katru gadu jārisina kā atsevišķs ārkārtas finansējuma jautājums.
Nav pietiekami tikai informatīvajā ziņojumā konstatēt nepieciešamību pēc papildu finansējuma un turpmākas rīcības, identificētajām problēmām ir jāseko konkrētam un izpildāmam Ministru kabineta lēmumam par finansējuma nodrošināšanu. Indeksācijai un tam nepieciešamajam finansējumam jāattiecas jau uz 2026. gada izmaksām, savukārt no 2027. gada tam jākļūst par pastāvīgu un prognozējami finansētu valsts budžeta sastāvdaļu. 


Ņemot vērā minēto, priekšlikums precizēt informatīvo ziņojumu un Ministru kabineta lēmuma projektu, paredzot un papildinot:
1. nodrošināt 2026. gadā informatīvajā ziņojumā aprēķināto papildu finansējumu 9 854 232 euro apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktai nodrošināšanai, nosakot konkrētu tā piešķiršanas mehānismu un termiņu;

2. nodrošināt atsevišķu finansējumu ilgtermiņa sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumu indeksācijas piemērošanai jau attiecībā uz 2026. gada izmaksām, paredzot nepieciešamo finansējumu pilnā apmērā un, ja nepieciešams, tā piešķiršanai izmantojot valsts budžeta programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” vai citu konkrēti noteiktu finansējuma avotu;

3. uzdot Satiksmes ministrijai un VSIA “Autotransporta direkcija” veikt nepieciešamās darbības, lai ilgtermiņa sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumu indeksācijas mehānisms tiktu piemērots jau 2026. gada izmaksu pieauguma segšanai un turpmāk līgumcenu indeksācija tiktu veikta regulāri;

4. uzdot Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, sagatavojot valsts budžeta projektu 2027. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, paredzēt valsts budžeta bāzes finansējuma palielinājumu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai vismaz par 15 000 000 euro gadā, tostarp nodrošinot ikgadējai līgumcenu indeksācijai nepieciešamo finansējumu;

5. papildināt informatīvo ziņojumu ar atbilstošu faktiskās situācijas un risku novērtējumu, skaidri norādot, ka savlaicīga finansējuma un indeksācijas risinājuma nepieņemšana rada reālu risku sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktībai, iedzīvotāju mobilitātei un reģionu sasniedzamībai.
 

-