Atzinums

Noteikumu projekta 23.punkts noteic, ka līgumā iekļauj līgumcenas indeksācijas noteikumus. Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka noteikumu projekts paredz pienākumu iekļaut publiskajā būvdarbu līgumā noteikumus par cenu indeksāciju, bet neparedz indeksācijas noteikumus. Konkrēts indeksācijas modelis esot jānosaka pasūtītājam. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts neietver indeksācijas jautājumu, lūdzam papildināt noteikumu projekta 23.punktu, norādot cenu indeksācijas principus un modeļus. 

_

Ja būvdarbu līgums nav noslēgts pilnībā atbilstoši FIDIC (Starptautiskā inženierkonsultācija konfederācija (Federation Internationale des Ingeneurs – Conseils) tipveida parauglīgumam, lūdzam skaidrot, vai noteikumu projekta 11.punkta redakcija aizliedz pasūtītājam paredzēt būvdarbu līgumā inžnierkonsultanta piesaisti un noteikt, ka inženierkonsultants pieņem lēmumus par domstarpībām par apjomu, kvalitāti u.tml.
Ja būvdarbu līgums nav noslēgts pilnībā atbilstoši FIDIC tipveida parauglīgumam, nepieciešams arī citos gadījumos paredzēt iespēju līgumos paredzēt inženierkonsultanta piesaisti, kurš veiktu noteikumu paredzētā eksperta funkcijas, kā arī to, kas paredzēts noteikumu projekta 11.punktā.
Lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projekta 11.punktu, norādot, ka paredzēto novērtējumu tiesīgs veikt inženierkonsultants ne tikai FIDIC līgumos, bet visos publiskā iepirkuma būvdarbu līgumos, ja noslēgts atsevišķs līgums par inženierkonsultanta (būvinženiera) piesaisti.
 

_

Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr.633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” 36.punktā noteikts, ka pēc valsts autoceļa, tā posma vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu būvdarbu pabeigšanas sagatavo būvdarbu pabeigšanas aktu (4. pielikums), ar kura parakstīšanas brīdi beidzas būvdarbu veicēja atbildība par būvlaukuma uzturēšanu un satiksmes organizāciju. Minēto aktu pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Lai novērstu dokumentu nosaukumu dublēšanos un ar to saistītos pārpratumu riskus, gadījumā, ja no noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā un 18.punktā minētā dokumenta nav iespējams atteikties, neskatoties uz tā nelietderību, lūdzam mainīt tā nosaukumu, pārdēvējot, piemēram, par būvdarbu izpilddokumentācijas nodošanas pieņemšanas aktu.
Atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu jēgai un būtībai nebūtu pieļaujama tāda situācija vai interpretācija, ka līgumā noteikto būvdarbu izpilde vēl nav pabeigta, bet būve ir pieņemta ekspluatācijā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot noteikumu 2.3.apakšpunktā vārdus “apliecina līgumā noteikto būvdarbu izpildi un”. 

2.3. būvdarbu izpilddokumentācijas nodošanas un pieņemšanas akts – akts, kas pēc tā abpusējās parakstīšanas apliecina visu būvdarbu pieņemšanu no pasūtītāja puses;

18. Būvdarbu veicējs pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā iesniedz pasūtītājam būvdarbu izpilddokumentācijas nodošanas un pieņemšanas aktu, kas ir noformēts atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam un kuram pievieno:
18.1. akta par būves pieņemšanas ekspluatācijā datumu un numuru;
18.2. būvdarbu izpilddokumentāciju, tai skaitā iebūvēto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošo dokumentāciju, segto darbu aktus, nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus, pārbaužu aktus, testēšanas protokolus, instruktāžas protokolus un tml., kā arī citu līgumā paredzēto dokumentāciju, ja tā nav iesniegta pasūtītājam iepriekš vai nav augšupielādēta Būvniecības informācijas sistēmā būvniecības lietā.
 

Norādām, ka noteikumu projekta 2.4.apakšpunktā minētā termina “defekts” skaidrojums ir šaurāks, nekā noteikumu projekta 2.5.apakšpunktā minētā termina “defektu akts” skaidrojums un pastāv atšķirīgas interpretācijas risks.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta 2.4.apakšpunktu aiz vārdiem “kas radies būvdarbu laikā” ar vārdiem “vai garantijas termiņa laikā”. 

2.4. defekts – ikviens būvdarbu kvalitātes trūkums, kas radies būvdarbu laikā vai garantijas termiņa laikā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā vai atbilstoši publiskā būvdarbu līguma noteikumiem ietilpst būvdarbu veicēja atbildībā. Apvienoto projektēšanas un būvdarbu līguma gadījumā par defektu uzskata ikvienu būvdarbu rezultātā radušās būves vai būves daļas trūkumu, arī gadījumā, ja trūkums ir radies neatbilstoša (nekvalitatīva) būvprojekta rezultātā.
 

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 31.punktu, kas paredz līgumā noteikt citus līgumsoda veidus, aprobežojot kopējo līgumsodu vērtību - nepārsniedzot 10 % (desmit procenti) no līguma summas. Civillikuma 1716.pants ar 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra aprobežo saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Līdz ar to Civillikums pieļauj līgumsoda noteikšanai izmantot dažādas metodes – noteikt līgumsodu cietā summā, procentos no līguma summas, procentos no neizpildītās daļas vērtības, kombinētu procentu vai cietas summas un procentu veidā, un noteikumu projekta 31.punktā iekļautie nosacījumi attiecībā uz līgumsoda piemērošanu ir jāsalāgo atbilstoši Civillikuma noteikumiem. Lūdzam attiecīgi skaidrot noteikumu projekta anotācijā, vai līgumā vēl bez līgumsoda varēs pielīgt nokavējuma procentus vai citus saistību pastiprināšanas līdzekļus.

-

Noteikumu projekta 10.punkts paredz pasūtītāja pienākumu veikt ekspertīzi par būvdarbu kvalitāti, ja būvdarbu veicējs nepiekrīt pasūtītāja uzskaitītajiem defektiem defektu aktā. No noteikumu projekta nav nepārprotami saprotams, vai ekspertīze ir veicama pie katra defektu akta sastādīšanas, tāpat eksperta piesaistīšanai pasūtītājam var būt nepieciešama iepirkumu procedūras veikšana, kas paildzina būvniecības līguma saistību nepieņemšanas laiku un līgumsoda darbības laiku. Lūdzam noteikumu projekta 10.punktā ekspertīzes veikšanu atstāt pasūtītāja kompetencē, nenosakot kā imperatīvu pienākumu, bet kā tiesības.
Vēršam uzmanību, ka Latvijā sertificēti autoceļu eksperti ir ierobežotā skaitā, kā arī sertificētu ekspertu algošana autoceļu nozarē radīs papildu finansiālās izmaksas un administratīvo slogu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 3.punktā iekļaut atrunu par atsevišķu noteikumu prevalēšanu pār šajā noteikumu projektā iekļautajiem nosacījumiem. Proti, noteikumu projekta 3. punkts jāpapildina ar vairākām atrunām:
1) jānoteic, ka starptautiskie finansējumu līgumi (no pārnacionālo budžetu programmām) un no tiem izrietošās prasības prevalē pār šiem noteikumiem;
2) jānoteic, ka ir pieļaujama Starptautiskās inženierkonsultācijas konfederācijas (Federation Internationale des Ingeneurs – Conseils (FIDIC)) izstrādāto tipveida būvdarbu vai apvienoto projektēšanas un būvdarbu līgumu izmantošana, kas lielākoties nosaka stingrākas prasības, nekā šī noteikumu projekta prasības, līdz ar to minētajos tipveida līgumos noteiktās stingrākās prasības prevalē pār šiem noteikumiem.
 

-

Lūdzam atkārtoti svītrot noteikumu projekta  6. un 7.punktu, kas paredz izpildītos būvdarbus pieņemt katru mēnesi, ja līgumā noteiktais izpildes termiņš pārsniedz trīs mēnešus. Tā kā šāda pienākuma iekļaušana palielina administratīvo slogu gan pasūtītājam, gan izpildītājam, aicinām neiekļaut šo pienākumu kā imperatīvu, bet atstāt maksājumu un būvdarbu pieņemšanas kārtību pasūtītāja kompetencē. Attiecīgi lūdzam precizēt izziņas II.sadaļas 6.punktā ietverto informāciju, Satiksmes ministrijas iebildumu pārceļot uz izziņas I.sadaļu.

-

Noteikumu projekta 18. punkta ievaddaļā ir atsauce uz noteikumu projekta 1. pielikumu, kas projektam nav pievienots, tomēr pirmšķietami šādam dokumentam nav jēgas, jo gan būves pieņemšanas ekspluatācijā akts, gan visa būvdarbu izpilddokumentācija tiek glabāta būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

-

Noteikumu projekta anotācijas sadaļas “Tiesību akta projekta kopsavilkums” ceturtajā rindkopā un I.sadaļas “Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība” 2. punkta pēdējā rindkopā norādīts, ka regulējums attieksies uz publiskajiem būvdarbu iepirkumiem, kas ir izsludināti sākot ar 2022. gada 1. jūliju. Minētais datums ir pretrunā noteikumu projekta 33. punktā noteiktajam tiesību akta piemērošanas datumam.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikumu projekta anotācijas sadaļas “Tiesību akta projekta kopsavilkums” ceturtajā rindkopā un I.sadaļas “Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība” 2. punkta pēdējā rindkopā aizstāt vārdus un skaitļus “2022. gada 1. jūlija” ar vārdiem un skaitļiem “2022. gada 1. septembra”.

 

Lūdzam noteikumu projekta 24., 25. un 26. punktu papildināt ar izņēmumu, kas paredz, ja finansējums vai tā daļa tiek piešķirta īpaši izveidotas nacionālas vai pārnacionālas budžeta programmas ietvaros, vai speciāla mērķa sasniegšanai paredzētu finansējumu, apmaksas termiņš var tikt pagarināts līdz sešdesmit dienām.

Papildināt noteikumu projekta 24., 25. un 26. punktu ar 22.1. apakšpunktā noteikto izņēmumu.

28. punktā garantijas saistību nodrošinājumu trešajā gadā samazināt par 2% procentiem uz atlikušo garantijas termiņu, nosakot saistības 3% apmērā, lai garantijas summas samazinājums atbilstu 24.punktā noteiktajiem 40%.

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka autoceļu būvniecībā raksturīgi, ka defekti autoceļam nereti sāk parādīties trešajā gadā vai vēlākajos gados. Autoceļu būvdarbu līgumiem ar līgumsummu līdz 5 milj. 2% no līgumsummas var būt nepietiekoši, lai pasūtītājs varētu izlabot garantijas laikā radušos defektus. Līdz ar to, noteikumu projektā ir nepieciešams paredzēt, ka garantijas saistību nodrošinājums ir nosakāms līdz 5% no līguma summas uz visu garantijas termiņu.
 

28. Garantijas saistību nodrošinājums ir nosakāms līdz 5 % (pieciem procentiem) no līgumcenas par normatīvajos aktos būvniecības jomā noteikto minimālo garantijas termiņu. Garantijas saistību nodrošinājumu samazina minimālā garantijas termiņa trešā gada pirmajā mēnesī uz atlikušo minimālās garantijas termiņu, nosakot to līdz 3% no līgumcenas, ja garantijas termiņa pirmajos divos gados nav konstatēti būvdarbu defekti vai būvdarbu veicējs un pasūtītājs ir vienojušies par pieteikto būvdarbu defektu novēršanas termiņu. 

 

Anotācijā tiek minēts, ka: “Noteikumu projektam pievienots protokollēmuma projekts ar uzdevumu Ekonomikas ministrija izstrādāt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, paredzot atvieglotu procesu būves ekspertīzes pakalpojuma iepirkumam.”
Norādām, ka tiem vajadzēja būt izstrādātiem un virzītiem vienlaikus ar šo noteikumu projektu. Esošajā virzībā ir tā, ka pušu savstarpēji saskaņotus ekspertus vairs nedrīkst pieaicināt (tā ir šobrīd līgumos), bet būs jāgaida, kamēr tiek veikts iepirkums, lai noslēgtu līgumu par būves ekspertīzi, lai konstatētu defekta iemeslu, cēloni.
 

_