Atzinums

Aicinām skaidrot, kāpēc kā mērķa grupas tiek izvirzītas maznodrošinātu vai trūcīgu mājsaimniecību personas, ņemot vērā, ka mērķis ir risināt zemas kvalifikācijas jautājumus, nevis sniegt sociālo palīdzību. Atbilstošs risinājums ir atbrīvojums no līdzfinansējuma veikšanas, ņemot vērā šo pazīmi.

-

Lūdzam izvērtēt mērķstipendijas piemērošanas nodarbinātajiem ietekmi uz darba tirgu, tajā skaitā, identificējot pastāvošos riskus iespējamajai algas samazināšanai no darba devēja puses, jo īpaši, ņemot vērā to, ka Latvijā vairums darba devēju ir mazie un mikro uzņēmumi (ar nelielu darbinieku  skaitu).
 
Labklājības ministrijas skatījumā lielai daļai darba devēju varēt nebūt stimulu atbalstīt nodarbināto iesaisti mācībās, kurās nodarbinātais iegūs kvalifikāciju un pēc tās meklēs darbu pie cita darba devēja, vienlaikus gan pastāv riski, ka mērķstipendijas piemērošanas gadījumā darba devēji attiecīgi samazina darba algu mācību laikā, mērķstipendiju izmantojot kā darbaspēka izmaksu samazināšanas instrumentu, vienlaikus nesamazinot darbinieka slodzi, jo neatmaksātos mazkvalificēto darbinieku nodarbināt uz pusslodzi.
 
Šo viedokli Labklājības ministrija sniedza arī Finanšu ministrijas pasūtītā pētījuma “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums”  ietvaros (ekspertu intervijās), papildus norādot, ka, piemērojot šādu mērķstipendijas finanšu stimulu, pastāv risks panākt darba tirgum nelabvēlīgus efektus, jo īpaši attiecībā uz darba vietu kvalitāti.
 

-

Lūdzam paredzēt iespēju veikt padziļinātus ietekmes novērtējumus attiecībā uz nodarbinātības situāciju pēc mācību beigām ar kontrfaktuālām metodēm. Anketēšana kā datu ieguves metode Labklājības ministrijas skatījumā ir nepietiekama objektīvai projekta ietekmes analīzei un secinājumu izdarīšanai.

-

Lūdzam salāgot plānotos atbalsta pasākumus ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvāto atbalstu, kas tiešā veidā vērsti uz nelabvēlīgākā situācijā esošajiem, izvērtējot tāda atbalsta piemērošanu mācībām, ko NVA neīsteno vai īsteno ar atšķirīgiem atbalsta instrumentiem, jo īpaši attiecībā uz plānoto atbalstu ergoterapeita nodrošinājumam un atbalstu mobilitātei.  Attiecībā uz atbalstu bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai uzskatāms, ka šāda veida atbalsts ir ārpus programmas seguma un mērķa, kā arī var būt ļoti finanšu ietilpīgs, samazinot iespējas iesaistīt nodarbinātos mācību pasākumos.

-

Ņemot vērā plānoto īstenošanas periodu, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par konkrētām darbībām demarkācijas noteikšanai VIAA, NVA un EM mācību jomās, piemēram, neformālās izglītības datorzinību DigComp programmās, profesionālo prasmju apguvē u.c. Demarkāciju nepieciešams sasaistīt ar EM pieaugušo mācību vajadzību noteikšanas komisijā pieņemtajiem lēmumiem konkrētās jomās un programmās atbilstoši programmu standartiem un saturam, t.sk. stundu skaitam, līmeņiem u.c. kritērijiem, nosakot arī konkrētus termiņus, pēc kura persona var iesaistīties tajā pašā izglītības programmā (personai kļūstot par bezdarbnieku vai nodarbināto un otrādi).

-

Kontekstā ar pašreizējo apmaksas sistēmu un Valsts kontroles lietderības revīzijas “Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?” rezultātiem aicinām Izglītības un zinātnes ministriju sadarbībā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju vienoties par NVA un VIAA projektu vienas vienības izmaksas sistēmu vienādošanu, mazinot administratīvos šķēršļus un atšķirīgo projektu apmaksas sistēmu pieejas, kas var negatīvi ietekmēt gan izglītības pakalpojumu sniedzēju izvēli par labu iesaistei kādā no projektiem, gan pasākuma dalībnieku disciplinētību mācības noslēgt pilnvērtīgi, t.i., sekmīgi nokārtot kvalifikācijas eksāmenu. Pastāv riski, ka izglītības iestādes izvairīsies mācīt sociālā riska grupas, koncentrējoties uz augstāk kvalificētajiem, lai samazinātu nepabeigušo skaitu, kas savukārt ir pretrunā ar ideju, ka svarīgi palielināt tieši mazāk kvalificēto prasmes un kvalifikāciju. LM skatījumā ir nepieciešams vienādot apmaksas pieejas starp esošajiem projektiem, vērtējot to dažādās ietekmes attiecībā uz rezultātu, šo priekšlikumu LM bija izvirzījusi arī sākotnējā Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādes posmā.
 

-