Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” projekta “Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidošana” pases apstiprināšanu” (turpmāk – Rīkojuma projekts). Rīkojuma projektā paredzētas investīcijas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (turpmāk – IeM IC) uzturētās datu centru infrastruktūras pilnveidošanā un paplašināšanā, lai nodrošinātu iespēju sniegt IKT infrastruktūras pakalpojumus attīstāmo informācijas sistēmu izmitināšanai un darbināšanai.
Saistībā ar plānotajām investīcijām IeM IC infrastruktūrā, vēršam uzmanību, ka līdzšinējā prakse investīcijas veikt un projekta ietvaros nepieciešamo IKT infrastruktūru izvietot tikai pie kāda no Ministru kabineta 2025. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 606 “Valsts datu apstrādes mākoņa noteikumi” (turpmāk – MKN Nr. 606) minētajiem valsts datu apstrādes mākoņa pārziņiem,  vienlaikus neīstenojot atbilstoša datu centru infrastruktūras drošības līmeņa izbūvi un sertifikāciju, var radīt būtiskus drošības un operacionālos riskus. 
Vienlaikus norādām, ka pirms šādu investīciju paredzamās īstenošanas nav veikts izvērtējums par to, vai privātie pakalpojumu sniedzēji ilgtermiņā varētu nodrošināt līdzvērtīga vai augstāka drošības līmeņa pakalpojumus par līdzvērtīgām vai zemākām izmaksām. Turklāt MKN Nr. 606 2. punkts nosaka, ka “Noteikumi neierobežo valsts mākoņdatošanas platformas lietotāja tiesības izmantot privātpersonu nodrošinātus mākoņdatošanas pakalpojumus, ja tie atbilst normatīvajiem aktiem kiberdrošības jomā, un neregulē to sniegšanu.” No minētā secināms, ka nav pamata investīcijas obligāti īstenot tikai pie kāda no MKN Nr. 606 minētajiem valsts mākoņa pārziņiem, jo valsts mākoņdatošanas platformas lietotājiem ir tiesības izmantot arī privātā sektora sniegtos pakalpojumus.
Papildus norādām, ka publiski pieejamā informācija medijos par dīkstāvēm valsts nozīmes sistēmās 2025. un 2026. gadā liecina par nepieciešamību pastiprināti pievērst uzmanību datu centru infrastruktūras noturībai. Vienlaikus neviens no valsts nozīmes datu centriem nav ieguvis starptautiski atzītu sertifikātu, kas apliecinātu pietiekami augstu datu centra infrastruktūras drošības līmeni, kas savukārt var palielināt riskus kritisko informācijas sistēmu konfidencialitātei, integritātei un pieejamībai. Tāpat jāņem vērā, ka esošie četri publiskie datu centri, tostarp IeM IC datu centrs, nav projektēti un optimizēti augstas intensitātes skaitļošanas un mākslīgā intelekta risinājumu prasībām. Līdz ar to šādu sistēmu izvietošana minētajos datu centros, visticamāk, būs saistīta ar būtiskām tehniskām pārbūvēm (dzesēšanas, elektroapgādes, tīkla arhitektūras un drošības risinājumu jomā), kas var radīt ievērojamas kapitāla izmaksas un palielināt uzturēšanas izdevumus ilgtermiņā, ietekmējot projekta ekonomisko pamatotību.
Ņemot vērā minēto, aicinām pirms investīciju veikšanas nodrošināt izvērtējumu par privātā sektora datu centru izmantošanas iespējām, tostarp par to atbilstību kiberdrošības un spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī par sertifikācijas iespējām. Privātā sektora datu centru risinājumi var samazināt pārbūves un ekspluatācijas izdevumus, paātrināt ieviešanas termiņus un nodrošināt infrastruktūru atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem, tādējādi mazinot avāriju un dīkstāvju risku. 
Aicinām veikt šādu izvērtējumu turpmākajās projekta izmaksu, drošības un risku analīzēs (gan šī projekta ietvaros, gan citās investīcijās valsts nozīmes datu centros), kā arī salīdzināt kopējās izmaksas ar privāto komersantu piedāvātajiem datu centru risinājumiem, lai nodrošinātu valsts līdzekļu lietderīgu un efektīvu izlietojumu.

 

-