Atzinums

Lūdzam izvērtēt likumprojekta 1.pantā definēto likuma mērķi, kurš, kā šobrīd izriet no likumprojekta 1.panta redakcijas, ir "nodrošināt sekmīgu Rail Baltica projektu". Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta anotācijas izriet, ka likumprojekta mērķis ir ne tikai Rail Baltica projekts, bet gan sabiedrības dažādu interešu samērīga ievērošana, īstenojot Rail Baltica projektu. Proti, nepieciešams nodrošināt sabiedrības intereses saistībā ar mobilitāti, konkurētspējas palielināšanu un tautsaimniecības attīstību kopumā, ko veicinās Rail Baltica projekts, vienlaikus nodrošinot to, ka netiek nesamērīgi ierobežotas sabiedrības tiesības uz aizsargātu vidi, kultūras pieminekļu saglabāšanu, īpašumtiesībām u.c. interesēm, kuras skar Rail Baltica infrastruktūras būvniecība.
Skaidrojam, ka, formulējot likuma mērķi, pēc iespējas jākoncentrējas uz to, kas jāsasniedz ar šo likumu (sasniegt labāku, tiesiskāku, efektīvāku, veiksmīgāku vai ekonomiski pamatotāku kādas situācijas risinājumu). Likuma mērķa formulēšana palīdz noskaidrot vispārējos likumdevēja mērķus, identificē problēmu, kuras noregulēšanai ir domāts konkrētais likums, un parāda, kā likumdevējs ir iecerējis problēmu atrisināt. Mērķa formulējums palīdz tiesību piemērotājiem likuma normu interpretācijā un atvieglo tiesību tālākveidošanu (“Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata”; pieejama: https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/23).
Ņemot vērā, ka citās likumprojekta normās ietvertais regulējums paredz risinājumus, kas pieļauj tiesisko attiecību subjektīvu vērtējumu (likumprojekta 3., 4., 5.pants), skaidram un precīzam likuma mērķim ir liela nozīme korektā un sabiedrības interesēm atbilstošā likuma normu interpretācijā.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 263. panta ceturtajai daļai spēkā stājies spriedums ir obligāti izpildāms, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tādējādi nav pieļaujams ar normatīvo aktu noteikt, ka spēkā stājušos tiesas nolēmumu pēc lietas dalībnieku ieskatiem daļēji vai pilnībā var arī neizpildīt.

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 3. panta trešo teikumu, atbilstoši precizējot likumprojekta anotācijas 1.3. punktu.
 

-

Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā. Informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot likumprojekta 3. panta pirmo teikumu, vai arī papildināt likumprojekta anotāciju ar šāda regulējuma nepieciešamību.

-

Lūdzam tiesiskās skaidrības nolūkos precizēt, kas ir "Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments" un tā noteikumi, ja nepieciešams, ietverot likumprojekta 2.pantā atsauci uz attiecīgo Eiropas Savienības regulu.

-

Lūdzam izvērtēt, vai 4. panta pirmās daļas pirmais teikums nedublē likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" spēkā esošo regulējumu. Ja ar šo teikumu paredzēts noteikt kaut ko citu, nekā paredz kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošie normatīvie akti, lūdzam to skaidrot likumprojekta anotācijā un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam skaidrot, kas šīs normas izpratnē ir "Satiksmes ministrijas pilnvarota persona", un nepieciešamības gadījumā šo noteikumu izslēgt.

-

Lūdzam izvērtēt, vai 4. panta ceturtajā daļā noteiktais nedublē kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvajos aktos noteikto kārtību, kā notiek vietējās nozīmēs kultūras pieminekļa izslēgšana no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Ja ar likumprojektu tiek noteikta citāda kārtība, tas ir jāpamato un jāskaidro anotācijā.
 

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību likumprojekta 5.pantā precizēt vai ietvert skaidrojumu anotācijā par to, vai jāizpildās vienam vai visiem likumprojekta 5.panta apakšpunktos minētajiem apstākļiem, lai varētu nocirst aizsargājamu koku.
Tāpat lūdzam izvērtēt likumprojekta 5.pantu, ievērojot, ka normatīvajā aktā nedublē citos normatīvajos aktos ietvertu tiesisko regulējumu. Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta anotācijā ietvertā skaidrojuma izriet, ka likumprojekta 5.panta 1. un 2.apakšpunktā minētajos gadījumos normatīvie akti jau paredz iespēju Dabas aizsardzības pārvaldei izdot koka ciršanas atļauju.
 

-

Likumprojekta 8.panta otrā daļa noteic, ka Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu, ja attiecīgais īpašums atzīts par bezīpašnieka lietu vai bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas vai arī ir pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas, taču normatīvajos aktos noteiktos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs neturpina atsavināšanu, zvērināts tiesu izpildītājs nodod Satiksmes ministrijas valdījumā. 
Vēršam uzmanību uz to, ka piedāvātā normas redakcija rada maldīgu priekšstatu un liek domāt, ka visos gadījumos, kad Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu, ja tas atzīts par bezīpašnieka lietu vai bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas vai arī ir pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas, Satiksmes ministrijai nodod zvērināts tiesu izpildītājs. Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā normatīvo regulējumu, paskaidrojam, ka zvērināts tiesu izpildītājs veic amata darbības tikai ar mantu, kas ir atzīta par bezmantinieku mantu un uz kuru mantojama lietas ietvaros ir pieteiktas kreditora pretenzijas. Savukārt, ja notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas kreditoru pretenzijas, zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam (Notariāta likuma 306. panta sestā daļa). Valsts ieņēmumu dienests ar šādu valstij piekritīgu bezmantinieku mantu secīgi rīkojas atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 8.panta otro daļu.
 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā ietvert Pārejas noteikumu 1.punkta lietderīguma un samērīguma vērtējumu. Vēršam uzmanību, ka it īpaši likumprojekta 3.pants piedāvātājā redakcijā ir vispārīgs un būtiski ietekmēs personu iespējas īstenot savas likumīgās intereses, tai skaitā, panākt šo interešu aizsardzību tiesā. Līdz ar to, piešķirot šādai tiesību normai atpakaļejošu spēku, nepieciešams rūpīgi izvērtēt, cik būtiski tas skars iesaistīto personu intereses un vai ierobežojums ir samērīgs.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā sīkāk skaidrot likumprojekta 3.panta atpakaļejošā spēka sākuma termiņu un nepieciešamības gadījumā precizēt Pārejas noteikumu 1.punktu, piemēram, norādot, ka likumprojekta 3.panta pirmajā daļā noteiktā izņēmuma kārtība attiecas uz tādu tehnisko noteikumu pārsūdzēšanu, kas izdoti ne agrāk kā divus gadus pirms šā likuma spēkā stāšanās.Turklāt vēršam uzmanību, ka likumprojekta 3.pants attiecas gan uz tehniskajiem, gan īpašajiem noteikumiem, savukārt Pārejas noteikumu 1.punktā minēti tikai tehniskie noteikumi.

-

Izsakām iebildumu par anotācijā ietverto skaidrojumu par likumprojekta 9.pantu. Ņemot vērā, ka likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” Nr.1219/Lp13 Saeimā atbalstīts trešajā lasījumā, kurā netika atbalstīts grozījuma priekšlikums papildināt likuma 17.pantu ar pieci prim daļu, bet tika atbalstīta Saeimas Juridiskā biroja piedāvātā redakcija, kas papildina likuma 17.panta sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā: ““Līdz brīdim, kad zemes gabals ir ierakstīts zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, Ministru kabinets var izdot rīkojumu par šā zemes gabala piekritību valstij, ja tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai.”
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta anotāciju.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā sīkāk pamatot likumprojekta 3. panta “Tehniskie un īpašie noteikumi” samērīgumu. Tai skaitā lūdzam  likumprojekta anotācijā sīkāk analizēt, kādas tehnisko un īpašo noteikumu prasības būtu uzskatāmas par atbilstošām un samērīgām  un ar Rail Baltica projektu saistītām tieši Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 3. panta pirmajā daļā šobrīd nav noteikti nekādi kritēriji par to, tieši uz kādām tehnisko noteikumu prasībām norma attiecas, savukārt 3.panta otrajā daļā ietverts nosacīts finansējuma pietiekamības kritērijs.  Arī no likumprojekta anotācijā skaidrotā šobrīd izriet, ka būtiskākais apsvērums, kāpēc atsevišķas tehniskajos un īpašajos noteikumos ietvertās prasības projekta īstenotāja un Satiksmes ministrijas ieskatā tiek uzskatītas par nesamērīgām, ir tieši finansiāli apsvērumi, proti, ir norādīts, ka šādas papildus izmaksas tiktu uzskatītas par neattiecināmām no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējuma. Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka šāds apsvērums nevarētu būt vienīgais, lai atzītu tehnisko un īpašo notiekumu prasības par nesamērīgām. Ir nepieciešams vērtēt arī, piemēram, vai un kā tiks nodrošināta funkcionāla vietējā un nacionālā infrastruktūra arī pēc Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūves. Neesoši vai neskaidri kritēriji, vai finansējuma kritērijs kā vienīgais pamatojuma un samērīguma kritērijs, Tieslietu ministrijas ieskatā, rada satversmības riskus, kas savukārt var apgrūtināt Rail Baltic projekta īstenošanu kopumā.

Ņemot vērā to, ka likumprojekta 3.pantā šobrīt piedāvātais regulējums pēc būtības ļauj projekta īstenotājam neievērot iestāžu lēmumus un pat tiesas nolēmumus, ir nepieciešams detalizēts sabiedrības interešu samērīguma izvērtējums, kā arī šīs normas piemērošanas mehānisma skaidrojums. Tāpat vērtējams, vai likumprojekta 3.pantā ietvertais regulējums ir pietiekami skaidrs, detalizēts un atrisina anotācijā norādītās problēmas.




 

-

Lūdzam precziēt likumprojekta anotācijā ietvertās informācijas par likumprojekta 8.pantu ("Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi") otro teikumu, piemēram, to izsakot šādā redakcijā: “Ja Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams nekustamais īpašums atzīts par bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteiktas kreditoru prasības, saskaņā ar Notariāta likumā ietverto regulējumu, zvērināts notārs aktu par mantojuma lietas izbeigšanu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, kurš tālāk ar šo mantu rīkojas atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamu īpašumu, kas atzīts par bezmantinieku mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru prasības un normatīvajos aktos noteiktos gadījumos tiesu izpildītājs neturpina atsavināšanu, nodod Satiksmes ministrijai. Tātad speciālais likums šajos gadījumos nosaka vienīgi vēl vienu papildu institūciju, kurai tiesu izpildītājs bezmantinieku mantas pārņemšanas un atsavināšanas procesa ietvaros nodod nekustamo īpašumu, ja to nav bijis iespējams atsavināt (izsole atzīta par nenotikušu un zvērinātam tiesu izpildītājam nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegts lūgums rīkot otro izsoli vai izsole atzīta par nenotikušu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī otrajā izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu).”

 

-

Ievērojot likumprojektā lietoto juridisko frazeoloģiju, ierosinām precizēt, ka "dzelzceļa infrastruktūra" likumprojekta 4.panta otrajā daļā ir Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūra.

-

Ierosinām likumprojekta 8. panta pirmajā daļā svītrot vārdu "pēdējais", jo nav saprotams, kādēļ tas būtu īpaši jāuzsver. 

-

Aizstāt projekta 8. panta pirmajā daļā vārdu "īpašnieks" ar vārdiem "īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs vai, ja tāda nav, - lietotājs (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 6. punkta izpratnē)".
Civillikuma izpratnē īpašnieks ir persona, uz kura vārda īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, savukārt atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk - Kadastra likums) 7. panta otrās daļas 2. punktam šā likuma izpratnē par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju atzīstama persona, kura zemes reformas ietvaros ir ieguvusi nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, ja ar likumā noteiktās institūcijas lēmumu zeme piešķirta īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus.
Kadastra likuma pārejas noteikumu 6. punktā noteikts, ka līdz nekustamā īpašuma pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā zemes reformu un privatizāciju regulējošos likumos minētais zemes lietotājs ir kadastra subjekts, kuru Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ieraksta kā lietotāju. Zemes lietotājam ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas noteikšanu, nekustamā īpašuma objekta veidošanu, kadastra datu aktualizāciju un šo datu labošanu, kā arī šā likuma 13., 14. un 31.¹ pantā noteiktie pienākumi, viņš var veikt šā likuma 34. pantā noteiktās darbības. Ja zeme ir koplietošanā, minētās darbības var veikt viens no zemes koplietotājiem.
Projekta 8. panta otrā  daļa attiecināma arī uz tiesiskajiem valdītājiem un lietotājiem.
Atbilstoši papildināma arī projekta anotācija.

Ja Rail Baltica projekta īstenošanai ir nepieciešams tāds nekustamais īpašums, kura pēdējais īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs vai, ja tāda nav, lietotājs (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 6. punkta izpratnē) ir miris, Satiksmes ministrijai ir tiesības Notariāta likumā noteiktajā kārtībā un atbilstoši noteikumiem, kas nosaka mantojuma lietu vešanas kārtību, lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos.

Anotācijā attiecībā uz informāciju, kas ietverta par likumprojekta 8. pantu "Bezīpašnieka lietas un bezmantinieku manta", lūdzam veikt vairākus precizējumus. Piemēram, anotācijā norādīts, ka "institūcijai apzinot Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamos nekustamos īpašumus, lai varētu veikt Rail Baltica trases izbūvi, un izvērtējot publiskajos reģistros pieejamo informāciju par attiecīgajiem īpašumiem, ir konstatēts, ka daļa no zemesgabaliem ir bezīpašnieka lieta vai bezmantinieku manta. Tieslietu ministrijas ieskatā nav tādu kritēriju vai procedūru, pēc kuriem institūcija pati varētu konstatēt, ka nekustamais īpašums ir bezīpašnieka lieta vai bezmantinieku manta, proti, ir secināms, ka tieši tā iemesla dēļ, lai konstatētu, vai manta ir bezmantinieku manta, 8. pantā paredzētas tiesības institūcijai lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos, tādējādi lūdzam precizēt anotāciju.
Tāpat arī anotācijā norādīts, ka "ne visos gadījumos Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma iegūšanai būtu lietderīgi veikt atsavināšanas procedūru", attiecībā uz šo lūdzam precizēt, ka šeit ir runa par atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Lūdzam arī nedaudz precizēt anotāciju attiecībā uz norādīto, ka "informācija par nekustamo īpašumu liecina, ka attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts vai varētu būt reģistrēts uz mirušas personas vārda un varētu būt bezmantinieku manta, jo attiecīgajai personai nav mantinieku, vai arī tie neplāno pieteikties", proti, Tieslietu ministrijas ieskatā nav skaidrs, kā no publiskajiem reģistriem iegūtā informācija par nekustamo īpašumu varētu liecināt, ka mantinieki neplāno pieteikties.
Tieslietu ministrija lūdz arī izvērtēt nepieciešamību ietvert anotācijā sekojošu informāciju: "Vienlaikus, ņemot vērā, ka šobrīd Saeimā tiek izskatīts likumprojekts  "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" (Saeimas reģ.Nr.1135/Lp13), kas 2021.gada 21.oktobrī tika atbalstīts 1.lasījumā ar priekšlikumu sniegšanas termiņu līdz 2021.gada 21.decembrim, tādējādi galīgais lēmums par šīs tiesību normas ietveršanu šajā likumprojektā tiks pieņemts pēc minēto grozījumu pieņemšanas 3.lasījumā." Šobrīd minētais likumprojekts ir izskatīts Saeimā 2. lasījumā un Satiksmes ministrijas priekšlikums par līdzīgas normas, kā šī likumprojekta 8. pantā, ietveršanu likumprojektā  "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" tika noraidīts.












 

-

Anotācijā vairākkārt lietots termins "Rail Baltica projekta ieviesējs", taču nekur nav skaidrots, kas ir šis subjekts, tādēļ lūdzam anotāciju papildināt, atrunājot, kas ir Rail Baltica projekta ieviesējs
 

-