Atzinums

LSGŪTIS iebildumi:
Normatīvie akti nenosaka prasības par tehnisko noteikumu pieprasījuma detalizācijas pakāpi un informācijas precizitāti.
Ņemot vērā, ka būvatļauja ir tikai administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā, nav noteikts, ka pēc būvatļaujas saņemšanas iecere tiks realizēta.
Tehnisko noteikumu termiņa noteikšana 5 gadi, kā arī liegums mainīt izvirzītās tehniskās prasības uzliek slogu inženiertīklu attīstībai un jaunu pieslēgumu realizācijai, jo būtiski pieaugs rezervētās jaudas vai iespējamie plānotie resursi, un iespējamas nesamērīgas investīcijas inženiertīklu izbūvei.
5 gadu termiņš tehniskajiem noteikumiem faktiski ierobežo inženiertīklu attīstību, jo, piemēram, mainoties inženiertīklu materiālam (metāls uz polimēru utt.) būs citas prasības pievienošanās izpildījumam, tajā skaitā nav iespējams attīstīt jaunas viedas inženiersistēmas. Ja ir ierobežojums izmainīt tehniskos noteikumus, tad nevarēs remontēt un atjaunot esošos inženiertīklus, jo būs saistoši tehniskie parametri izsniegtajos tehniskajos noteikumos. Šāds ierobežojums faktiski aizliedz ieviest jebkuru jaunu tehnoloģiju.
LSGŪTIS ierosinājums 14.panta 1.1 daļu atstāt negrozītu esošajā redakcijā:
“ Valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji tehniskos vai īpašos noteikumus izdod strukturētu datu veidā vai augšupielādē būvniecības informācijas sistēmā.”
 

-

LSGŪTIS iebildumi:
Ar šīm izmaiņām būvniecības procesa tiesiskajā regulējumā, kuru mērķis ir pareizs - mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, atceļot būvnieka un mērnieka atbildību par savu darbību, valsts līmenī tiek radīti vairāki sistēmiski riski, kas nekustamo īpašumu attīstītāju interešu vārdā, ar lielu varbūtību radīs dažāda veida (enerģijas  drošības un nepārtrauktības, finansiālais, veselības, dzīvības utt.) kaitējumus ne tikai inženiertīklu īpašniekiem, bet arī citām iesaistītajām pusēm, t.sk., enerģijas gala patērētājiem.
Papildus tam, ar šīm izmaiņām faktiski tiek atcelts Aizsargjoslu likums, kurā definēts, ka aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
Norādām, ka inženiertīklu objekti ir augstas bīstamības. Piemēram, gāzes inženiertīklu bojājums var radīt sprādzienu, siltumapgādes tīklos ūdens temperatūra aukstajos ziemas mēnešos var sasniegt pat 118⁰C, kas pārrāvuma gadījumā rada applaucēšanās risku pārrāvuma tiešā tuvumā esošajam cilvēkam, kā rezultātā var iestāties letālas sekas.
Inženiertīklu pārrāvumi apdraud enerģētikas piegādes drošību un nepārtrauktību, kas ziemas aukstajā laikā ir īpaši svarīga cilvēku veselībai un dzīvībai.
Iepriekšminētos riskus rada šādi faktori:
1. Datu nepietiekama kvalitāte vai nepieejamība
Nedrīkst ignorēt faktu, ka daļa inženiertīklu ir izbūvēti pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, par kuru būvniecību nav mūsdienu prasībām atbilstošas precizitātes dati vai to pat nav vispār. Arī atjaunotās Latvijas Republikas laikā stingrākas prasības attiecībā pret inženiertīklu uzmērīšanu tika noteiktas tikai ar Ministru kabineta 2012. gada 24.aprīļa noteikumiem Nr.281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi”. Fiziskām personām piederošie inženiertīklu pievadi nav Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā, un bieži fiziskās personas nevar uzrādīt sev piederošo inženiertīklu novietnes.
2.Tehnoloģiskais faktors
Latvijas mērnieku rīcībā nav ierīču, kas ar augstu precizitāti varētu uzmērīt esošos, iepriekš digitāli neuzmērītos pazemes siltumtīklus, kas Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datos bieži vien tiek attēloti shematiski. Līdz ar to, inženiertīklu īpašnieks, pat to vēlēdamies, nevar nodrošināt precīzus datus par savu tīklu izvietojumu, ja tie netiek atrakti.
Lai izpildītu būvniecības regulējuma inženiertehniskās kvalitātes un ilgspējīgas būvniecības principus, saskaņā ar kuru būves inženiertehniskais risinājums ir lietošanai drošs, kā arī ekonomiski un tehnoloģiski efektīvs, LSGŪTIS lūdz Ekonomikas ministriju izskatīt citus risinājumus, kā sistēmiski mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstītājiem, bet tiem jābūt balstītiem uz reālo situāciju un pušu iespējām.
LSGŪTIS ierosina likumprojektā noteikt, ka būvdarbu veicējam pirms jebkādiem zemes darbiem inženiertīklu tuvumā ir jāsaņem atļauja no inženiertīklu īpašnieka vai tiesiskā valdītāja.
Ir jāievēro samērīguma princips un nevar visu atbildību uzlikt tikai inženiertīklu īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.
 

-