Atzinums

(7.) 1. Atbalstām Latvijas augstākās izglītības eksporta stratēģijas pilnveidi, kas sabalansē nacionālo drošību ar internacionalizāciju, ja jaunās prasības ir skaidras, samērīgas un vienoti piemērojamas visām augstskolām. Prioritāro studentu izcelsmes valstu noteikšanai jābūt saskaņotai ar valsts prioritātēm, vienlaikus saglabājot iespēju piesaistīt studentus no valstīm ārpus ES akadēmisku iemeslu dēļ un uzlabojot darba tirgus nosacījumus absolventu noturēšanai. Regulējumam ir jānodrošina tiesiskā noteiktība, neradot pārmērīgu administratīvo slogu un nepasliktinot Latvijas konkurētspēju reģionā (salīdzinājumā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju). Tāpat datos balstītai uzraudzībai un absolventu ilgtermiņa izsekošanai jānotiek centralizēti caur valsts informācijas sistēmām, neuzliekot augstskolām neatbilstošus pienākumus, kas ietilpst valsts iestāžu kompetencē.
 

-

(7.) 4. Neatbalstām priekšlikumu, jo Augstskolu likuma grozījumos jau ir paredzēts regulējums studējošo eksmatrikulācijai par studiju neapmeklēšanu, tāpēc dublējošu vai pretrunīgu normu veidošana radīs neskaidrības un interpretācijas riskus praksē. Tiesiskajam regulējumam jābūt konsekventam un saskaņotam, tāpēc aicinām tā vietā noteikt samērīgāku pienākumu eksmatrikulēt studentu, ja viņš nav apmeklējis vismaz 70% no paredzētajām nodarbībām. Piedāvātais priekšlikums neņem vērā mūsdienīgas studiju formas, piemēram, lauka pētījumus, prakses, patstāvīgo darbu un sevišķi doktorantūras pētniecisko procesu, kur klātienes nodarbības nav vienīgā studiju metode.
 

-

(7.) 6. Neatbalstām priekšlikumu par kvotu noteikšanu trešo valstu studējošo īpatsvaram, aicinot ieviest datos un riskos balstītu pieeju, kas vērtē izcelsmes valsti, drošību un uzņemšanas prasības, nevis piemēro vienotu procentuālu ierobežojumu. Vispārēja kvotu sistēma ir juridiski un sistēmiski nepamatota: tā neatbilst samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principiem (potenciāli pārkāpjot ES tiesību normas par nediskrimināciju pilsonības dēļ), nesamērīgi ierobežo Augstskolu likumā nostiprināto augstskolu autonomiju un Komerclikumā un ES Pamattiesību hartas 16. pantā garantēto darījumdarbības brīvību, kā arī ignorē to, ka katrs students jau iziet daudzpakāpju valsts drošības un migrācijas pārbaudes. Turklāt fiksēts ierobežojums neņem vērā augstskolu atšķirīgo specializāciju un internalizācijas līmeni, visvairāk sodot godprātīgās iestādes un būtiski mazinot Latvijas augstākās izglītības eksportspēju un starptautisko konkurētspēju reģionā, tāpēc valsts drošības mērķi būtu sasniedzami ar mērķtiecīgiem imigrācijas kontroles mehānismiem, nevis vispārējiem saimnieciskās darbības aizliegumiem. Turklāt, valsts drošības un izglītības kvalitātes riskus ir iespējams efektīvāk novērst ar mērķtiecīgiem imigrācijas kontroles mehānismiem, nevis vispārējiem saimniecisko darbību ierobežojošiem aizliegumiem.
 

-

(7.) 7. Neatbalstām priekšlikumu noteikt trešo valstu reflektantiem obligātu minimālo vērtējumu 8 balles katrā mācību priekšmetā vai vidējo atzīmi, jo tas pārkāpj samērīguma un vienlīdzības principus, radot klaji nevienlīdzīgu attieksmi pret ārvalstu reflektantiem salīdzinājumā ar vietējiem studentiem. Šāda prasība ir praktiski neīstenojama un nav objektīvi piemērojama, jo pasaulē nav vienotas vērtēšanas sistēmas - atšķiras gan skalas, gan mācību saturs, turklāt tā ignorē Lisabonas konvenciju, jo ļauj noraidīt pieteikumu izvēlētajai programmai nebūtiska priekšmeta dēļ (piemēram, prasot 8 balles mūzikā vai reflektanta valsts valodā topošajam biznesa studentam). Vispārējs administratīvs aizliegums nepamatoti izslēgtu spējīgus reflektantus, samazinātu Latvijas eksportspēju un ierobežotu augstskolu autonomiju, kamēr starptautiskā prakse balstās holistiskā kandidātu izvērtēšanā (analizējot valodas prasmes, motivāciju un intervijas). Tādēļ studiju kvalitāte un atbilstība jānodrošina ar akadēmiski pamatotu individuālo izvērtēšanu un mērķtiecīgiem profilējošajiem iestājpārbaudījumiem, nevis mehāniskiem sliekšņiem.
 

-

(7.) 15. Neatbalstām priekšlikumu aizliegt rekrutēšanas aģentūru pakalpojumus un atlīdzību par faktiski uzņemtiem studentiem, jo šāds aizliegums kļūdaini piesaista imigrācijas un kvalitātes riskus mārketinga partneriem, ignorējot faktu, ka gala lēmumu par uzņemšanu pieņem pati augstskola un gala pārbaudes veic valsts iestādes. Šāds modelis ir starptautiski atzīta prakse (plaši izmantota Apvienotajā Karalistē, ASV, Vācijā u.c.), kas ļauj maksāt tikai par reālu rezultātu, un tā aizliegums nepamatoti ierobežotu līgumslēgšanas un komercdarbības brīvību, samazinātu Latvijas augstskolu konkurētspēju un novestu pie tā, ka šie pakalpojumi kļūst necaurskatāmi un nekontrolējami. Aizlieguma vietā lietderīgāk ir stiprināt uzņemšanas procesa kontroli un noteikt skaidrus kritērijus aģentūru darbības kvalitātei un atbildībai.
 

-

(7.) 16. Neatbalstām priekšlikumu noteikt vispārēju aizliegumu valsts augstākās izglītības iestādēm izmantot valsts budžeta līdzekļus reklāmas un mārketinga pasākumiem trešajās valstīs ārpus NATO un Eiropas Ekonomikas zonas. Šāds ierobežojums var būtiski mazināt Latvijas augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju un iespējas piesaistīt ārvalstu studējošos. Uzskatām, ka lietderīgāk būtu noteikt skaidrus valsts budžeta līdzekļu izmantošanas principus  un prioritārās mērķa valstis, balstoties uz Latvijas ārpolitikas, nacionālās drošības un augstākās izglītības attīstības prioritātēm, nevis ieviest vispārēju aizliegumu.

 

-

(9.) 10. Neatbalstām administratīvās vai krimināltiesiskās atbildības paplašināšanu augstākās izglītības iestādēm par trešo valstu pilsoņu rīcību ārpus augstskolas kontroles. Augstskolām nav tiesisku vai praktisku iespēju kontrolēt studējošo nodarbinātību vai citu normatīvo aktu ievērošanu ārpus studiju procesa. Juridiska persona (augstskola) nevar nest administratīvo vai kriminālo atbildību par pieauguša studenta patstāvīgi izdarītiem pārkāpumiem. Turklāt Imigrācijas likums jau nodrošina pietiekamus instrumentus atbildības saukšanai par pārkāpumiem.
 

-

(4.) 4., (11.) 8. Mehānisku skaitlisko griestu ieviešana pārkāptu ES tiesību normas par ieceļošanas nosacījumiem un mazinātu valsts konkurētspēju, kamēr reālos drošības un imigrācijas riskus jau šobrīd atbilstoši likumam efektīvi novērš kompetentās iestādes, veicot katra pieteikuma individualizētu un padziļinātu pārbaudi. Ieviešot nacionālās kvotas studentiem un pētniekiem, Latvija pārkāptu Direktīvu 2016/801 un LESD 79. pantu, jo ES tiesību akti atļauj skaitliskus ierobežojumus attiecināt tikai uz ekonomiskās migrācijas (darba spēka) plūsmām, bet studentu gadījumā nosaka pienākumu izsniegt atļauju ikvienam, kurš izpilda saskaņotos drošības un akadēmiskos kritērijus.
 

-