Atzinums

Uzturam Finanšu ministrijas iepriekš izteikto iebildumu, kas ietverts izziņas 2.punktā un atkārtoti lūdzam PKC sniegt anotācijā izvērtējumu par to, kāpēc  noteikumu projekta 3.punktā paredzētais atšķirīgais dividenžu maksājuma apjoms nerada komercdarbības atbalsta sniegšanas riskus. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja izmaksājamo dividenžu apmērs atkarībā no kapitālsabiedrības kontroles veida ir atšķirīgs, tad nav skaidrs, kura ir atsauces sistēma, kura – atkāpe no atsauces sistēmas, kas būtu tālāk arī vērtējama atbilstoši noteikumu projekta 7.1. un 7.2. apakšpunktam, tāpēc nevar izslēgt, ka pastāv selektivitāte pasākumā un tas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, kura ieviešanai būtu nepieciešams ievērot komercdarbības atbalsta regulējumu. Gadījumā, ja PKC ieskatā MK noteikumu projekta 3.1. apakšpunktā noteiktais izmaksājamais dividenžu apmērs (64%) būtu uzskatāms par atsauces likmi, lūdzam papildināt anotāciju ar izvērtējumu, kāpēc var pieņemt, ka attiecībā uz 3.1.punktā minēto dividenžu likmi neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētā otrā komercdarbības atbalstu raksturojošā pazīme. Attiecīgi izvērtējums būtu sniedzams, ievērojot Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (turpmāk – EK paziņojums) 4.2. sadaļā sniegtos skaidrojumus un sniedzot anotācijā argumentus tam, ka valsts atteikšanās (daļēji vai pilnībā) no dividenžu saņemšanas atbilstu rīcībai, kādu būtu īstenojis jebkurš tirgus ekonomikas dalībnieks, ievērojot tikai ekonomiskos apsvērumus,  ņemot vērā PKC sniegtos skaidrojumus, ka mērķis noteikt dividenžu apjomu 64% ir pielīdzināt valsts kapitālsabiedrību situāciju privāto kapitālsabiedrību situācijai.

-

Vienlaikus lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt skaidrojumu, norādot, ka nokavējuma nauda tiek aprēķināta šādos gadījumos, ja:
• paziņojums iesniegts laikā, bet maksājums ir saņemts budžetā, kavējot samaksas termiņu;
• paziņojums iesniegts kavēti un maksājums saņemts budžetā, kavējot samaksas termiņu;
• paziņojums iesniegts kavēti, bet maksājums veikts laikā.
Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, ka maksājums vienotajā kontā ir veikts laicīgi, to nav iespējams attiecināt pret konkrētu saistību, ja paziņojums tiek iesniegts kavēti, tādējādi nokavējuma naudu rēķina no samaksas termiņa iestāšanās nākamās dienas līdz kavēti iesniegtā Paziņojuma dienai, vai dienai, kad Paziņojumā aprēķinātā summa tiek apmaksāta pilnā apmērā.

 

-

Ņemot vērā skaidrojumu anotācijā, ka noteikumu projekta 19.punktā paredzētā iespēja dividenžu iemaksas termiņa pagarināšanai var tikt pamatota, piemēram, ar  nepieciešamību dividenžu izmaksai piesaistīt papildus finanšu resursus, nevar tikt izslēgta ekonomiskas priekšrocības gūšana. Attiecīgi arī uz noteikumu projekta 19.punktā minēto ir jāveic noteikumu projekta 7.1. un 7.2. apakšpunktā noteiktais izvērtējums. Lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 19.punktu un sniegt atbilstošu skaidrojumu anotācijā.

-

Ievērojot noteikumu projekta 3.2.apakšpunktā paredzēto iespēju kapitālsabiedrībām maksāt dividendes 50% apmērā, attiecībā uz šiem subjektiem ir piemērojamas tādas pašas prasības, kas noteiktas noteikumu projekta 7.1. un 7.2. apakšpunktā. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka atsauces likme, pret kuru veicams noteikumu projekta 7.1. un 7.2. apakšpunktā noteiktais izvērtējums, būtu noteikta kā noteikumu projekta 3.1. apakšpunktā noteiktais izmaksājamais dividenžu apmērs (64%) un katrā gadījumā, kad kapitālsabiedrība pretendē uz mazāku dividenžu maksāšanas apjomu, tā sniedz pamatojumu, kāpēc mazāks maksājamo dividenžu apjoms ir/nav jāvērtē kā komercdarbības atbalsts. Ievērojot izteikto iebildumu, lūdzam noteikumu projekta 3.2. apakšpunktā norādīt, ka šajā gadījumā tiek veikts noteikumu projekta 7.1. un 7.2. apakšpunktā minētais izvērtējums uz brīdi, kad tiek pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu. Alternatīvi, ja PKC spēj pierādīt kā 3.2. apakšpunktā paredzētā iespēja kapitālsabiedrībām maksāt dividendes 50% apmērā, atbilstu rīcībai, kādu būtu īstenojis jebkurš tirgus ekonomikas dalībnieks, ievērojot tikai ekonomiskos apsvērumus, lūdzam ar šo izvērtējumu un pamatojumu papildināt anotāciju.

-

Ierosinām izvērtēt lietderību saglabāt noteikumu projekta 21.punktu (kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta pienākumu nodrošināt V. nodaļā noteikto pienākumu izpildes kontroli), ņemot vērā, ka VID nepieciešamā rīcība/kompetence saistībā ar šiem noteikumiem atrunāta jau konkrētos nodaļas punktos, un ne visas nodaļā ietvertās normas skar Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci vai arī izpildes kontroles nepieciešamību no Valsts ieņēmumu dienesta puses (kā piemēram, noteikumu projekta 19. punktā noteiktais – Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma var pieņemt lēmumu par dividenžu iemaksas termiņa pagarināšanu, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 20. decembrim.).

-

Ņemot vērā, ka jaunā peļņas sadales kārtība paredz, ka aprēķinātajā dividenžu summā par valsts kapitāla izmantošanu vairs netiek ietverta uzņēmumu ienākuma nodokļa summa, lūdzam no noteikumu projekta 22.punkta, kas paredz pārejas nosacījumus attiecībā uz peļņu, kuras sadali jau noteica līdz šī regulējuma spēkā stāšanās brīdim, izslēgt atsauci uz minēto noteikumu 3.punktu.

-