Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā – LDDK) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas (VM) izstrādāto rīkojuma projektu (turpmāk tekstā – Projekts) un neiebilst pret publiskas personas līdzdalības saglabāšanu VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””. 

Pamatojums
Par atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas nosacījumiem
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmā daļa noteic, ka Publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar šo pantu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7.panta pirmā daļa noteic, ka Publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka Publiska persona drīkst iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4.panta otrā daļa noteic, ka Publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai var būt līdzdalība citā kapitālsabiedrībā, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:
1) kapitālsabiedrības darbība atbilst publiskas personas līdzdalības nosacījumiem, kas paredzēti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā;
2) līdzdalība tieši nodrošina publiskas personas kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu un vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība — situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

“Sabiedrība” sniedz šādus pakalpojumus:
• Ambulatorā psihiatriskā un narkoloģiskā palīdzība;
• Stacionārā psihiatriskā un narkoloģiskā palīdzība;
• Citi pakalpojumi (saskaņā ar maksas cenrādi)[1].
Latvijā psihiatriskās un narkoloģiskās palīdzības jomā pakalpojumus sniedz gan publiskā, gan privātā sektora pakalpojumu sniedzēji. Nepietiekama valsts finansējuma un mājsaimniecību maksātspējas ierobežojumu dēļ pakalpojumu sniedzēju skaits ir nepietiekams un pakalpojumu pieejamība ir ierobežota. Turklāt, privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem ir raksturīgs fragmentēts piedāvājums. Ņemot vērā, ka stacionārā psihiatriskā un narkoloģiskā palīdzība ir valsts attīstībai stratēģiski svarīgi pakalpojumi, publiskas personas līdzdalība Sabiedrībā ir pamatota.

Par ietekmi uz konkurenci
Publiskas personas līdzdalība nepiesātinātā tirgū pati par sevi nerada būtiskus konkurences ierobežojumus pie nosacījuma, ka precīzi tiek ievēroti Konkurences likuma nosacījumi, tai skaitā uz valsts pārvaldi īpaši attiecināmie noteikumi: 
1. Konkurences likums attiecas uz tirgus dalībniekiem, jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību un tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī uz kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme.
2. Konkurences likuma trešā panta otrā daļa noteic tiešās pārvaldes iestādēm pienākumu savā darbībā nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci.
3. Konkurences likuma 14.¹  panta pirmā daļa noteic, ka tiešās pārvaldes iestādēm ir aizliegts ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties arī kā:
1) tirgus dalībnieku diskriminācija, radot atšķirīgus konkurences apstākļus;
2) priekšrocību radīšana kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība.

Gan no esošā tirgus, gan no tirgus izaugsmes skatpunkta, veselības aprūpes jomā ir īpaši svarīgi, lai netiktu pieļauta jebkāda priekšrocību radīšana kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksā. Visiem maksājumiem ir jābūt ietvertiem uz Veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas likuma 8.panta otrās daļas un 10.panta trešās daļas pamata izdoto Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” noteiktajos tarifos. Ja kaut kādu ārpuskārtas apstākļu dēļ tiek sniegts papildus finansējums par pakalpojumiem, kurus gan publiskā, gan privātā sektora pakalpojumu sniedzēji, tad finansējums ir jāsadala ievērojot paritāti atbilstīgi sniegto pakalpojumu apjomam.

Ņemot vērā augšminēto, LDDK nav iebildumu pret publiskas personas līdzdalības saglabāšanu VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” pie nosacījuma, ka pārvaldes iestādes stingri ievēros Konkurences likumā tiešās pārvaldes iestādēm noteiktos pienākumus savā darbībā nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci un jo īpaši Konkurences likuma 14.¹  panta pirmajā daļā ietvertos nosacījumus.

[1] Pieejams: https://site-113900.mozfiles.com/files/113900/Maksas_pakalpojumi_04_2023b.pdf

 

-