Atzinums

1. LDDK iebilst pret Projekta  sadaļas “Kopsavilkums” otrās rindkopas otro teikumu EM piedāvātajā redakcijā.


Pamatojums:
EM norāda, ka pie novecojuša dzīvojamā fonda ir novedis Iedzīvotāju zemais pirktspējas līmenis. LDDK ieskatā problēma ir ne tikai zemais pirktspējas līmenis, bet arī mājokļu uzlabošanai un individuālajai apbūvei izvirzītās augstās prasības un augstais administratīvais slogs gadījumos, kad personas grib pašas saviem spēkiem uzlabot savu mājokļu situāciju, kā arī uz mājokļu īri un apriti attiecinātie nodokļi un ar iedzīvotāju ienākumiem nesamērīgais nekustamā īpašuma nodoklis.
Lai sasniegtu Projekta mērķi – veicināt kvalitatīvu mājokļu pieejamību visām iedzīvotāju grupām – ir esošā situācija ir jāatspoguļo skaidri un patiesi.

2. LDDK iebilst pret Projekta  sadaļas “Kopsavilkums” sesto rindkopu, kurā definēti problēmu bloki EM piedāvātajā redakcijā.


Pamatojums:
LDDK ieskatā sadaļā definētie Mājokļu pieejamības pamatnostādņu problēmu bloki neietver tādus būtiskus virzienus, kā nodokļu politika un administratīvo šķēršļu mazināšana.
Projektā minēts (15.lpp.), ka Latvijā 40% (330 tūkstoši) mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos mājokļos, Projektā 9.lappusē ir minēts, ka 31% (aptuveni 255 tūkstoši mājsaimniecību) ir norādījušas uz neapmierinošiem mājokļa apstākļiem. Tāpat Projektā (sadaļā 1.2.) minēts, ka ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 11,5 % iedzīvotāju, (aptuveni 95 tūkstoši mājsaimniecību). Ņemot vērā, ka valsts rīcībā nav pietiekamu resursu, lai pārskatāmā periodā sniegtu būtisku finansiālu atbalstu mājokļu situācijas uzlabošanai ne 330, ne 255 tūkstoš mājsaimniecību, kā arī nav pietiekamu resursu,, lai ar kvalitatīviem mājokļiem nodrošinātu tās 95 tūkstoš mājsaimniecības, kuras saskaras ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem,  valstij ir jāmazina tie šķēršļi, kas mazina mājsaimniecību iespējas pašām risināt mājokļu problēmas. Būtiskākie papildus ietveramie problēmu bloki ir nodokļu politika un administratīvo šķēršļu mazināšana.
Par nodokļu politiku
Projektā minēts, ka:
12% Latvijas iedzīvotāju dzīvo īrētos dzīvokļos (28.lpp.);
viens no īres tirgus attīstības primārajiem šķēršļiem nepietiekama iedzīvotāju pirktspēja (31.lpp).
mājsaimniecību ienākumi joprojām ir zemi, lai veidotu pietiekamus uzkrājumus kvalitatīvāka mājokļa iegādei vai īrei, jo šādu mājokļu cenas pārsniedz  mājsaimniecību ienākumus[1].
zemie ienākumi neļauj jaunākiem vecākiem traucē ne tikai mājokli iegādāties, bet arī īrēt.
Tajā pašā laikā Projektā nav norādes uz to, ka, piemērojot izīrētāja īres maksas ieņēmumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), šis maksājums tiek ietverts īres maksā, kā rezultātā tā tiek sadārdzināta par 11%;
Teritorijās ar augstu zemes kadastrālo vērtību nopietna problēma ir nekustamā īpašuma nodoklis, kas it īpaši skar mājsaimniecības, kuras dzīvo individuālās apbūves zonās. Projekts neparedz kompleksu šīs problēmas risinājumu;
Mājokļu apriti nelabvēlīgi ietekmē arī IIN piemērošana par tā saucamo kapitāla pieaugumu. 


Par administratīvajiem šķēršļiem
Mājsaimniecību spēju risināt mājokļu problemātiku būtiski apgrūtina arī augstās prasības, kādas tiek izvirzītas pat nelielām vienģimeņu mājām, kā arī sarežģītās administratīvās procedūras, kas ne visām mājsaimniecībām ir pa spēkam. Daļa mājsaimniecību saskaņošanas procedūru problēmu risina izmantojot maksas pakalpojumus, tomēr zemās pirktspējas dēļ ne visas mājsaimniecības to var atļauties. Rezultātā ievērojams skaits mājsaimniecību dzīvo ekspluatācijā nenodotās ēkās, vai ēkās, kurās ir veikti nereģistrēti mājokļu uzlabojumi. Lai piespiestu mājsaimniecības reģistrēt veiktās izmaiņas vai attiecīgi nodot būves ekspluatācijā, atsevišķas pašvaldības piemēro paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes. Ņemot vērā, ka paaugstinātā NĪN virsmaksājums netiek veidots, kā piespiedu uzkrājums konkrētā īpašuma problēmu risināšanai, bet izmantots citiem mērķiem, tas vēl vairāk samazina mājsaimniecību iespējas atrisināt mājokļa problēmas pašu spēkiem.

3. LDDK iebilst pret trešā attēla ietveršanu Projektā.


Pamatojums:
Trešajā attēlā ir sniegta informācija par mājsaimniecību ikmēneša rīcībā esošo (neto) ienākumu sadalījumu procentos. Ņemot vērā, ka mājsaimniecības Latvijā nav identiskas, kā arī ņemot vērā, ka atšķirīga lieluma mājsaimniecībām ir atšķirīgi nepieciešamie izdevumi par pārtiku, apģērbu u.c., kā arī to, ka atšķirīga lieluma mājsaimniecībām ir nepieciešami atšķirīgi mājokļi, šāda tabula nekādi nav saistāma ar Projekta mērķi. Arī no Projekta dizaina skatpunkta šis attēls nesniedz nekādu pienesumu.
Tāpat nav skaidrs, kādēļ tekstā zem attēla Latvijas mājsaimniecību ienākumi ir salīdzināti ar Rietumeiropas valstu minimālo algu līmeni. Mājsaimniecības Latvijā nav identiskas, tādēļ var būt situācijas, kad mājsaimniecība ar lielāku kopējo ienākumu apjomu var būt trūcīgāka nekā mājsaimniecība ar mazāku kopējo ienākumu apjomu. Lai novērtētu mājsaimniecību turīgumu, to ienākumus vērtē pēc ienākumu apjoma uz mājsaimniecības locekli pēc nodokļiem un sociālajiem transfertiem.  Ja EM ieskatā ir lietderīgi salīdzināt mājsaimniecību situāciju Latvijā ar situāciju atsevišķās Rietumeiropas valstīs, tad ir jāsalīdzina mājsaimniecību ienākumi ar mājsaimniecību ienākumiem. 

4. LDDK iebilst pret Projekta punktu 2.2. - Uzdevumi


Pamatojums:
Sadaļā 2.1. EM norāda sekojošo:
ir nepieciešams attīstīt īres tirgu un turpināt atbalstīt tās mājsaimniecības, kuras nevar atļauties mājokli īrēt tirgū;
šādu mājsaimniecību ir 44% no visām mājsaimniecībām (aptuveni 360 tūkstoši mājsaimniecību);
ar ANM finansējumu zemas īres maksas mājokļu būvniecības programmas īstenošanai paredzētajiem 42 900 000 EUR var nofinansēt 467 zemas īres maksas dzīvokļu būvniecību;
lai novērstu tirgus nepilnību un risinātu mājokļu pieejamības problēmas ilgtermiņā, nepieciešams ik gadu uzcelt aptuveni 6000 mājokļu, kam nepieciešams papildus finansējums aptuveni 630 milj.eiro gadā;
Izvērtējot sadaļā minētos datus var secināt sekojošo:
Vidēji viens ar ANM programmas finansējumu būvētais mājoklis izmaksā aptuveni 92 tūkstošus euro;
Ar šo programmu var nodrošināt ar mājokļiem 0,12% no Projekta 2.1.punktā EM norādītā to mājsaimniecību skaita, kuras nevar atļauties mājokli īrēt tirgū;
Vidēji viens ar EM iecerētā no valsts budžeta programmas “ieskriešanās” periodā piesaistāmā finansējuma programmas līdzekļiem būvētais mājoklis izmaksātu aptuveni 105 tūkstošus euro;
Ar šo programmu tās veiksmīgas realizācijas gadījumā varētu nodrošināt ar mājokļiem 1,52% no Projekta 2.1.punktā EM norādītā to mājsaimniecību skaita, kuras nevar atļauties mājokli īrēt tirgū.
LDDK atbalsta šādu programmu nepieciešamību, tomēr to veiktspēja pat pie pilnīgas izdošanās gadījumā ir ļoti neliela, un tās ietvaros pat ilgākā periodā var atrisināt tikai nelielas daļas mājsaimniecību mājokļu jautājumu. Pārējām mājsaimniecībām mājokļu jautājums vēl ilgstoši būs jārisina tirgus ietvaros. No tā izriet, ka nelielai daļai mājsaimniecību pēc šobrīd neskaidriem kritērijiem būs pieejami publiskā sektora subsidēti mājokļi, savukārt pārējās mājsaimniecības, kuras mājokļu jautājumu risinās īres tirgus ietvaros, būs spiestas maksāt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) sadārdzinātu īres maksu (formāli ar IIN tiek aplikti izīrētāja ienākumi no īres maksas, bet, ņemot vērā, ka izīrētājam tie ir izdevumi, kā arī to, ka pakalpojumu sniedzēji izdevumus ietver pakalpojuma cenā, īres maksa sadārdzinās par 10 līdz 11 procentiem). Šāda situācija nav savietojama ar Projektā minēto, ka Latvijai ir nepieciešams attīstīt īres tirgu un atbalstīt tās mājsaimniecības, kuras nevar atļauties mājokli īrēt tirgū.
Ja valsts nespēj nodrošināt ar kvalitatīviem zemas īres maksas mājokļiem visas mājsaimniecības, kam tas ir nepieciešams, un pārējām mājsaimniecībām mājokļu jautājums ir jārisina īres tirgus ietvaros, tad valstij ir vismaz jānoņem tie faktori, kas ierobežo un sadārdzina īres tirgu un mājokļu aprites tirgu. Ņemot vērā, ka veiksmīgi funkcionējošs mājokļu tirgus veicina mobilitāti, kas attiecīgi nodrošina efektīvu cilvēkresursu un darba vietu sadali darba tirgū, Projekta sadaļa 2.2. “Uzdevumi” ir jāpapildina ar četriem jauniem punktiem:
atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli īres maksai;
atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli mājokļu atsavināšanas darījumos;
atbrīvot mājokļus un tiem piekritīgo zemi no aplikšanas ar nekustamā īpašuma nodokli vai vismaz padarīt to samērīgu ar mājsaimniecību maksātspēju;
samazināt zemesgrāmatu nodevu mājokļu atsavināšanas darījumiem.  

5.  LDDK iebilst pret Projekta punktu 4.4. - Uzdevumi


Pamatojums:
Sadaļā 4.4. EM ir ietvērusi vairākus nepieciešamus uzdevumus, tostarp vienkāršot administratīvās prasības atbalsta programmās. LDDK ieskatā administratīvās prasības ir būtiski jāvienkāršo arī individuālo māju rekonstrukcijai un būvēšanai. Esošā situācija, kad dažādu administratīvo šķēršļu dēļ mājsaimniecības, kuras pašas risina savus mājokļu jautājumus vai nu izvairās no uzlabojumu reģistrēšanas, tostarp, dzīvojot ekspluatācijā nenodotos mājokļos, vai arī ir spiestas izmantot dārgus saskaņošanas pakalpojumus, neveicina mājokļu kvalitātes uzlabošanos un pieejamības palielināšanos.


[1] Atbilstoši Ekonomikas ministrijas veiktajai tirgus izpētei, tika noteikta šī brīža tirgus vidējā īres maksa jaunā vai renovētā projektā, kas atbilstu vispārpieņemtajiem mājokļa būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām un kas ir 6,92 euro/m2. Ņemot vērā komunālos un apsaimniekošanas izdevumus jaunā vai renovētā projektā, kas sastāda 2 euro/m2, secināms, ka neliela 50 m2 dzīvokļa īre (ieskaitot komunālos un apsaimniekošanas izdevumus) sastāda 410 euro mēnesī.
 

-