Atzinums

LIKTA piekrīt dokumentā norādītajai nepieciešamībai pēc vienotas, datos balstītas pieaugušo izglītības un nodarbinātības atbalsta pārvaldības, tomēr pašreizējā redakcijā redzējums ir pārāk vispārīgs un fokuss uz uzņēmumu vajadzībām ir diezgan nekonsekvents. Lai gan sākotnējā uzdevumā un vairākās sadaļās tiek uzsvērta darba tirgus, nozaru un uzņēmumu pieprasījuma nozīme, turpmākajā izklāstā risinājumi pārsvarā tiek veidoti ap individuālo personu profilēšanu, mērķa grupām un institucionālo funkciju sadalījumu. Īpaši 1. pielikumā, kas aptver tikai atbalsta pasākumus personai, bet neparāda uzņēmumu vajadzībās balstītus atbalsta instrumentus.

Lai dokuments labāk atbilstu sākotnējam mērķim, nepieciešams skaidri norādīt uzņēmumu kā līdzvērtīgu sistēmas klientu, aprakstīt uzņēmumu vajadzību identificēšanas, validēšanas un pārvēršanas mācību pasūtījumā procesu, papildināt atbalsta intensitātes modeli ar uzņēmumu un nozaru kritērijiem, kā arī ieviest uzņēmumu līmeņa rezultātu rādītājus. 1. pielikums būtu jāpapildina ar uzņēmumu vajadzībās balstītiem cilvēkkapitāla attīstības atbalsta pasākumiem.

Papildu risks: funkcionāla sadrumstalotība starp ministrijām var vājināt kopējo rezultātu.

Lai gan dokumentā paredzētais funkciju sadalījums starp EM, IZM un LM teorētiski rada skaidrību par institucionālajām atbildībām, tas vienlaikus rada būtisku ieviešanas risku. Pastāv iespēja, ka katra ministrija profesionāli un korekti īstenos tai noteikto funkciju, tomēr kopējais sistēmas rezultāts – uzņēmumiem savlaicīgi nodrošināti darbinieki ar tehnoloģiju un biznesa attīstībai nepieciešamajām prasmēm – netiks sasniegts.

Šis risks ir īpaši būtisks, jo cilvēkkapitāla attīstības sistēmas rezultāts rodas nevis atsevišķas ministrijas darbības ietvaros, bet gan starp funkcijām: no darba tirgus pieprasījuma identificēšanas līdz mācību piedāvājuma izveidei, personu piesaistei, mācību īstenošanai un darbinieku nonākšanai uzņēmumos. Ja katra institūcija optimizē tikai savu procesa posmu, var veidoties situācija, kur:
- EM sagatavo kvalitatīvas prognozes un definē prioritātes, bet tās netiek pietiekami ātri pārvērstas konkrētā mācību pasūtījumā;
- IZM nodrošina kvalitatīvu mācību piedāvājumu un izglītības pakalpojumu sniedzēju atlasi, bet piedāvājums nav pietiekami elastīgs vai savlaicīgs uzņēmumu tehnoloģiju attīstības vajadzībām;
- LM/NVA nodrošina personu uzrunāšanu, profilēšanu un novirzīšanu, bet klientu plūsma nenosedz uzņēmumu faktisko darbaspēka pieprasījumu;
- katra ministrija sasniedz savus institucionālos rādītājus, bet uzņēmumi joprojām nesaņem nepieciešamos darbiniekus vajadzīgajā laikā, vietā un prasmju līmenī.

Tādējādi galvenais risks nav tikai funkciju dublēšanās, bet arī funkciju fragmentācija. Sistēma kļūst administratīvi sakārtota, bet nepietiekami rezultatīva no uzņēmumu un tautsaimniecības vajadzību skatupunkta.

-