Atzinums

Lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu, vai un kā tiks nodrošināta pilngadīgas 'neaizsargātās personas' uzklausīšana pirms administratīvā akta pieņemšanas par izceļošanas aizliegumu. Lai gan anotācijā tiek aprakstīts, ka tiks noskaidrots personas likumiskā pārstāvja viedoklis, tomēr norādām, ka attiecībā uz pilngadīgām personām aizgādnim nav tiesību iejaukties aizgādnībā esošās personas personiskajās nemantiskajās tiesībās (tai skaitā tiesībās brīvi pārvietoties, ceļot utt.). Attiecīgi lūdzam anotācijā precizēt vai svītrot tekstu: "Vienlaikus policijas darbiniekam ir jāvērtē arī neaizsargātās personas likumiskā pārstāvja attieksme pret notiekošo, proti, vai likumiskais pārstāvis pats var novērst neaizsargātās personas izceļošanu, piemēram, neizsniedzot tās personu apliecinošo dokumentu, tādējādi faktiski liedzot izceļot, nodrošinot personas pavadību u.c." Personu apliecinoša dokumenta neizsniegšana nevar tikt attiecināta uz pilngadīgu personu, jo šādas darbības būtu vērtējamas kā prettiesiskas. Nevienai pilngadīgai personai nevar atņemt vai aizturēt tās dokumentus. Tāpat norādām, ka rīcībspējas ierobežojums saskaņā ar Civilprocesa likuma 268.pantu var tikt noteikts tikai četrās finanšu tiesību jomās (maksājumu izdarīšana un saņemšana, darījumu slēgšana, rīcība ar mantu, saimnieciskās darbības veikšana). Savukārt atbilstoši Civillikuma 356.¹ pantā noteiktajam personas rīcībspēja nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās. Līdz ar to likumiskais pārstāvis nav tiesīgs personas vietā pieņemt lēmumu ceļot vai nē,  un likumiskā pārstāvja uzklausīšana var būt tikai fakultatīva darbība, galveno lēmumu ir jāpieņem pašai personai. Tāpat Labklājības ministrijas ieskatā likumiskā pārstāvja iesniegums policijā nevar būt vienīgais pamats noteikt izceļošanas aizliegumu pilngadīgai personai, neuzklausot pašu personu.


 

-

Lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu, ka attiecībā uz pilngadīgu neaizsargātu personu izceļošanas aizliegums nosakāms tikai vienā no diviem regulas 32.panta pirmās daļas e)apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Proti, pastāv konkrēts un acīmredzams risks personai kļūt par upuri saistībā ar 1) cilvēku tirdzniecību vai 2) ar dzimumu saistītu vardarbību. Labklājības ministrijas ieskatā nevienā citā gadījumā Regula nepieļauj noteikt izceļošanas aizliegumu pilngadīgai personai.

-

Lūdzam paredzēt iespējami mazāk ierobežojošus līdzekļus neaizsargātajai personai saistībā ar personu apliecinoša dokumenta maiņu.
Likumprojekts un anotācija paredz, ka pēc lēmuma par izceļošanas vai izvešanas aizlieguma no Latvijas Republikas pieņemšanas, Valsts policija nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā dienā, par to informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kura atzīst par nederīgu attiecīgās personas personu apliecinošu dokumentu un izsniedz jaunu personu apliecinošu dokumentu, kas nav derīgs ceļošanai. Tāpat anotācija paredz izstrādāt saistītos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā (22-TA-139) un Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumos Nr. 708 "Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru" (turpmāk – noteikumi Nr.708.). Papildus anotācijā aprakstīts, ka personai varēs tikt piemērota administratīvā atbildība par dzīvošanu bez personu apliecinoša dokumenta, kā arī kriminālatbildība,  ja tiks pārkāpts noteiktais aizliegums izceļot no Latvijas Republikas.
Labklājības ministrijas ieskatā visi minētie ierobežojumi nesamērīgi ierobežo personu. Jo vairāk tādēļ, ka šādus ierobežojumus neparedz un nepieprasa arī Regula. Tāpat norādām, ka likumprojektā skaidri dotas norādes, ka izceļošanas aizliegums tiek noteikts personai, ja tā reāli pakļauta apdraudējumam "kļūt par upuri", tādējādi cenšoties to pasargāt. Tomēr ar minētajiem pasākumiem persona vēl vairāk tiks pakļauta nesamērīgiem apgrūtinājumiem saistībā ar dokumentu maiņu (vispirms nodot personas apliecību, un pēc tam to atjaunot (t,sk. valsts nodeva, kā arī garās rindas saistībā ar dokumentu saņemšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē) vai soda uzlikšanu. Tādējādi lūdzam izvērtēt, vai nebūtu pietiekoši, ka, atbilstoši Regulai, sistēmā tiek veikts ieraksts, taču personai neuzliek pienākumu personu apliecinošu dokumentu atgriezt PMLP un pēc 4 mēnešiem atkal izgatavot jaunu. Ja gadījumā tomēr personai tiek noteikti šādi pienākumi, tai jau administratīvā akta pieņemšanas gaitā, personu uzklausot, tā ir jāinformē par visām turpmākajām administratīvā akta sekām un darbībām, kas personai turpmāk būs jāveic. 

-

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Regulas 2018/1862 Preambulas 35. apsvērumu Šengenas Informācijas sistēmā brīdinājumu par neaizsargātu personu ievada pēc "tiesu iestādes lēmuma vai kompetentas iestādes lēmuma, ko apstiprinājusi tiesu iestāde", kā arī ņemot vērā, ka aizliegums ceļot pilngadīgai neaizsargātajai personai ir būtisks cilvēktiesību ierobežojums, lūdzam likumprojektā vai anotācijā precizēt, kādiem profesionālajiem kritērijiem atbildīs 12.² pantā minētais "Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks". Tāpat līdzam anotācijā norādīt, kā tiks veikts pilnvarojuma process. Ņemot vērā, ka Regula 2018/1862 dod norādes par šādu lēmumu nodošanu tiesu varas kompetencē, kā arī ņemot vērā, ka citos gadījumos lēmumu par izceļošanas aizliegumu pieņem tiesa vai iekšlietu ministrs, lūdzam norādīt, kādēļ 'Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks" būtu vispiemērotākais speciālists izceļošanas aizliegumu noteikšanā regulas 32. panta 1. d) un e) apakšpunktā minētajos gadījumos (aptverot gan bērnus, gan pilngadīgas personas).

 

-