Atzinums

Vēršam uzmanību, ka vairākās grozāmā likuma normās (piemēram, 19. panta ceturtajā daļā) ir minēti vārdi "mājaslapa internetā" (attiecīgā locījumā). Ņemot vērā, ka vārds "tīmekļvietne" prezumē vietni internetā, šajās normās ar vārdu "tīmekļvietne" būtu jāaizstāj vārdkopa "mājaslapa internetā", nevis tikai vārds "mājaslapa".

-

Vēršam uzmanību, ka termins "finanšu institūcija" likumā faktiski netiek lietots, izņemot termina "sabiedriskas nozīmes struktūra" skaidrojumā un pārejas noteikumu 3. punktā, kurš ir jau izpildīts. Ievērojot minēto, ierosinām svītrot no likuma termina "finanšu institūcija" skaidrojumu, papildinot ar atbilstošu uzskaitījumu termina "sabiedriskas nozīmes struktūra" skaidrojumu.
Papildus vēršam uzmanību, ka Latvijas normatīvajos aktos terminu "euro" raksta slīprakstā.

-

No likumprojekta anotācijā sniegtā skaidrojuma nav saprotams, kādēļ likumprojekta 6. pants paredz noteikt ierobežojumu būt par zvērinātu revidentu personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus tieši tautsaimniecībā. Vēršam uzmanību, ka noziedzīgie nodarījumi tautsaimniecībā ir atrunāti Krimināllikuma XIX nodaļā. Tomēr arī citās Krimināllikuma nodaļās ir paredzēta atbildība par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izdarīšana rada šaubas par personas nevainojamu reputāciju (piemēram, 89. pantā paredzētā atbildība par kaitniecību (noziegums pret valsti), 272. pantā paredzētā atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai un 275. pantā paredzētā atbildība par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu (noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību), 300.¹ pantā paredzētā atbildība par viltotu lietisko vai rakstveida pierādījumu iesniegšanu (noziedzīgs nodarījums pret jurisdikciju) u. tml.). Ievērojot minēto, ierosinām precizēt likumprojekta anotācijā sniegto skaidrojumu par likumprojekta 6. pantā paredzētajiem grozījumiem vai arī precizēt likumprojekta 6. pantu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 6. panta pirmajā daļā nav skaidri saprotams, vai ar vārdiem ""izņemot gadījumus, kad persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepilngadīga" ir plānots papildināt tekstu iekavās, vai arī rakstīt tos aiz iekavām. Atkarībā no tā, kur šie vārdi tiks ierakstīti, mainīsies normas jēga. Ievērojot minēto, grozījuma viennozīmībai ierosinām  izteikt grozāmā likuma 9. panta 3. punktu jaunā redakcijā.

-

Likumprojekta 8. pantā ietvertā 17. panta 2.¹ daļa paredz, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija aptur zvērināta revidenta sertifikāta darbību uz termiņu, kādu Finanšu ministrija noteikusi, pieņemot lēmumu par sankcijas piemērošanu šim zvērinātam revidentam saskaņā ar šā likuma 38.² panta ceturto daļu. Vēršam uzmanību, ka praksē var rasties domstarpības par to, vai Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai ir jāaptur zvērināta revidenta sertifikāta darbība arī gadījumā, kad Finanšu ministrija ir piemērojusi 38.² panta ceturtās daļas 5. punktā paredzēto sankciju (pagaidu aizliegums zvērinātu revidentu komercsabiedrības pārvaldības struktūras loceklim, ja tas ir zvērināts revidents un ir atbildīgs par attiecīgo pārkāpumu, uz laiku līdz trim gadiem pildīt viņam noteiktos pienākumus šajā zvērinātu revidentu komercsabiedrībā), vai arī tikai uz gadījumu, kad Finanšu ministrija ir piemērojusi 38.² panta ceturtās daļas 3. punktā paredzēto sankciju (aizliegums zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai atbildīgajam zvērinātam revidentam uz laiku līdz trim gadiem sniegt revīzijas pakalpojumus un parakstīt zvērināta revidenta ziņojumu). Ievērojot minēto, ierosinām precizēt likumprojekta 8. pantā ietverto 17. panta 2.¹ daļu, norādot konkrētus 38.² panta ceturtās daļas punktus, par kuros paredzētajām sankcijām ir apturama zvērināta revidenta sertifikāta darbība.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta 16. panta trešajā daļā ietvertais grozījums paredz izņēmumu no likumprojekta 16. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pieprasīt no zvērināta revidenta ziņas un paskaidrojumus un nopratināt viņu kā liecinieku par faktiem, kuri viņam kļuvuši zināmi, sniedzot revīzijas pakalpojumu, lai praksē nerodas pārpratumi, ierosinām likumprojekta 16. panta pirmajā daļā (likuma 25. panta otrās daļas 2. punktā) ietvert norādi uz likumā paredzēto izņēmumu no šā aizlieguma.

2) pieprasīt no zvērināta revidenta ziņas un paskaidrojumus un nopratināt viņu kā liecinieku par faktiem, kuri viņam kļuvuši zināmi, sniedzot revīzijas pakalpojumu, izņemot šā panta 3.¹ daļā noteiktajos gadījumos;

Likumprojekta 16. pants papildina grozāmā likuma 25. pantu ar 3.¹ daļu, paredzot, ka pieprasīt no zvērināta revidenta šā panta otrās daļas 2. punktā minētās ziņas un paskaidrojumus atļauts tikai šā likuma 6. panta trešajā daļā, 27. panta pirmajā daļā, 33. pantā, 37.¹ panta otrajā daļā un regulā Nr. 537/2014 minētajos gadījumos, kā arī procesa virzītājam Kriminālprocesa likuma 121. panta 5.¹ daļā noteiktajā kārtībā ziņu un paskaidrojumu iegūšanai par zvērināta revidenta klientu, kas saistīts ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 16. panta pirmajā daļā, kas paredz izteikt jaunā redakcijā likuma 25. panta otrās daļas 2. punktu, ir aizliegta ne tikai ziņu un paskaidrojumu pieprasīšana no zvērināta revidenta, bet arī viņa nopratināšana. Savukārt Kriminālprocesa likuma 121. panta 5.¹ daļa pieļauj zvērinātu revidentu nopratināšanu. Lai neveidotos pretruna starp Kriminālprocesa likuma 121. panta 5.¹ daļu un Revīzijas pakalpojumu likuma 25. pantu, ierosinām precizēt likumprojekta 16. panta trešajā daļā ietverto likuma 25. panta 3.¹ daļas redakciju. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka arī Revīzijas pakalpojumu likuma 35.¹ panta piektajā daļā ir paredzēta ziņu un paskaidrojumu pieprasīšana no zvērināta revidenta revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles nolūkā. Ievērojot minēto, aicinām pārliecināties, vai likumprojekta 16. panta trešajā daļā ietvertajā likuma 25. panta 3.¹ daļas redakcijā ir uzskaitīti visi izņēmumi, kad no zvērināta revidenta ir pieļaujams pieprasīt ziņas un paskaidrojumus.

-

Likumprojekta 16. pants paredz papildināt grozāmā likuma 25. pantu ar 3.² daļu, paredzot, ka ziņu un paskaidrojumu sniegšana šā panta 3.¹ daļā minētajos gadījumos nav uzskatāma par jebkādu līgumu, noteikumu, normatīvo norādījumu vai likumu pārkāpumu, un tā nerada zvērinātam revidentam (arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieceltam atbildīgajam zvērinātam revidentam) vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai civiltiesisko atbildību. Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas minētajā normā ir domāts ar "normatīvajiem norādījumiem". Ievērojot minēto, ierosinām precizēt šo normu, piemēram, aizstājot vārdus "noteikumu, normatīvo norādījumu vai likumu" ar vārdiem "normatīvo aktu vai profesionālās ētikas kodeksa". Līdzīgs precizējums būtu veicams arī grozāmā likuma 33. panta ceturtajā daļā.

-

Vēršam uzmanību, ka piedāvātā redakcija nedod skaidrību, kāda profesionālā darbība, intereses, attiecības vai fakti rada vai var radīt apdraudējumu zvērināta revidenta neatkarībai. No anotācijā sniegtā skaidrojuma izriet, ka šis grozījums tiek veikts, jo Starptautiskās Grāmatvežu federācijas apstiprinātajā Starptautiskajā Profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksā (tostarp Starptautiskajos Neatkarības standartos)  ir plašāks uzskaitījums ar faktiem un apstākļiem, kas rada vai var radīt apdraudējumu profesionālās darbības veicēja neatkarībai. Ievērojot minēto, kā arī to, ka apstākļi, kas apdraud profesionālās darbības veicēja neatkarību un objektivitāti, ir uzskaitīti  likuma 26. panta otrās daļas punktos, nevis ievaddaļā, ierosinām neizteikt 26. panta otrās daļas ievaddaļu jaunā redakcijā, bet gan papildināt 26. panta otro daļu ar 8. punktu, ietverot tajā atsauci uz profesionālās ētikas kodeksā norādītajiem apstākļiem.

-

Ierosinām precizēt 36. panta ceturtās daļas otrā teikuma redakciju, ņemot vērā, ka mantojuma lietas kārtošana nav uzskatāma par pārkāpumu.

-

Lūdzam svītrot 2.¹ daļas trešajā teikumā vārdu "normatīvos", jo atbilstoši Latvijas Bankas likuma 8. panta pirmajai daļai Latvijas Banka izdod ārējos normatīvos aktus - noteikumus.

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka ir nepieciešams precizēt likuma 37.¹⁰ pantu, lai nodalītu sankcijas no administratīvajiem pasākumiem pēc analoģijas ar citiem finanšu nozari regulējošajiem likumiem. Ierosinām izvērtēt, vai pēc analoģijas ar likuma 37.¹⁰ pantu nav jāprecizē arī likuma 38.² pants, kurā ir paredzētas sankcijas un uzraudzības pasākumi, kuras ir tiesīga piemērot Finanšu ministrija.

-

Likumprojekta 33. pants paredz papildināt likumu ar 37.¹¹ pantu, nosakot noilgumu Latvijas Bankas tiesībām ierosināt lietu par pārkāpumu izdarīšanu. Ņemot vērā, ka šis jaunais pants atrodas uz robežas starp likuma nodaļām, ierosinām precizēt likumprojekta 33. panta ievaddaļu, norādot nodaļu, kurā jaunais pants iekļaujams, lai grozījumu konsolidācijas procesā nerodas pārpratumi. Vienlaikus ierosinām izvērtēt, vai pēc analoģijas noilgums nebūtu jānoteic arī likuma 38.² pantā paredzētajām Finanšu ministrijas tiesībām izdod administratīvos aktus (lēmumus) par sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanu.
 

-

Ierosinām precizēt likumprojekta 35. panta pirmās daļas ievaddaļu atbilstoši pastāvošajai juridiskajai tehnikai.

papildināt pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: