Atzinums

Vēršam uzmanību, ka tiesību akta projekta saskaņošana pieprasīta 2026. gada 4. augustā, nosakot atzinuma sniegšanas termiņu - 2026. gada 7. augusts. Šāds saskaņošanas termiņš izglītības nozarei nenodrošina objektīvu iespēju pēc būtības izvērtēt piedāvātā regulējuma ietekmi, konsultēties ar nozares praktiķiem un sniegt pilnvērtīgu, datos un praktiskajā pieredzē balstītu argumentāciju.
Publiskajā komunikācijā saistībā ar piedāvātajām izmaiņām lietots formulējums – “Tas ir drosmes un atbildības tests, nevis tehnisks jautājums”. Ja jau pašas izmaiņas publiski tiek raksturotas kā jautājums, kas nav tehnisks, to izvērtēšanai nav samērīgi noteikt trīs dienu saskaņošanas termiņu. Vienlaikus grozījumu virzība publiskajā telpā tiek pamatota ar nepieciešamību nodrošināt valdības rīcības plānā paredzēto prioritāšu īstenošanu. Tas rada pamatotas bažas, ka noteikumu projekta virzības temps tiek pakārtots iepriekš noteiktas politikas izpildei, nevis pilnvērtīgam regulējuma izstrādes, saskaņošanas un praktiskās ietekmes izvērtēšanas procesam. Valdības rīcības plāna izpilde pati par sevi nevar aizstāt nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu politikas veidošanas procesu, jēgpilnu nozares praktiķu līdzdalību un pietiekamu laiku regulējuma ietekmes izvērtēšanai.

Priekšlikums.
Nodrošināt iespēju tiesību akta projektu pēc būtības apspriest ar nozares pārstāvjiem pirms to apstiprināšanas un pilnvērtīgi izvērtēt saskaņošanas laikā saņemtos priekšlikumus un iebildumus. Ja projekta virzības termiņi šādu diskusiju pirms tiesību akta pieņemšanas objektīvi nepieļauj, paredzēt samērīgu pārejas periodu, nodrošinot iespēju identificēt un novērst praktiskās piemērošanas problēmas.
 

-

Iebilstam pret projekta 16.7. punkta redakciju, jo tajā ietvertais formulējums "kā skolēni var uzlabot vismaz vienu summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā" nenosaka pietiekami skaidrus un viennozīmīgus nosacījumus summatīvā snieguma uzlabošanai. Esošā redakcija pieļauj plašas interpretācijas iespējas izglītības iestādēm, jo nav skaidrs, cik summatīvos vērtējumus skolēnam ir tiesības uzlabot mācību gada laikā. Tas var radīt atšķirīgu regulējuma piemērošanu dažādās izglītības iestādēs, nevienlīdzīgu attieksmi pret skolēniem, kā arī palielināt domstarpību un strīdu risku starp izglītības iestādēm, skolēniem un vecākiem.
 
Piedāvātā redakcija:
Aicinām 16.7. punktu izteikt šādā redakcijā:
“kā skolēni var uzlabot summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā, nosakot summatīvā snieguma uzlabošanas iespējas atbilstoši mācību priekšmeta stundu skaitam nedēļā:
mācību priekšmetos, kuros paredzētas 1–2 mācību stundas nedēļā, – vienu summatīvo sniegumu mācību gada laikā;
mācību priekšmetos, kuros paredzētas 3 vai vairāk mācību stundas nedēļā, – divus summatīvos sniegumus mācību gada laikā."

-

Priekšlikums 25.7 punktu izteikt šādā redakcijā:
 
Piedāvātā redakcija
“kā skolēni var uzlabot summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā, nosakot summatīvā snieguma uzlabošanas iespējas atbilstoši mācību priekšmeta stundu skaitam nedēļā:
mācību priekšmetos, kuros paredzētas 1–2 mācību stundas nedēļā, – vienu summatīvo sniegumu mācību gada laikā;
mācību priekšmetos, kuros paredzētas 3 vai vairāk mācību stundas nedēļā, – divus summatīvos sniegumus mācību gada laikā."

-

Priekšlikums 22.7 punktu izteikt šādā redakcijā:
 
Piedāvātā redakcija
“kā skolēni var uzlabot summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā, nosakot summatīvā snieguma uzlabošanas iespējas atbilstoši mācību priekšmeta stundu skaitam nedēļā:
mācību priekšmetos, kuros paredzētas 1–2 mācību stundas nedēļā, – vienu summatīvo sniegumu mācību gada laikā;
mācību priekšmetos, kuros paredzētas 3 vai vairāk mācību stundas nedēļā, – divus summatīvos sniegumus mācību gada laikā."

-

Lūdzu atgriezt 11.1.2.punktu.
Pamatojums:
Piedāvātais svītojums noteiktu, ka, neatkarīgi no tā, ka skolēns ir apguvis konkrētos sasniedzamos rezultātus vēlāk, viņš tiek “ sodīts”, ka iepriekš to nenokārtoja labi. Piemēram- tēmā “Reizināšana” nemācēja reizināšanas tabulu (ieguva – 4), bet nākamajā periodā to bija apguvis un jau kārtoja nākamo tēmu uz 10. Faktiski, izvelkot vērtējumu, tiek izlikts 7, kaut skolēns reizrēķinu zina uz 10. Līdzīgi svešvalodā – namācēja ilgstošā laika  formas, bet vēlāk runājot par ilgstošo pagātni, arī ilgstošo tagadni jau apguvis perfekti. Tomēr tiek “ sodīts”, jo kādreiz nemācēja.
 

-

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilst pret  valsts pārbaudes darba  - centralizētā eksāmena (CE)  noteikšanu dabaszinātņu mācību jomā.
 Pamatojums:
- izglītības iestādēs joprojām pastāv būtiskas atšķirības kvalificētu dabaszinātņu pedagogu nodrošinājumā- fizikas un ķīmijas     pedagogu trūkst.
- šie apstākļi rada nevienlīdzīgas iespējas skolēniem sagatavoties eksāmenam un sasniegt salīdzināmus rezultātus.
-jāņem vērā, ka informācijai par CE ieviešanu jau ar 2026./2027.gada noslēgumu skolas un vecākus bija jāinformē jau 2 gadus iepriekš - vismaz 1 gadu iepriekš.
-jautājums ir par pedagogu nodrošinājumu ar metodiskajiem materiāliem,   vai VIAA varēs nodrošināt  programmai atbilstošus mācību materiālus jau mācību gada sākumā;
Vēršam uzmnaību, ka  tikai 3 valstis OECD valstu grupā, kurās ir eksāmeni pamatizglītības noslēgumā. Latvija pretēji citu valstu pieredzei vēlas ieviest vēl vienu eksāmenu. 

LPS dabaszinātņu mācību jomā.iesaka noteikt monitoringa darbu;

 

-

LPS vērš uzmanību: Diez vai pareizi būs, ja eksāmenā galvenais būs tikai piedalīties, bez “ sliekšņa”. Šis faktiski noteiks, ka skolēns neapgūst vielu, galvenais matemātikā būs 1.uzdevums jāspēj atrisināt vai tikai daļa no tā un viss kārtībā?
Nevar būt, ka tiek dota apliecība par “ neko”. Apgalvojums, ka eksāmenam jābūt iestājvērtējumam nākamajā posmā, nevis “ izkļūšanai”. Kā beigu, šķiet ne visai pareizs. Piekrītam, ka CE var tikt izmantots kā iestājvērtējums, bet, lai izdotu apliecību ir kaut kas jāsasniedz.
SVĪTROJOT “SLIEKSNI” rodas jautājums- kas ir standarts, ja jau var iegūt apliecību par pamatizglītību, nespējot kādā no mācību priekšmetiem sasniegt “ minimumu”? Ja mēs saglabājam eksāmenu un tas ir zem “ minimuma”
Tiem, kas nav nolikuši eksāmenu, ir jādomā citi atbalsta mehānismi.

Anotācijā minētais – “Ņemot vērā, ka pamatizglītība Latvijā ir obligāta, izglītojamie, kas nesasniedz centralizēto eksāmenu minimālo vērtējuma slieksni un nenokārto valsts pārbaudes darbus, rada lielāku personu loku bez pamatizglītības, tādējādi negatīvi ietekmējot šo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Savukārt nepieciešamība lielam skaitam izglītojamo atkārtoti mācīties 9. klasē rada papildu administratīvo un finansiālo slogu šo izglītojamo vecākiem, izglītības iestādēm un valsts budžetam.” Norāda uz to, ka izglītības politikas veidotāju (jācer, ka ne īstenotāju) pamatmērķis ir “skaista statistika”. Izglītojamajam zināšanas, attieksmes, prasmes un dzīves kvalitāte nemainās no tā, ka ir vai nav apliecība par pamatizglītību, jo šajā gadījumā, visticamāk, skolēns nemācīsies tuvākajā gadā vidējās izglītības ieguves procesā. Ja viņam būs nepieciešama pamatizglītība, tad tā iegūstama, piemēram, mācoties arodu, paralēli nokārtojot minimumu vajadzīgajā mācību priekšmetā.

Vai nebūtu lietderīgāk nepaaugstināt darba kopvērtējumu līdz 20%, bet atstāt 15% līmenī.
Steidzīgi ir jāparskata profesionālās izglītības programmas, to atbilstība darba tirgum., radot pieejamību 1un 2 gadu prgrammām.

-

Iebilstam pret projekta risinājumu, kas paredz pamatizglītībā obligātu valsts pārbaudes darbu kārtošanu, vienlaikus nenosakot minimālo snieguma līmeni, kas apliecinātu valsts pārbaudes darba nokārtošanu.
Valsts pārbaudes darba mērķis ir objektīvi novērtēt izglītojamā sasniegtās zināšanas, prasmes un kompetences atbilstoši izglītības standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Nenosakot minimālo snieguma slieksni, kas apliecina valsts pārbaudes darba nokārtošanu, tiek radīta nenoteiktību par valsts pārbaudes darba nozīmi un tiesiskajām sekām, jo nav skaidri definēts, kādos gadījumos valsts pārbaudes darbs uzskatāms par nokārtotu. Pastāv risks, ka daļa izglītojamo valsts pārbaudes darbu uztvers kā formālu pienākumu, nevis iespēju apliecināt mācību procesā iegūtās zināšanas un prasmes, kas savukārt var negatīvi ietekmēt gan skolēnu motivāciju, gan iegūto rezultātu objektivitāti. Tas var mazināt arī valsts pārbaudes darbu rezultātu izmantojamību izglītības kvalitātes izvērtēšanā un pilnveidē.
  
Aicinām jautājumu par minimālā snieguma sliekšņa noteikšanu valsts pārbaudes darbos un valsts pārbaudes darbu lomu pamatizglītības ieguvē skatīt kā konceptuālu izglītības politikas jautājumu. Pirms būtisku izmaiņu ieviešanas nepieciešams organizēt plašu diskusiju, iesaistot Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldību pārstāvjus, izglītības iestādes, pedagogus, izglītības ekspertus, vecākus un citus nozares profesionāļus. Pēc vienotas pieejas izstrādes nepieciešamās izmaiņas būtu virzāmas atsevišķu normatīvā regulējuma grozījumu ietvaros, nodrošinot skaidru izpratni par iespējām turpināt izglītību nākamajā pakāpē pēc pamatizglītības apguves.


 

-

Plānotajos noteikumu grozījumos nav nepārprotami noteikta valsts pārbaudes darbos iegūto rezultātu ietekme uz apliecības par vispārējās pamatizglītības ieguvi saņemšanu. Lūdzam skaidri un nepārprotami precizēt plānoto regulējumu attiecībā uz minimālo procentuālo slieksni valsts pārbaudes darbos, jo plānotā noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 1.varianta  18. punkta redakcija nepārprotami neatspoguļo publiskajā telpā pausto ieceri par minimālā procentuālā sliekšņa atcelšanu. Turklāt no minēta pielikuma 2. varianta 18.punkta saprotams, ka nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās būs jākārto.
Ņemot vērā noteikto saskaņošanas termiņu, objektīvi nav bijis iespējams sagatavot argumentāciju par šādu būtisku izmaiņu ietekmi. Tomēr skaidri norādām, ka šobrīd iebilstam pret minimālā procentuālā sliekšņa atcelšanu valsts pārbaudes darbos kā nosacījumu apliecības par vispārējās pamatizglītības ieguvi saņemšanai un paužam viedokli, ka nepieciešams turpināt argumentētu diskusiju par pamatizglītības nozīmīgumu.
Pirms būtisku izmaiņu ieviešanas nepieciešams organizēt plašu diskusiju, iesaistot Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldību pārstāvjus, izglītības iestādes, pedagogus, izglītības ekspertus, vecākus un citus nozares profesionāļus.
Aicinām saglabāt normatīvajā regulējumā minimālo procentuālo slieksni, kas izglītojamajam jāsasniedz valsts pārbaudes darbā, lai saņemtu apliecību par vispārējās pamatizglītības ieguvi.

-