Projekta ID
23-TA-900Atzinuma sniedzējs
Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs
Atzinums iesniegts
06.06.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Valsts aizsardzības dienesta 5.panta trešā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētā komisija kontrolē un pārskata Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus, izskata personu sūdzības par šiem lēmumiem, kā arī pieņem lēmumus par iesaukšanu alternatīvajā dienestā.
Likumdevēja dotā pilnvarojuma mērķis ir tas, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt kādu jautājumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 18.1.1. punktu). Ar likumdevēja doto pilnvarojumu izpildvarai jāsaprot ne tikai viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība un mērķi. Lai pilnībā izprastu likuma būtību un mērķi, ne vienmēr ir iespējams vadīties tikai no viena likuma, bet nākas vērtēt attiecīgās jomas un dažkārt arī ar to saistīto jomu regulējumu kopumā. Likumdevēja dotais pilnvarojums nozīmē, ka izpildvarai, to īstenojot, jārīkojas tiesību sistēmas ietvaros (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 13.3. punktu).
Vārda “kārtība” lietošana nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Jēdziens “kārtība” nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.3. punktu).
No Valsts aizsardzības dienesta likuma 3.panta otrās daļas ir vispārīgi konstatējams, ka iemesls dienesta aizstāšanai var būt tāda domu, apziņas vai reliģiskā pārliecība, kas neļauj pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu. Tomēr šobrīd, iepazīstoties gan ar Valsts aizsardzības dienesta likumu, gan konkrēto Ministru kabineta noteikumu projektu, ne tiesībsargam, ne iesaucamajiem nav iespējams pārliecināties par kritērijiem, kurus Kontroles komisija izvērtēs, izskatot personu pieteikumus par valsts aizsardzības militārā dienesta aizstāšanu ar valsts aizsardzības civilo dienestu.
Piemēram, šobrīd nav saprotams, vai Kontroles komisija pārliecināsies par personas domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības pastāvīgumu, analizēs konkrētās reliģiskās organizācijas darbības pamatprincipus un to vai tās darbība pieļauj dalību valsts aizsardzības militārajā dienestā u.t.t.. Šādi apsvērumi potenciāli varētu tikt vērtēti kā kritēriji, lemjot par dienesta aizstāšanu.
Konkrēto noteikumu 3.punkts šobrīd tikai noteic Kontroles komisijas kompetenci, izskatīt šādus iesniegumus par dienesta aizstāšanu. Konkrētu kritēriju paredzēšana gan ļautu iesaucamajiem pilnvērtīgāk īstenot savu noteikumu 4.punktā ietverto pienākumu iesniegt dokumentus, kas pamato pieteikumu, gan arī tiesai kontrolēt pieņemto lēmumu tiesiskumu.
Likumdevēja dotā pilnvarojuma mērķis ir tas, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt kādu jautājumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 18.1.1. punktu). Ar likumdevēja doto pilnvarojumu izpildvarai jāsaprot ne tikai viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība un mērķi. Lai pilnībā izprastu likuma būtību un mērķi, ne vienmēr ir iespējams vadīties tikai no viena likuma, bet nākas vērtēt attiecīgās jomas un dažkārt arī ar to saistīto jomu regulējumu kopumā. Likumdevēja dotais pilnvarojums nozīmē, ka izpildvarai, to īstenojot, jārīkojas tiesību sistēmas ietvaros (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 13.3. punktu).
Vārda “kārtība” lietošana nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Jēdziens “kārtība” nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.3. punktu).
No Valsts aizsardzības dienesta likuma 3.panta otrās daļas ir vispārīgi konstatējams, ka iemesls dienesta aizstāšanai var būt tāda domu, apziņas vai reliģiskā pārliecība, kas neļauj pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu. Tomēr šobrīd, iepazīstoties gan ar Valsts aizsardzības dienesta likumu, gan konkrēto Ministru kabineta noteikumu projektu, ne tiesībsargam, ne iesaucamajiem nav iespējams pārliecināties par kritērijiem, kurus Kontroles komisija izvērtēs, izskatot personu pieteikumus par valsts aizsardzības militārā dienesta aizstāšanu ar valsts aizsardzības civilo dienestu.
Piemēram, šobrīd nav saprotams, vai Kontroles komisija pārliecināsies par personas domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības pastāvīgumu, analizēs konkrētās reliģiskās organizācijas darbības pamatprincipus un to vai tās darbība pieļauj dalību valsts aizsardzības militārajā dienestā u.t.t.. Šādi apsvērumi potenciāli varētu tikt vērtēti kā kritēriji, lemjot par dienesta aizstāšanu.
Konkrēto noteikumu 3.punkts šobrīd tikai noteic Kontroles komisijas kompetenci, izskatīt šādus iesniegumus par dienesta aizstāšanu. Konkrētu kritēriju paredzēšana gan ļautu iesaucamajiem pilnvērtīgāk īstenot savu noteikumu 4.punktā ietverto pienākumu iesniegt dokumentus, kas pamato pieteikumu, gan arī tiesai kontrolēt pieņemto lēmumu tiesiskumu.
Piedāvātā redakcija
-